Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sābas ķēniņiene

Legendāra ķēniņiene no Dienvidarābijas.

Sinonīmi un analogi. Makeda („karaļa spilvens” - etiopu val.) - etiopu vārds, kas tai dots no vecākiem, tā viņu sauca arī Jāzeps Flāvijs, Belkisa (Queen Belqis) – Jemenas musulmaņu vārds, tā to dēvēja arī arābu vēsturnieki.

Radniecība. Izcelsme – raksta, ka cēlusies no ietekmīgas ķēniņu dzimtas. Etiopu leģendas stāsta, ka Sābas ķēniņene piederējusi pie senās etiopu ķēniņu dinastijas, ko dibinājis Noāsa mazmazdēls Etiopiks.
Tēvs – Tevasija (Tewasia) iepriekšējais 52.Etiopijas ķēniņš, kas valdīja pār apvienoto karaļvalsti 31 gadu.
Mīļākais – žīdu ķēniņš Zālamans.
Dēls – Meneliks I, no kura arī cēlusies visa etiopu ķēniņu zālamanīdu dinastija.

Dzīvesgājums. Pati viņas vēsturiskā eksistence tiek apšaubīta. Sābas valsts nodibinājās tikai ap 850.gadu pmē., tādēļ vairums zinātnieku uzskata, ka viņa bijusi ķēniņiene Sābas jeb Sabejas karaļvalstī Arābijas pussalas dienvidos, mūsdienu Jemenas teritorijā - Maīnas vai Hadramautas mazpazīstamajās arābu valstīs. Tomēr etiopu tradicionālajā vēsturē viņa ieņem ārkārtīgi nozīmīgu lomu.
Etiopu leģendas stāsta, ka Sābas ķēniņene piederējusi pie senās etiopu ķēniņu dinastijas, ko dibinājis Noāsa mazmazdēls Etiopiks. Viņa saņēma valdīšanu mantojumā no tēva – ķēniņa Tevasija, un, tāpat kā viņš, valdījusi pār Etiopiju un Jemenu no savas galvaspilsētas pie Aksūmas.
Etiopu eposs Kebra Negast vēsta par kādu žīdu cilti, kas nav devusies līdzi Mozum, bet gan nonākusi uz dienvidiem gar Nīlu Etiopijā. Uz dzīvi apmetušies ieceļotāji zvērējuši uzticību ķēniņienei.
Makeda esot bijusi enerģiska valdniece. Viņas laikā etiopu tirdzniecība sniedzās līdz Palestīnai un Indijai. Viņai bija 73 jūras kuģu flote un karavāna ar 520 kamieļiem. Par tirdzniecību esot atbildīgs bijis kāds Tamrins (Kebras Negast 22.nod.), kas tā arī saukts – par „tirdzniecības ministru.” Etiopu tirgotāji tirdzniecībai uz ārzemēm veda civetu (kas tas?), vīraku, zeltu, ziloņkaulu, dārgakmeņus, melnkoku. Šādas preces Etiopijā iepirka arī ārzemju tirgoņi, ar kuriem slava par Etiopiju un karalieni Sābu izplatījās tālu pasaulē.

