Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Jānis I Cimishis (969.-976.g.)

Joannes Zimisces.
Bizantijas imperators no 969. līdz 976.gadam.

Radniecība. Cēlies no slavenas dzimtas.

Dzīvesgājums. Dzimis 924.gadā.
Kāpis tronī pēc iepriekšējā imperatora Nikifora II Fokas slepkavības, paša organizētās sazvērestības rezultātā.

Cīņas ar Svjatoslava I armiju Balkānos. 969.gadā viņš devās uz Ziemeļbulgāriju, kur ar lielu visu impērijas spēku sasprindzinājumu tam izdevās sakaut un padzīt no Balkānu pussalas krievu kņaza Svjatoslava karapulku.
Svjatoslavu I Bulgārijā bija ieaicinājis iepriekšējais imperators Nikifors II Foka, lai viņa rokām tiktu galā ar bulgāriem. Tomēr Svjatoslavam I tā iepatikās Balkānos, ka viņš nolēma šīs zemes pievienot savai valstij un ņēmās karot ar pašiem bizantiešiem. Karot ar Svjatoslavu I nācās jau nākamajam Bizantijas imperatoram - Jānim Cimshim, jo Nikiforu Foku nogalināja sazvērnieki. Svjatoslava I karaspēks devās uz dienvidiem un pirmajā kaujā ar bizantiešiem veiksme bija Svjatoslava I pusē. Cimshis bija spiests parakstīt ar kijeviešiem mieru.
Pēc miera noslēgšanas Svjatoslavs I noticēja, ka bizantieši turēs miera noteikumus un tādejādi pārrēķinājās. Pirmkārt, viņš neatstāja militārās vienības kalna pāreju apsardzei, pa kurām bija gājusi viņa armija. Otrkārt, kņazs nebija parūpējies par militāro kontroli pār Donavas grīvu. Jānis Cimshis izmantoja šo nolaidību, savāca daudzskaitlīgu karaspēku un virzījās augšup pa Donavu. Svjatoslava karaspēks bija sadalīts divās daļās. Pats Svjatoslavs ar pamatkodolu atradās Dorstola cietoksnī, bet otra daļa apsargāja Pereslavļu.
Jānis Cimshis ar kuģiem nonāca līdz Pereslavļai un viegli sakāva nelielo kijeviešu vienību. Bojā gāja gandrīz visi karavīri, tikai daži aizpeldēja pa Donavu pie Svjatoslava I Dorstolā. Cimshim bija veseli 300 kuģi, kas bija aprīkoti ar "grieķu uguns" metējiem. Ar šo floti viņš slēdza Donavas grīvu, bet pats pa kalnu ceļiem ar 13 000 jātniekiem, 15 000 kājnieku un 2000 "nemirstīgajiem" devās cauri Balkāniem, nonākdams pie Dorstolas. Aiz galvenajiem spēkiem veda cietokšņu aplenkumu mašīnas.
Svjatoslava I karaspēks pieņēma kauju, sagaidot bizantiešus cietokšņa priekšā. Kijevieši izkārtojās ciešās rindās, sakļāvuši vairogus un izvirzījuši pīķus. Bizantiešu kaujas ierindas flangos esošie jātnieki uzbruka no flangiem, centrā atradās kājnieki. Stopu šāvēji un lingu akmeņu metēji pastāvīgi apšaudīja krievus. Bizantieši uzbruka, bet kijevieši nepadevās un neatkāpās. Tikai pret vakaru, kad bija atsituši 12 uzbrukumus, tie iegāja cietoksnī un aizvēra vārtus.
Jāņa Cimsha vadītie bizantieši ierīkoja nometni, uzbūvēja valni un tam apkārt izraka aizsarggrāvi. Dorstola tika pilnībā aplenkta. Krievi, saprazdami, ka ilgstoši nenoturēsies bez ūdens un pārtikas, izgāja laukā un divas dienas atvairīja bizantiešu uzbrukumus. Tikai tad, kad krievu aizmugurē iegāja Cimsha sūtīta vienība, tie atkal atkāpās cietoksnī. Svjatoslavs I naktī nosūtīja nelielu vienību pēc pārtikas - tā naktī uzbruka bizantiešu vezumiem un sagrāba tos. Pēc tam kijevieši no Dorstolas devās laukā divas reizes - lai nodedzinātu aplenkuma mašīnas un lai cīnītos. Pēc kaujas atkal devās atpakaļ cietoksnī. Šai pēdējā kaujā pie cietokšņa sienām kijevieši izturēja daudzkārtīgus bizantiešu uzbrukumus, aplenkumu un pat smilšu vētru.
Rezultātā pēc 3 mēnešu ilga aplenkuma Cimshis bija spiests atkāpties un pieņemt Svjatoslava I noteikumus. Bizantieši izlaida krievus savai zemei cauri, bet brīdināja pečeņegus.

970.gadā pret viņu nesekmīgi sacēlās karavadonis Foka Varda.
972.gadā viņš Bizantijai pievienoja Bulgārijas ZA daļu - Piedonavas Bulgāriju.
974.-975.gadu karagājienā uz austreņiem pret arābiem Jānis I Cimishis atgrieza Bizantijai daļu Sīrijas, 975.gadā izlaupīja Bālbeku. Pēc tam virzījās uz Jeruzālemi, taču to apturēja fatimīdi.
Miris 976.gadā no vēdera tīfa.

Reliģiskā darbība. Baznīcas aizbildnis.

Saites.
Bizantijas imperatori (395.-1453.g.).