Putni, putnu klase
Viena no trim mūsdienās sastopamajām augstāko mugurkaulnieku - amniotu klasēm.
Pasaulē ir vairāk kā 9800 dažādu putnu sugu.
Raksturojums. Šodien eksistē vairāk kā 10 000 putnu sugu. To kopējas iezīmes ir: spalvas, knābis bez zobiem, atvieglināti dobi kauli, kas saauguši pēdā u.c.
Evolucionārā vēsture. Pirmie sauszemes dzīvnieki – abinieki parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu, vēlāk no viņiem cēlušies rāpuļi. Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus).
Hipotētiskie putnu priekšteči ornitozuhijas (Ornitosuchia), kas nodalījušies no eozūhijām triāsa periodā.
Putnu veidošanās sākusies vēl pirms 150 miljoniem gadu. Pirmie lidojošie reptīļi, tādi kā, piemēram, arheopterikss, vēl nebija pilnvērtīgi putni.
Patlaban par to valda divas teorijas. Viena daļa zinātnieku sliecas domāt, ka pirmie lidoņi ieskrējušies uz zemes un vicinājuši spārnus, līdz kājas atrāvušās no cietā pamata. Otra grupa domā, ka lidošanu aizsākuši dzīvnieki, kas dzīvojuši kokos un planējuši no viena uz otru.
Krīta periodā pirms 100 miljoniem notika krīta perioda sauszemes revolūcija - vidējā un vēlā Krīta perioda posms, kad, laikā pirms 125 līdz 80 miljoniem gadu notika salīdzinoši ļoti strauja daudzveidīgu ziedaugu, insektu, reptīļu, zīdītāju un putnu sugu veidošanās. Tās laikā izveidojās jaunas ekoloģiskās nišas, kuras izmantoja pirmo zīdītāju kārtu pārstāvji. Šie dati labi saskan ar ziedaugu strauju attīstību pirms 125-80 miljoniem gadu, kas bija veicinošs faktors zīdītāju un putnu attīstībai.
Vēsture. Jaunākā akmens laikmeta – neolīta atradumos, bez senākajiem meža dzīvnieku atveidojumiem, plaši sastopami arī amuleti un ornamenti ar putnu, īpaši ūdensputnu motīviem. Iespējams, ka senie mednieki un zvejnieki ticējuši, ka mirušo cilvēku dvēseles vai nu iemiesojas aizejošajos gājputnos, vai arī putni šīs dvēseles paņem sev līdzi tālajā ceļā uz citu pasauli (aizsauli,- vietu, kur mājo saule pēc norietēšanas). Putnu motīvi sastopami ne tikai kaula, raga vai dzintara amuletos, bet arī sadzīves priekšmetu formās,- šādi atveidojumi atrasti Sārnates apmetnes vietā. Jāpiezīmē, ka putna un cilvēka dvēseles savstarpējā saistība vērojama pat kristīgajā ticībā – Dieva vēstneši – eņģeļi parasti tiek attēloti kā cilvēki ar putna spārniem, bez tam kristiešiem ir ticējumi, ka labu cilvēku, bet īpaši mazu bērnu dvēseles pēc nāves kļūst par eņģeļiem.
Atradumi.
Vegavis iaai. Paleontologi Arktikas Vegas salā uzgājuši 70 miljonus gadu vecus pīles priekšteča kaulus. Šis atradums runā pretī tam, ka putni parādījušies tikai pēc dinozauru izmiršanas pirms 62 miljoniem gadu.
Gigantiskie putni Antarktīdā - pelahornitīdi. Šīs fosīlijas tika uzietas XX gs. 80.gados un tagad zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka tās ir milzīgu putnu atliekas. To spārnu plētums sasniedz 6,4 m. Putni mituši uz Zemes pirms 2,5-6,5 miljoniem gadu. To knābjiem bija zobu formas izaugumi.
Putnu ēšanas paradumi. Visi pasaules jūras putni gadā apēd aptuveni 70 milj. tonnas zivju un citu jūras produktu.
Putnu kārtas sistemātika.
Dūkurveidīgo kārta.
Dzeņveidīgo kārta.
Dzērvjveidīgo kārta.
Kazuārveidīgo kārta.
Emu dzimta.
Strausveidīgo kārta.
Pingvīnveidīgo kārta.
Piekūnveidīgo kārta.
Zosveidīgo kārta.
Vistveidīgo kārta.
Fazānu dzimta.
Irbju apakšdzimta.
Tārtiņveidīgo kārta.
Baložveidīgo kārta.
Baložu dzimta.
Drontu dzimta (?).
Pūčveidīgo kārta.
Pūču dzimta.
Stārķveidīgo kārta.
Vanagu dzimta.
Aguila ģints. Ērgļi.
Haliaeetus ģints. Ērgļi.
Circaetus ģints. Ērgļi.
Zosveidīgo kārta.
Zvirbuļveidīgo kārta.
Vārnu dzimta.
Zilvārnveidīgo kārta.
u.c.
Cielavu dzimta. ???
Tārtiņveidīgo apakšdzimta.
