Aliens

Līdzības

Alegoriski nostāsti, kas sastopami Bībeles abās derībās, arī budisma literatūrā, kuros tēlaini izklāstīta reliģiskās mācības būtība.

Tā sauktās "Zālamana lidzības" jeb sakāmvārdi ir reliģiski didaktiska grāmata, kas sludina dzīves gudrību. Reliģiskā sludināšana ietērpta līdzību formā arī evaņģēlijos, kuros pavisam ir ap 30 līdzību. To temati ir ļoti dažādi. Būdamas formas ziņā viegli saprotamas, līdzības bija ērts līdzeklis garīdznieku rokās reliģiskai propagandai.

Saites.
Reliģijas un reliģiozitāte.

Lalands, Žeroms (1732.-1807.g.)

"Esmu meklējis pa visu zvaigžņoto pasauli un nekur neesmu atradis ne mazākās zīmes no dievības."

Lafargs, Pols (1842.-1911.g.)

"Aiz vecuma vārgā civilizācija un dzimstošā kristietība samaitāja senās pasaules barbarus. Gluži tāpat jaunāko laiku kapitālistiskā civilizācija samaitā jaunas Pasaules mežoņus."

"Katoļu baznīcai pārmeta, ka tā itin kā sastingusi savā mācībā, savās dogmās, formās un ceremonijās, kas pārgāja bez pārgrozībām no gadsimta uz gadsimtu. Tādu "nabadzības apliecību" tai izsniedz pilnīgi nepamatoti. Gluži otrādi, katolicisms ir pratis pielāgoties dažādiem vietējiem un pārejošiem apstākļiem ar lielu viltību un veiklību."

Langedoks

Provansiešu jeb oksitāniešu valoda, kas pieder pie romāņu valodu grupai.

Vēsture. XV gs. beigās pēc karaļa Ludviķa XI īstenotās Francijas apvienošanas tika uzspiesta franču valoda kā oficiālā.
Kopš XVI gs. provansiešu valoda pastāv vairs tikai mutvārdos, jo no rakstiem to izspieda franču valoda.
XIX gs. 2.pusē Folko Baronselli sadarbībā ar slaveno Provansas rakstnieku Frederiku Mistrālu 1854.gadā nodibināja felibru literāro kustību un ta centās saglabāt un pilnveidot valodu. Mēģinot atjaunot oksitāniešu valodu rakstos, viņi izdeva darbus šai valodā, aktīvi veidoja jaunprovansiešu literatūru un valodu. Galvenie felibru pārstāvji bija dzejnieki Frederiks Mistrāls, Ž.Rumanils, T.Obanels, F.Grā.
Felibri veica nozīmīgu darbu Provansas folkloras, etnogrāfijas un valodniecības materiāla vākšanā, izdeva pirmo Provansas literāro almanahu (1855.g.), provansiešu valodas vārdnīcu (1870.g.), vēsturisko gramatiku (1894.g.), vairākas dzejoļu antoloģijas. XX gs. sākumā biedrība darbību izbeidza.

Šodien tajā runā ap 2 miljoniem iedzīvotāju Francijas dienvidos. Tajā vēl joprojām runā ap 10 miljoni cilvēku Francijas dienvidos, kā arī daļā Spānijas un Itālijas.

Saites.
Provansieši, oksitāņi.