Pizarro, Francisko (1471.-1541.g.)
Spāņu konkistadors, kas sagrāva Inku valsti.
Radniecība. Brālis - Francisko Pizarro Gonsalo. 1541.gadā organizēja ekspedīciju uz Eldorado, kuras laika viņa pakļautais Oreljana atklāja Amazones upi.
Dzīvesgājums. Tiek uzskatīts, ka Kārlis I arī personīgi parakstījis atļauju F.Pizarro veikt Inku valsts iekarošanu.
1532.gadā spāņu konkistadors Fransisko Pizarro kopā ar nepilniem diviem simtiem bruņotu vīru devās karagājienā pret Inku valsti. Lasīt un rakstīt nepratējs, bet cietsirdīgs un ļoti enerģisks.
Ar 200 cilvēku vienību ieradās Inku valstī. Ar viltu saņēma gūstā inku ķēniņu Atavalpu (laikam iedvesmoja Meksikas iekarotāja Kortesa piemērs) un pieprasīja milzīgu izpirkuma maksu. Inkiem bija jāpiepilda ar zeltu liela istaba. Taču, saņēmuši izpirkumu, spāņi neatlaida indiāņu ķēniņu, bet tiesāja to un piesprieda viņam nāvi.
Dibinājis Limu.
Pizarro konkistadori iegāja Kuskā, izlaupīja svētnīcas un pārkausēja mākslas darbus zelta stieņos.
Pizarro dārgumi Spānijā. 1934.gada 9.janvārī galeons Santa Maria del Campo izmeta enkuru Seviļas ostā. Tajā atradās salaupītais inku zelts. Toreizējie ierēdņi domājās redzējuši visu, bet nu viņi alojās. Tābija lielākā dārgmetālu krava, kas jel kad bija pienākusi kādā Eiropas ostā: 34 zelta krūkas, zelta kukurūzas vālīte, 2 zelta šķīvji, cilvēkveidīgs elku tēls dabiskā lielumā, vairāk kā 100 sudraba priekšmetu, no kuriem lielākais svēra 75 kg u.d.c. Tas bija kaut kas vienreizējs. Vēl tagad Itālijā, kad runā par kaut ko fantastiski dārgu, lieto apzīmējumu "peruāņu."
Kārlis I tobrīd gatavojās Tunisijas iekarošanai un bezceremoniāli (pat tos neaplūkojis!?) pavēlēja tos pārkausēt lietņos. Tā gāja bojā inku dārgumi.
Aplūkojamie objekti.
Kapene Limā. Limas galvenajā katedrālē F.Pizarro ir sava kapene. Tā atrodas uzreiz pa labi no ieejas.
Saites.
Konkistadori.
Inku valsts.