Sakars ar Zālamanu. Mīlas romāns ar žīdu ķēniņu Zālamanu aprakstīts etiopu eposā Kebra Nagast („Ķēniņu godība„ 21). Par Sābas ķēniņienes vizīti Jeruzālemē rakstīts arī Pirmajā Ķēniņu grāmatā (10.nodaļa) un Otrajā Laiku grāmatā (9.nodaļa). Tomēr Bībelē, atšķirībā no etiopu eposa, misija tēlota kā valstiska, neko neminot par tās romantisko pusi.
Un tā - Sābas karalienes valdīšanas laikā jūdu ķēniņš Zālamans Jeruzālemē cēla svētnīcu Derības šķirstam. Ar tirgotājiem viņš sūtīja ziņas pa pasauli uz dažādām valstīm, lai tie vestu uz Jeruzālemi retas un dārgas lietas, par kurām maksāja sudrabā un zeltā. Karalienes Sābas „tirdzniecības ministrs” Tamrins žigli atsaucās Zālamana aicinājumam un nosūtīja jūdiem sarkano zeltu (?), melnkoku un lielu daudzumu citu preču, kā arī pats ieradās Jeruzālemē. Viņš guva spēcīgus iespaidus Zālamana galmā. Atgriezies dzimtenē viņš Sābas karalienei ziņoja par ķēniņa Zālamana gudrību, lielo varu un citām iespaidīgām lietām. Kad Sābas ķēniņiene padzirdēja par izslavēto Zālamana gudrību, tā viņa nolēma doties pie viņa, jo arī alka zināšanu.
Un tā – kaut kad laikā ap 980.g.pmē. (vēsturiski noskaidrots Zālamana valdīšanas laiks) Sābas ķēniņiene lielas svītas pavadībā devās grūtajā ceļojumā uz Jeruzālemi. Viņas karavānā bijuši 797 kamieļi, daudz nastu nesēju dzīvnieku, kas bija apkrauti ar brīnišķīgām dāvanām. No sākuma tā šķērsoja Sarkano jūru un ieradās Jemenā, kur tās pavalstnieki sagaidīja viņu ar kamieļiem, kas bija pamatīgi apkrauti ar ceļam paredzēto provīziju. Pēc gara un grūta ceļojuma Sābas ķēniņiene ieradās Jeruzālemē un tika Zālamana laipni uzņemta.
Kā bija pieņemts, abas puses apmainījās ar dāvanām. Sābas ķēniņiene dāvāja Zālamanam 120 talentus zelta, daudz garšvielu un dārgakmeņu. Tik daudz garšvielu nekad agrāk nevienam nav ticis dāvināts. Zālamans savukārt savā karaliskajā devībā lika dot Sābas ķēniņienei visu ko vien tā prasītu.

Dēla ieņemšana. Sābas ķēniņieni nometināja ķēniņa pilī, izmitināja lielā greznībā un ērtībās. Ķēniņiene ar Zālamanu risināja garas sarunas par visdažādākajām tēmām. Zālamans savā gudrībā esot atbildējis uz visiem tās jautājumiem, ķēniņienei vairs nebija nekā slēpjama. Zālamans izteica apbrīnu par ķēniņienes gudrību un vēlējās no viņas bērnu un iededzies kaislībā pret viņu "kā vīrietis pret sievieti." Tādēļ Zālamans sarīkojis lielus svētkus, kuros ielūdzis Sābas ķēniņieni. Tie baudīja gardus ēdienus no dārgiem traukiem un līksmojās, līdz diena pagriezās pret nakti. Karaliene grasījās atgriezties tās rezidencē, taču Zālamans piedāvāja tai palikt viņa pilī, jo bijis jau dikti vēls.
Sābas ķēniņiene arī pieņēmusi šo priekšlikumu, taču iepriekš izprasījusi no Zālamana svinīgu solījumu, ka tas neiegūs viņu ar varu. Tomēr te bija kāds aspekts, kas droši parādīja, ka ne velti Zālamans tika daudzināts par gudro. Viņš ķēniņienei savukārt paģērēja solījumu, ka tā no viņa pils nepaņems neko sev līdzi. To ķēniņiene nosolījās, jo nelikās tas viņai svarīgi.
Tā nu abi devušies čučēt, to gultas bijušas novietotas pils pretējās pusēs. Tomēr pusnaktī ķēniņiene pamodusies no stiprām slāpēm, jo Zālamans bija licis galdā slāpes izraisošus ēdienus. Vienīgā krūka ar ūdeni pilī atradās pie Zālamana gultas. Tā ķēniņiene naktī devās pie Zālamana gultas, tikusi burtiski saķerta aiz rokas par vārda neturēšanu un galu galā Zālamans ar to pārgulējis. Šī sakara rezultātā vēlāk Sābas ķēniņiene dzemdēja dēlu Baisa Lekhemu – vēlāko jaunas etiopu ķēniņu dinastijas aizsācēju Meneliku I.
Pēc leģendas, gulēdams ar Makedu, Zālamans redzējis vīziju, kurā saule gaiši apspīdējusi Izraēla zemi. Pēc tam saule pagriezusies pret Etiopijas zemi un spoži apmirdzējusi to. Etiopu tradīcijā tas nozīmējot, ka uz Etiopiju ir bijis jāpārvieto Derības šķirsts.

