Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bogīvejas kapulauks

Bogøvej.
Kapulauks Dānijā.

Staigājošā miroņa neitralizēšanas hipotēzi Birkas 959.kapa gadījumā it kā pierāda otrs Skandināvijā zināmais vīkingu laikmeta sievietes apbedījums ar atdalītu galvu – Bogīvejas kapulauka T kaps Dānijā. Šajā kapā tāpat kā Birkā bija apglabāta sieviete ar skandināviem raksturīgām apbedījuma piedevām. Mirusī bija guldīta zārkā, ķermeni tajā novietojot uz muguras. Rokas bija uzliktas uz iegurņa, bet kājas izstieptas. Kapa piedevās bija nazis, gliemežvāks un divas stikla krelles. Apbedītās galva atradās tai uz kreisās kājas, nedaudz zemāk par ceļakauliem. Tomēr kaulu izpēte un kapa piedevu novietojums pierādīja, ka galva sievietei atdalīta vēlāk, kad ķermenis jau bijis sadalījies. Kāds bija atracis kapu, no jau sadalījušās ķermeņa norāvis galvu un nometis to mirušajai uz kājām. To, ka galva norauta, nevis nocirsta vai nogriezta rāda kakla skriemeļi, uz kuriem nav griezumu vai cirtienu pēdas. Norautajai galvai bija salauzts apakšžoklis – vai tas darīts ar nolūku vai nevilšus, nav zināms. Tāpat, saprotams, nav zināms šādas rīcības iemesls, bet var pieļaut, ka arī šī sieviete dzīves laikā tikusi uzskatīta par maģisku spēku pārvaldītāju vai deviantu personu un, kad pēc tās nāves palicējus skāra kāda lielāka nelaime, viņi nolēma, ka vainīga ir mirusī. Tāpēc, lai apbedītā vairāk nevarētu atgriezties pie dzīvajiem un tiem kaitēt, kāds kapu atraka, norāva galvu un tad to atkal aizbēra.

Ja līdz šim šķita, ka Birkas 959.kaps, tāpat kā Bogīvejas T kaps visai pārliecinoši saistās ar apotropiskām darbībam ļaunā miroņa maģiskai “nomierināšanai,” tad zviedru arheologs, Lodzas universitātes Polijā asociētais profesors Martins Rundkvists tagad izvirzījis jaunu hipotēzi, saskaņā ar kuru 959.kapā apbedītās sievietes galvu kaut kad vēlāk ir izrakuši un piesavinājušies kapu aplaupītāji. Savu hipotēzi, kuru Rundkvists plašāk pamato šobrīd publicēšanai iesniegtā un pagaidām plašākam lasītāju lokam vēl nepieejamā rakstā “Manipulācijas ar cilvēku galvaskausiem Vendelas-Vīkingu perioda Zviedrijā un Dānijā,” arheologs balsta 959.kapa zīmējumā, kurā redzams, ka visi 7 tajā apbedītās sievietes skeleta kakla skriemeļi ir veseli, nebojāti. Attiecīgi – galva nav tikusi nocirsta, bet izņemta no kapa, kad ķermeņa mīkstie audi jau bija sadalījušies. Ja tā – kam pieder kapā atrastā galva? Vai tas būtu verga upurējums? Jādomā, arī to Rundkvists apspriež gaidāmajā rakstā. Jāpiebilst gan, ka nešaubāms un pārliecinošs Birkas 959.kapa noslēpuma atminējums, šķiet, tomēr nav iespējams, jo, kā norāda pats Rundkvists, Stolpes publicētais atsegtā kapa zīmējums ir vienīgā liecība par apbedījumu, kāda ir pētnieku rīcībā. Kastes, kurās atradās šī un vairāku citu Birkas kapulaukā atsegto apbedījumu kauli, XX gadsimta sākumā zaudēja attiecīgās signatūras un, lai arī tās joprojām glabājas Zviedrijas Vēstures muzejā, osteoloģiskais materiāls vairs nav identificējams ar attiecīgajiem kapiem un izmantojams, piemēram, makroskopiskai izpētei vai DNS analīzēm.

Bruņurupuču saktas

Spriežot pēc kapa piedevās atrasto ovālo bronzas bruņurupuču saktu tipoloģijas, sieviete bija apbedīta Birkas pastāvēšanas pēdējā posmā (850.–975.g.).

Saites.
Saktas.

 

Buzoni, Ferručo Benvenuto (1866.-1924.g.)

Itāliski - Ferruccio Busoni.
Itāļu pianists un komponists.

Dzīvesgājums. Dzimis 1866.gada 1.aprīlī.
A.Rubinšteina I Starptautiskā konkursa laureāts 1890.gadā Pēterpilī - prēmija par kompozīciju.
Darbojies dažādās valstīs, 1890.-1891.gados bijis Maskavas konservatorijas profesors.
Novators harmoniju, formu meklējumos. 
Darbi: operas "Arlekīns jeb Logs" (1916.g.), "Turandota" (iestudēta 1917.g.), "Doktors Fausts" (1924.g., nepabeigta); svītas, koncerti, "Kontrapunktiskā fantāzija" 2 klavierēm (1922.g.), sonātes.
Miris 1924.gada 27.jūlijā.

Bužāni

Austrumslāvu cilts, cilšu savienība, kas dzīvoja pie Dienvidbugas.

Daži pētnieki uzskata, ka bužāni un volīnieši agrāk saukti par duļobiem. Pēc iekļaušanas Kijevas Krievzemē X gs. vēsturiskajos avotos vairs nav minēti.

Saites.
Austrumslāvi.

Buzeskuls, Vladimirs (1858.-1931.g.)

Krieviski - Владислав Петрович Бузескул.
Ukraiņu vēsturnieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1858.gada 8.martā.
1880.gadā beidzis Harkovas universitāti.
No 1922.gada PSRS ZA loceklis.
No 1925.gada Ukrainas PSR ZA loceklis.
Darbi par Senās Grieķijas vēsturi, antīkās vēstures avotiem un historiogrāfiju. Aizstāvēja uzskatu par Atēnu demokrātijas progresīvo raksturu, bet nenovērtēja sengrieķu verdzības sabiedrības šķirisko raksturu.
Miris 1931.gada 1.jūnijā.

Saites.
Vēsture un vēsturnieki.