Primāti, primātu kārta
Nosaukums no latīņu valodas vārda prima - "pirmais," "augstākais," tātad primates - "tie, kas ir pirmie."
Augstākā zīdītāju kārta, pie kuras pieder puspērtiķi, vairākas pērtiķu sugas, lemūri un cilvēks. Laikam pieder arī lemūri(?). Sugu un pasugu kopējais skaits – 432.
Iedalījums (latviešu val., PDF formātā) - šeit.
- hominīdu dzimta (ietilpst cilvēkpērtiķi un cilvēki);
slapjdeguna (Strepsirrhini) pērtiķi
adaptīdi (lemūri)
sausdeguna (Haplorhini) pērtiķi
- parapitēku dzimta;
- propliopitēku dzimta.
Vēsture. Pirmie primāti cēlušies pirms 65 miljoniem gadu.
Miocēna primāti, kas pirms 18-16 milj. gadu dzīvojuši Āfrikā, nosaukti par afropitēkiem.
Zoologi galu galā noskaidrojuši, ka cilvēkpērtiķi un cilvēki ir tik līdzīgi, ka apvienoja tos kopējā cilvēkpērtiķu dzimtā - hominīdos.
Raksturojums. Viena no progresīvākajām zīdītāju kārtām, kuras pārstāvjiem raksturīgas lielas smadzenes, binokulāra redze, labi attīstīti priekšējo ekstremitāšu (roku) pirksti ar plakaniem nagiem, ar kuriem spēj satvert priekšmetus u. c.
Augstākās neiroloģiskās spējas. Primāti no pārējiem dzīvniekiem atšķiras ar savu sabiedrisko intelektu un socialitāti. Tāpēc ļoti svarīgs elements ir atmiņa. Nepieciešams atcerēties visus savējos un atšķirt tos no svešajiem. Atmiņas attīstība ietekmē smadzeņu attīstību. Tomēr primātu smadzeņu spējas nav pat tuvu cilvēka spējām. Viņiem nav tādas atmiņas, kas varētu palīdzēt loģiski novērtēt iepriekšējo darbību rezultātus, jo primātu „darba atmiņā" var būt tikai 2-3 koncepcijas, bet cilvēkam – līdz 7.
Raksti.
Prasme rezultatīvi sekot skatienam primātu vidū kopīga cilvēkiem un lemūriem.
Nāk klajā primātu kārtas sugu nosaukumu saraksts latviešu valodā.
Saites.
Zīdītāju klase.