Latvijas putni. Latvijā ir apmēram tik daudz putnu sugu, cik gadā dienu. Latvijā reģistrētas 213 ligzdojošu putnu sugas, taču kostatētas 369 sugas (2020.g. dati). Ziemā Latvijā var sastapt pāri par 100 putnu sugu - gan vietējās (tās te pārziemo), gan ieceļotājus. Biežāk sastopamās - sudrabkaija, pelēkā vārna, sarkankrūtītis, melnspārnu kaija, lielā gaura, dadzītis, jūras krauklis, lielā zīlīte, garastīte, gaigala, meža pīle, kākaulis, krauklis, zilzīlīte, paugurknābja gulbis, lielā čakste, peļu klijāns, lauku cīrulis, meža balodis, ķīvīte, kovārnis, mājas balodis.
Putnu rekordi.
Lielākais (nelidojošais) putns. Strauss. Var sasniegt 2,75 m augumu un 156 kg svaru.
Lielākais (lidojošais) putns. Hori drofa.
Mazākais putns. Bišu kolibrijs. Garums - 5,7 cm, svars - 1,6 g. Latvijā tā ir zeltgalvīte - 5-6 grami svarā.
Lielākā ligzda. Lielkājvistas ligzda var sasniegt 4,75 m augstumu un 10,6 m platumu.
Lielākais spārnu plētums. Klejotājalbatross. Var sasniegt 3,6 m spārnu plētumu.
Garākais knābis. Austrālijas pelikāns. Tā garums ir 34-47 cm.
Izplatītākais putns. Sarkanknābja audējputns, 1,5 miljardi pieaugušo šīs sugas putnu dzīvo Āfrikā.
Lielākais bars. Mazais flamings. 1,5 miljoni putnu sastopami šo putnu barā.
Garākās spalvas. Fēnikss jeb Jokohamas gailis. Astes spalvu garums var sasniegt 10,6 m.
Augstākais lidojums. Raibais grifs. 11 274 m augstumā notikusi lidmašīnas sadursme ar šo grifu.
Ātrākais putns gaisā. Lielais piekūns pikēšanas laikā sasniedz 322 km/st.
Ātrākais putns ūdenī. Džentū pingvīns peldot var sasniegt 36 km/st. ātrumu.
Garākais migrācijas maršruts. Jūras zīriņš. Vienā virzienā migrācijas laikā tiek veikts 40 000 km tāls ceļš.
Lielākais vārdu krājums. Žako jeb pelēkais papagailis. Var iegaumēt pat 800 vārdu.
Ilgākais mūžs. Dzeltencekula kakadū nebrīvē var nodzīvot 80 gadu.
Labākā redze. Lielais piekūns 8 km attālumā var pamanīt balodi.
Dziļākais nirējs. Imperatorpingvīns var ienirt 540 m dziļumā.
Ilgākā lidošana. Svīres var gaisā pavadīt pat 10 mēnešus nenolaižoties.
Lielākais spārnu plētums. Klejojošajiem albatrosiem - 3,7 m.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Čakstes. Lanius - "bende," "miesnieks" (latīņu val.). Nelieli dziedātājputni.
Čakstes nelielu medījumu mēdz uzdurt uz sausiem zariem, ērkšķiem, dzeloņstieplēm vai iesprauž zaru žāklēs. Šāds "pieliekamais" nodrošina putnus ar barību laikā, kad to grūti atrast.
Latvijā sastopamas 4 čakstu pasugas - brūnā (izplatītākā), lielā, melnpieres un rudastes.
Uzvārds 1.Latvijas prezidentam, II Pasaules kara laikā čakstes vārdā bija nosaukts vācu iznīcinātājs Focke-Wulf Fw 190.
Tumšā čakstīte. Ielido pie mums retumis no Rietumeiropas, līdz 2017.gada sākumam Latvijā konstatēta tikai 16 reizes.
Iedzeltenais ķauķis - Hippolais icterina.
Aplūkojamie objekti.
Džoudža valsts dabas parks. Djoud. UNESCO. Tas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem putnu rezervātiem pasaulē, kas izvietojies Senegālas upes iekšzemes deltā pie Mauritānijas robežas. Tūkstošiem flamingu, pelikānu un 400 dažādu citu putnus sugu apskate.
Papes ezers. Tas ir sekls, lagūnu tipa. Ap to ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas un slapjie melnalkšņu meži. Te konstatētas 278 putnu sugas, ezers tiek uzskatīts par caurceļotāju putnu paradīzi.
Putnu migrācija Rietumāfrikā. Mauritānijā, Senegālā katru gadu ziemā vērojamas vislielākās utnu baru migrācijas pasaulē.
Raksti.
Putni mazuļiem māca dziedāt līdzīgi, kā cilvēki bērniem - runāt.
Putniem smadzenēs ir ievērojami vairāk neironu nekā zīdītājiem un pat primātiem.
Kā putnu olas ieguva savu formu?
Klimata pārmaiņas ietekmē to, kā putni aprūpē savus mazuļus.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē putnu dziesmas?
Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem.
Klimata izmaiņu ietekmē Ziemeļeiropā samazinās putnu skaits.
Kā dzīvnieki uztver pagātni un tagadni?
Saites.
Ornitoloģija un ornitologi.
