Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Šērmana fermas anomālija

Ferma ASV, kas atrodas anomālajā zonā. Saukta arī jaunā saimnieka vārdā par Biglova fermu.

Atrašanās vieta. ASV. Jūtas pavalsts ZR, saimniecība 480 akru platībā.



Notikumu gaita. Pirmie neparastie notikumi esot dokumentēti jau XX gs. 50.gados.
Ziņas par anomālijām šai vietā parādījās tad, kad 1994.gadā fermeri Terijs  un Gvena Šērmaņi iegādājās šeit pamesto rančo. Cena esot bijusi ļoti zema, taču tobrīd Terijs par to neaizdomājās, bet steidzās noformēt izdevīgo darījumu. Par to, ka zemajai cenai bija savi dibināti iemesli, fermeris pārliecinājās jau pavisam drīz.
Kad ievācoties Šērmani nogādāja rančo savas mēbeles, tiem pietuvojās milzīgs vilks. Tas pilnīgi nebijās no cilvēkiem un pietuvojies tik cieši, ka Terijs pat saoda viņa smaku. Fermeris izšāva uz vilku no savas bīses, bet vilks pat nepakustējās. Terijs izšāva vēl divas reizes - no tik tuva attāluma nevarēja aizšaut garām, bet vilks tikai mazliet atkāpās, tam nebija ne brūču ne asins pēdu. Aizgaiņāt neparasto vilku izdevās tikai pēc 6.šāviena.
Pēc divām nedēļām fermera sieva Gvena no jauna pamanīja vilku. Tas viņu sabaidīja ar milzīgajiem izmēriem, vilka mugura bija automašīnas loga augšējās malas līmenī. Vilks šoreiz nebija viens, bet gan kopā ar dzīvnieku, kas nedaudz līdzinājās sunim, taču Gvena tādu dzīvnieku nekad nebija redzējusi. Lūk tā Šērmaņi iepazinās ar vietējiem briesmoņiem.
Tomēr ar to viss nebeidzās. Sākot ar 1995.gada pavasari Šērmaņi regulāri sāka novērot NLO. Sākumā Gvena redzēja milzīgu trijstūri, kam apkārt mirgoja uguntiņas. NLO "uzkārās" virs Gvenas automašīnas, bet pēc tam zibenīgi izgaisa. Pēc tam arī Terijs pamanīja sudrabainu disku, kas tuvojās kalnu grēdai un it kā izšķīda uz tā masas fona.
Vēl interesantāki bija noslēpumainie oranžie apļi, ko ne reizi vien novēroja visa ģimene. Tie parādījās pie debesjuma rieteņu pusē vienmēr vienā un tai pašā vietā. Terijs bieži tos vēroja, un reiz viņam likās, ka apļa iekšienē kaut kas līdzinās "citām debesīm." Ar tālskati viņam izdevās ieskatīties zilajās debesīs apļa iekšienē. Pār rančo jau nolaidās nakts, bet lodziņš debesīs bija uz citu pasauli - tur vēl bija diena.
Rādījās, ka šis "lodziņš" bija reāls "tilts" uz Citpasauli, iespējams, ar tā palīdzību radības no tās nokļuva mūsējā pasaulē - tieši Šērmaņu rančo teritorijā. Šērmani ilgā laika periodā novēroja kaut kādus neparastus putnus un citas neprastas radības. Reiz dienā, braucot pa rančo, Šērmaņi pamanīja neparastu rudu un muskuļainu dzīvnieku ar cirtainu vilnu un kuplu asti, kas uzbruka zirgam. Terijs aši devās uz notikuma vietu, taču "viesis" izgaisa acu priekšā. Par "viesa" īstumu liecināja asiņojoši nagu skrāpējumi uz zirga ķermeņa. 
Gadījušies arī radījumi 2 m augumā, kas ārēji atgādinājuši Sniega cilvēkus. 
Šāda dzīve Šērmaņiem nebija viegla. Uz suņiem paļauties nevarēja, jo tie bailīgi sēdējapa būdām un nelīda laukā pat pie bļodām. Un baidījās ne velti, jo reiz naktī par nezināma plēsoņas upuriem kļuva kaķi. Sāka neskaidros apstākļos pazust arī lopi. Reiz no apsniguša lauka pazuda govs. Terijs gāja pa tās pēdām, bet tās pēkšņi aprāvās, it kā govs būtu parauta debesīs. 
Pagāja pavisam nedaudz laika un visas 14 sugas govis un bullīši fermerim pazuda, vai arī tika kāda nogalināti. Īpaši Terijam atmiņā palicis gadījums, kad viņa dēls govi bija redzējis dzīvu vēl tikai 5 minūtes pirms tās noslepkavošanas. Dzīvnieka nāve bijusi briesmīga, jo uz tās tesmeņa (крупе) rādījās caurums 15 cm platumā un 60 sm dziļumā, pie tam nekur nebija redzamas ne pilītes asiņu.
Terijs par visu šo trakumu nevienam nestāstīja, baidoties, ka neizdosies pārdot fermu. Tomēr par to kaut kā uzoda žurnālisti. Pēc publikācijas avīzē "Desert News" uz rančo sāka gāzties ziņkārīgo bari. Nu Šērmaņiem kļuva pavisam grūši - nebija miera ne nakti, ne dienu. Visas tās ažiotāžas rezultātā toties noskaidrojās, ka rančo apkārtnei jau sen bijusi slikta slava vietējo indiāņu vidū. Visai tēlaini par šo apvidu tie mēdza sacīt, ka tas "atrodas uz vilkača takas."

