Aliens

Ferdinands VII (1808.g. un 1813.-1833.g.)

Fernando VII.
Burboņu dinastijas Spānijas karalis 1808.gadā un no 1813.līdz 1833.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis 1784.gada 13.oktobrī.
Pirmo reizi kāpa Spānijas tronī 1808.gadā, bet tai pašā gadā Napoleons I Bonaparts piespieda viņu no troņa atteikties.
1813.gadā pēc franču kundzības gāšanas atgriezies tronī, Ferdinands VII ar galma kamariljas palidzību likvidēja Spānijas revolūcijas (1808.-1814.g.) iekarojumus - 1814.gadā atcēla huntu pieņemto liberālo 1812.gada konstitūciju un atjaunoja feodāli-absolūtisko režīmu (absolūtismu).
1820.gadā armijas virsnieki sāka nemierus un piespieda šo konstitūciju atzīt. Tikai ar "Svētās savienības" karaspēka (franču interventi) palīdzību nemierus 1823.gadā apspieda.
Miris 1833.gada 29.septembrī. 

Saites.
Spānijas karaļi (14??.-patlaban).

Ferbers, Johans Jakobs (1743.-1790.g.)

Johann Jacob Ferber.
Zviedru dabaszinātnieks un mineralogs.

Dzīvesgājums. Dzimis 1743.gada 9.septembrī Kārlskrūnā.
Mācījies Upsalas universitātē.
1774.-1783.gados Jelgavas Pētera akadēmijas profesors.
1783.-1786.gadps Pēterpils ZA korespondētājloceklis.
No 1786.gada Berlīnes ZA loceklis.
Iepazinis un aprakstījis daudzu Eiropas valstu minerālus, kā arī kalnrūpniecību un metalurģiju. Sniedzis pirmo Kurzemes dabaszinātnisko aprakstu.
Miris 1790.gada 17.aprīlī Bernē.

Nospiedums civilizācijā. Viņa vārdā nosaukts volframīta paveids - ferberīts.

Ferdinands I Koburgs (1887.-1908.g. un 1908.-1918.g.).

Saksijas, Koburgas, Hotas princis, Bulgārijas kņazs no 1887. līdz 1908.gadam un cars no 1908. līdz 1918.gadam.

Radniecība. Cēlies no vācu augstmaņu dzimtas, Koburgu dinastijas dibinātājs Bulgārijā.

Dzīvesgājums. Dzimis 1861.gada 26.februārī.
1887.gada jūlijā par Bulgārijas kņazu izvēlēja Saksijas, Koburgas, Hotas princi Ferdinandu.
1908.gadā Bulgārija pasludināja pilnīgu neatkarību un kņazs Ferdinands I Koburgs pieņēma cara titulu.
Veicināja Vācijas ietekmi Bulgārijā.
Sekmēja II Balkānu kara izcelšanos 1913.gadā, karadarbība izvērsās Bulgārijai neveiksmīgi 1912.-1913.gados, un Bulgārijas iesaistīšanos I Pasaules karā Vācijas un tās sabiedroto pusē 1915.gada 1.oktobrī.
Krievijas lielinieku Oktobra apvērsuma ietekmē auga masu kustība, tesņaku vadībā karaspēka daļās nodibinājās nelegālas kara komitejas.
1918.gada 3.oktobrī sakarā ar Vladajas sacelšanos atteicās no troņa un aizbēga uz Vāciju.
Miris 1948.gada 10.septembrī.

Saites.
Bulgārijas karaļi (VII gs.-1918.g.).

Fērbenkss, Daglass (1883.-1939.g.)

Duglas Fairbanks. Īstā vārdā Daglass Ulmens (Duglas Ullman).
Amerikāņu aktieris.

Dzīvesgājums. Dzimis 1883.gada 23.maijā.
1909.gadā sāka radošo darbību teātrī.
1915.gadā debitēja kino - galvenā loma filmā "Jēriņš," guva popularitāti ar enerģisku, veiksmīgu, optimistisku un skaistu galveno varoņu atveidojumu.
Lomas XX gs. 20.gadu filmās "Trīs musketieri," "Zorro zīme," "Robins Huds," "Bagdādes zaglis," "Melnais pirāts."
Skaņu kino filmējās reti. 
Kopā ar Č.Čaplinu, D.V.Grifitu un M.Pikfordu 1919.gadā nodibināja kinofirmu "United Artists."
Miris 1939.gada 12.decembrī.

Saites.
Amerikāņu kino.