Sābas ķēniņiene atgriežas dzimtenē. Nav tieši zināms, cik ilgi Sābas ķēniņiene ar pavadoņiem pavadīja Jeruzālemē. Tomēr, kad tā Zālamanam pavēstīja par nodomu doties atpakaļ uz mājām, jūdu ķēniņš tai palīdzēja saposties ceļā un uzdāvināja savu zīmoggredzenu. Tas būtu jānodod piedzimušajam bērnam, ja tas izrādītos zēns. Interesants ir šī gredzena liktenis. Tas esot ticis pārmantots no paaudzes uz paaudzi, un, neskatoties uz etiopu zemes lielajiem vēsturiski politiskajiem satricinājumiem, nonācis pēdējā etiopu imperatora Haile Selasija I rocībā. 1974.gadā to no nozūmētā valdnieka pirksta novilcis Mengistu Haile Mariams. Iespējams, tas ir pie viņa Zimbabvē, kur tas patlaban slēpjas no etiopu tiesas izpildes.

Sābas ķēniņiene dzemdē dēlu. Kā nu bija kā ne, bet Sābas ķēniņiene dzemdēja puiku atceļā uz mājām vietā ar nosaukumu Mai-bella (mūsdienu Asmāra Eritrejā), šis vārds no tigraju valodas nozīmē „sieviete, kas nes ūdeni.” Puika ticis nosaukts par Ibn al Maliku („karaļa dēlu”).
Aksūmā ķēniņiene ieradās jau dzemdējusi, sarīkoja līksmas svinības un apbēra savus ierēdņus ar dārgām dāvanām - dārgakmeņiem. Tā no šīs apdāvināšanas Sābas ķēniņienes laikā cēlušies „Dārgakmeņu dāvanu” (Enquitatash) svētki. Mūsdienu Etiopijā tas ir kā Jaunais gads 11.septembrī, vienlaicīgi Jāņa Kristītāja svētki.

Sābas ķēniņiene – judaisma ieviesēja Abesīnijā. Kebra Negast apgalvo, ka jūdaismu Etiopijā atnesusi Sābas ķēniņiene. Tā kļuva par valdošo reliģiju, līdz virsroku ņēma kristietība.

Tālākais. Ne VD, ne Kebras Negast neko daudz vairs nestāsta par ķēniņienes turpmāko mūža gājumu veselu 20 gadu garumā. Tik vien minēts, ka viņa labprāt devusi atļauju izaugušajam 20 gadu vecajam dēlam doties uz Jeruzālemi pie tēva un iedevusi tam Zālamana zīmoggredzenu prombraucot (Kebra Negast).

Ir leģendas, kurās piedēvē Sābas ķēniņienei āža kājas (tās varētu būt atbalsis par Dienvidarābijas zoomorfo Mēness dievi). Lai par to pārliecinātos, Zālamans tai liek iet pa kristāla grīdu un ķēniņiene domāja, ka tas ir ezers.

Atradumi.
Šartras katedrāles attēls. Te viņa esot attēlota ar bārdu.

Aplūkojamie objekti.
Dungurs. Sābas ķēniņienes pils Aksūmā.

Sābas ķēniņienes kaps. Uz tādu stēlu norāda etiopi Aksūmā. Stēla atrodas iežogotā un pilnīgi nepētītā kapulaukā pilsētas tuvumā, pie ceļa uz templiešu akmeņlauztuvēm.

Sābas ķēniņienes baseins. Maishum Dam.

Sābas templis Maribā. Jemena.

Avoti.
Etiopu mutvārdu folklora. Stāsti par Sābas karalieni ir nozīmīgi etiopu folklorā, tie tika stāstīti no mutes mutē, no paaudzes uz paaudzi, līdz iegūla arī etiopu rakstu avotos, tādos kā, piemēram, Kebras Negast.

Vecajā derībā. Tur viņa minēta tikai 2 vietās: Pirmās Ķēniņu grāmatas 10.nodaļā un Otrās Laiku grāmatas 9.nodaļā. Arī Bībele vēsta, ka Sābas ķēniņiene devusies uz Jeruzālemi pie ķēniņa Zālamana, padzirdējusi par viņa diženumu.

Jaunajā derībā tā minēta ar vārdu Negesta Azeb (no gēzas jeb senetiopu valodas). Tur viņa saukta par „karalieni no dienvidiem”: „Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Zālamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Zālamans.” (Mateja ev. 12:42)

Kebra Negast viņa dēvēta par Makedu.

Saites.
Abesīnija.
Etiopu ķēniņu saraksts.
Meneliks I.
Zālamans.