Ferma R.Biglova īpašumā (1996.-2016.g.). Tomēr veikals sanāca labs. No Terija rančo par labu naudu 1996.gadā pārpirka viesnīcu magnāts Roberts Biglovs. Viņš bija visai neparasts cilvēks, bija kosmisko pētījumu fanāts, interesējās par anomālijām. Tomēr Terijs saņēma no magnāta par 200 000 ASV dolaru mazāk nekā pats bija samaksājis, tomēr ļoti jau nu viņam gribējās notīties no nolādētās vietas.
Biglovs pētījumiem nolīga zinātniekus un izbijušus policistus, lai organizētu rančo diennakts dežūras. Pētnieku grupu vadīja biologs Kolms Kelehers. Lai zinātniekiem netraucētu ziņkārīgie, tika organizēta arī diennakts patrulēšana rančo teritorijā.
Kelehera grupa rančo nostrādāja no 1996.gada vasaras beigām līdz 2006.gada vasarai. Droši var apgalvot, ka neviena anomālā zona uz Zemes nav pētīta tik ilgi un rūpīgi, kā "elles rančo" teritorija.
Par savu darbu Kelehers paziņoja: "Es sastapos ar vairākām parādībām, kuras man ir grūti izskaidrot. Personīgi tiku redzējis vairākas nesaprotamas lidojošas gaismas bumbas un atrados vairākus metrus no zinātnieka, kad tas aprakstīja objektu, redzamu nakts redzēšanas binoklī, kuru es nespēju ieraudzīt... Reiz es ievēroju, kā bez skaņas ātri lidojošs objekts attraucās no ziemeļiem, lielā ātrumā aprakstīja regulāru cilpu virs komandpunkta un atgriezās uz ziemeļiem."
Zinātniekus nospieda tas, ka viņi skeptiķiem nespēja piestādīt nekādas vērā ņemamas liecības. Kāds it kā lasīja zinātnieku domas, un vienmēr bija tiem soli priekšā. Tikko kā viņi novietoja videokameras un aparatūru vienā vietā, kā tā uzreiz kļuva mierīga un parasta, bet visa anomālija norisinājās tur, kur nekādas aparatūras nebija. Kā apartūru pārveda uz citu vietu, tā anomalitāte atsākās iepriekšējā. Bija tikai vizītkartes - briesmīgi uzšķērstas govis, neparastas pēdas sniegā, tracinoši infrasarkani objekti.
Pārdošanas noteikumi paredzēja, ka Terijam un sievai Gvenai reižu reizēm rančo teritorijā jāparādās, jo pastāvēja versija, ka tieši viņi izraisa šīs nenormālības. Reiz, kad Terijs ar zinātniekiem sēdēja savā bijušajā mājā, suņi sāka nikni riet uz koku, kas auga blakām. Terijs paņēma bīsi un ar diviem zinātniekiem kravas mašīnā piebrauca pie koka. Zem koka stāvēja kāds briesmīgs un matains radījums, kas atgādināja vilkati no šausmu filmām. Viņa galva līdzinājās suņa galvai, bet priekšķepas bija masīvas un muskuļainas. Bez tam, kokā bija vēl viens briesmonis, kas atgādināja milzīgu reptīli, ar milzīgām dzeltenām acīm blenzošu uz cilvēkiem.
Terijs bez minstināšanās atklāja uguni pa abiem radījumiem. "Vilkatis" uzreiz izgaisa, bet "reptīlis" smagi sabruka zemē. Likās, beidzot zinātniekiem uzmaidīja laime, tomēr pārbaudot koka pakāji, izrādījās, ka nekā tur nav. Bija redzams tikai viens trīspirkstu ķepas nospiedums ar asiem nagiem galos - līdzīgs veloceraptoram.
Reiz naktī zinātniekiem izdevās pamanīt blāvu spīdēšanu virs ganībām. Caur jaudīgu nakts redzamības binokli viņi ieraudzīja ko līdzīgu 1,2-1,5 metru platam atvērtam tunelim. Caur to mūsu pasaulē izlīda kaut kāds melns humanoīds, pēc kam "lodziņš" saspiedās punktā un pazuda. Interesanti, ka radiācijas un magnētisma mēraparāti neko anomālu nefiksēja. Nekā nebija arī fotouzņēmumos, tikai vienā bija kaut kāda izsmērēta gaisma. Zinātnieki ņēma ganības savā kontrolē, uzstādīja tur videokameras. Tās nostrādāja neilgi - kāds bija izrāvis no tām kabeļus, bet viens kabeļa gabals vispār pazuda bez pēdām. Kameras nebija fiksējušas arī pašu "ļaundari."
Ap 2007.gadu tapa skaidrs, ka 10 gadu pētniecības nav devuši praktiski nekādus rezultātus, un turpināt tos nav jēgas. Viena no pētniecēm, kas strādāja Zonā, par tās Neredzamo saimnieku teica sekojošo: "Tas ir kāds saprāts, pastāvīgi jauns, kurš ar kaut ko atšķiras no paša sevis iepriekšējā, nekas neatkārtojas. Tas reaģē uz cilvēkiem un aparatūru. Mēs domājām, ka rančo kļūs par poligonu zinātniskajai metodei, taču izskatās, ka zinātne nav spējīga risināt tāda veida problēmas."
Pētījumi uz laiku tika slēgti. Biglovs "elles rančo" atstājis tikai apsardzi, pa to laiku jāmēģina apjēgt notiekošais un, kas zin', pamēģināt ko savādāk.

Saites.
Anomālās zonas.