Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Senprūši

Viena no baltu tautām, kādreizējie Austruprūsijas pamatiedzīvotāji. Izmiruši, jo tikuši vācu iznīcināti un asimilēti.

Vēsture.
Pirmās ziņas par prūšiem.
Vārdu prūši sāka lietot vikingi pēc IX gs. klejojumiem laupot pa Baltijas jūras piekrasti. Taču no tā netapa skaidrs cik plašu teritoriju prūši apdzīvo.
Prūšu apdzīvotās zemes. Pēc Duisburgas Pētera hronikas ziņām senprūšu ciltis apdzīvoja 11 (vai 12?) plašus novadus: Pamedi, Pagūdi, Varmi, Natangu, Sembu, Nadrovu, Skalvu, Sudāvu, Galindu, Lielo un Mazo Bārtu, Kulmas Lubavu un Sasnu jeb Sasu. 
Vara un bronzas laikmets. Tas Prūsijā iesākas vienlaicīgi ar laivas cirvjiem, aukliņas keramiku, apbedījumiem megalītu kapenēs (Kujavas kapenes). Ļoti agri sāka celt pāļu būves upēs, ezeros un purvos. 
Kari ar poļiem (1015.-1161.g.). Boļeslavs I Drošsirdīgais uzskatīja par pienākumu nest kristīgo ticību arī citām tautām. Ar šādu nolūku viņš 996.gadā sūtījis kā misionāru uz senprūšu zemēm čehu bīskapu Adalbertu (dzimtajā vārdā - Voicehu). Ieradies pie prūšiem (pēc dažām ziņām - Sembijas novadā), Adalberts sācis pulgot senās dievības, neraugoties uz brīdinājumiem pārtraukt tautas svētumu zaimošanu un atstāt šo zemi ar mieru. Rezultātā saniknotie prūši centīgo misionāru nogalinājuši, un Boļeslavs I it kā esot par lielu summu izpircis bīskapa mirstīgās atliekas. Līdzīgs liktenis 1008.gadā piemeklējis arī citu misionāru – Adalberta dzīves aprakstītāju, bīskapu Bruno, pazīstamu arī kā Bonifāciju (daži avoti norāda, ka Bruno-Bonifācijs gājis bojā 1009.gadā Lietuvas teritorijā).
Militāras poļu-prūšu cīņas sākās ap 1015.gadu, kad Boļeslavs I Drošsirdīgais, pēc misionāru neveiksmēm, ar lielu karaspēku iebrucis prūšu zemēs, postīdams ne tikai ciemus, bet iznīcinādams arī senās svētvietas. Nemitīgi militārie konflikti starp kristīgajiem poļiem un “pagāniskajiem” prūšiem turpinājās apmēram līdz 1161.gadam, pie tam nereti prūšu karotāji nopietni apdraudēja pašu Poļu valsti, tad, pēc kādas lielākas sakāves, poļu iebrukumi prūšu zemēs un mēģinājumi tās kristianizēt mitējušies.
Prūsijas karš. Vācu iekarotāji pakļāva prūšus XIII gs. Vāvu krustneši prūšu zemes iekļāva Vācu ordeņa valstī.
Priekšstats par Prūsiju un tās novadiem nāk no hronikām, kas sacerētas XIII–XIV gs. Prūsijas karu sakarā. Duglošča 1483.g. hronikā un Mehovas Mateja 1523.gada hronikā pieminēti Brūs kā „burvji,” ka šī „buršanās” notiekot Prūsijas Ramotē (Pruscarii Ramote). Senprūšus iznīcināja piecu Eiropas valstu krustneši Romas katoļu pāvestu vadībā.
Prūsija Vācijas sastāvā. Ģermāniskās Prūsijas karaļi 1701.gada dokumentu titullapās vēl rakstīja Borussia vai Borussi. Citos ģermāņu karaļu dokumentos lietots termins Borussia jeb Sembria, ar to pasvītrojot prūšu piederību sembriem

Akmens būves. Cēla megalītiskas kapenes – Kujavas kapenes. Uzstādīja menhīrus un šūpakmeņus. Svētkalnos lietoja dobakmeņus. Bija savi kalendāra kalniņi ar akmens krāvumiem jeb kromlehi, pat observatorijas. 

Lopkopība. Par tās pirmsākumiem liecina atradumi bronzas laikmeta apmetņu atkritumu bedrēs, kuras atradās ārpus mītņu zonas. Lopkopība sākumā bijusi tikai kā palīgnozare, jo vairums bija meža zvēru kauli.

Kuģošana. Senprūši pārvietojās jūrā un pa upēm buru kuģos un laivās.

Keramika. Lodveida, apaļa dibena un plakana dibena māla trauki, pelnu urnas, antropomorfas urnas, amforas, kausi, krūzes, šķīvji, kas rotāti ar vītas aukliņas nospiedumi, ķemmītes tīklojumi jumīšu veidā vai arī pār visu trauku šķērsām, precīzas formas bedrīšu virknes un rindas, podu un krūku antropomorfas osiņas, gliemežnīcu lausku inkrustācijā un apaļu piciņu rindas. 

Amatniecība. Visā prūšu teritorijā izplatīta laivascirvju senkultūra. Apmetņu vietās atrod daudz rotu, zirglietu: sedlu metāla piederumus, zirga mutes laužņus un iemauktu rotājumus. Naži ir ar ieapaļu asmeni un taisnu muguriņu, slīpētus vietējā krama, Polockas un lielkaļu krama, pelasgu vulkāniskā stikla laivascirvjus.
Pa zemes ceļiem pārvietojās vienjūga vai divjūga divričos vai divasu ratos, sēdēja greznos sedlos.

Senprūšu valoda. Indoeiropiešu saimes baltu grupas valoda, līdzīga latviešu un leišu valodai.
Viens no retajiem vārdiem, ko latvieši aizguvuši no senprūšiem - "ķermenis."

Senprūšu pēdas Baltkrievijā.
Pinskas rajona Sininas ciemā baltkrievu arheologi atrada senus prūšu kapus – prusskije moglicy. No tiem ar arheologa Jura Urtāna palīdzību izdevās uziet divus vecus kapakmeņus. Vienā no tiem ar cilvēka roku darināta gareniska rene. 
Līdz 60.gadiem Pinskā bija Mindauga kalns, bet XIV gs. te valdīja Ģedimina dēls Narimunts.

Saites.
Baltu tautas.