Aliens

Aragacs, Aragaca kalns

Armēniski - Արագած.
Izolēts kalnu masīvs mūsdienu Armēnijas rieteņos, 4.augstākais Armēnijas kalnienē un pats augstākais mūsdienu Armēnijā - 4090 m (Smitsona institūts uzrāda 4095 m).

Nosaukums. Aragacs ir sens armēņu nosaukums, pazīstams arī tādās formās kā Arakacs, Arkadēzs. Nosaukuma izcelsme skaidri nav zināma - iespējams, tas cēlies no urartu ķēniņa Argišta I vārda, kas dibinājis Erevānu un Armavīru un kura valdīšanas laikā Urartu valsts robežas sasniedza Aragaca kalnu. Armēņu agrīno viduslaiku vēsturnieks Movzess Horenaci saista kalna nosaukumu ar Armenaka vārdu, leģenda gan par viņu varēja saglabāt atmiņas par to pašu urartu ķēniņu Argištu I.
"Krievijas impērijas ģeogrāfiski-statistiskā vārdnīca" («Географическо-статистический словарь Российской Империи»), kas izdota 1861.gadā, atzīmē divus kalna nosaukumus: tuku Alagjaz un armēņu Aragaz.
Tjurku kalna nosaukums Alagjoz ir armēņu toponīma Aragac izkropļojums, kas pielāgots tjurku izrunai: ala - "spilgts," "raibs," un gjoz - burtiski "acs," bet toponīmos nozīmē "strauts," "avots" vai "pēreja," " sedlveida pāreja," "zema vieta kalnu grēdā." Šie apzīmējumi augstākajai Arnēnijas virsotnei nebūtu paši piemērotākie, bet Azerbaidžānā fiksēta vietēja vārda alagjoz nozīme - "zeme ar baltiem pleķiem" (Juzbaševs, Nurijevs, 1984.g.) gan labi raksturo Aragacu ar tā nelielajiem ledājiem.

Apraksts. Kalnu masīvs austreņu-rieteņu virzienā stiepjas 40 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā - līdz 35 km. Nogāzes apakšdaļā klātas ar mežu, augstāk - pļavas. Var uzkāpt mazākajā virsotnē – 3900 m. Kāpiens prasa 3 stundas. Kalna rajonā novērotas dažādas neparastas parādības, NLO, Atnācēji un pat gravitācijas anomālija.

Vēsture. Armēņi tradicionāli uzskata, ka Aragaca kalns ir Ararata kalna ir māsas. Reiz tomēr mīlošās māsas saķildojušās. Marutasāra kalns velti mēģinājis tās samierināt, tad arī sadusmojies un nolādējis abas tā, ka tās būs mūžam šķirtas un nekad vairs neredzēsies.
Viena no leģendām stāsta, ka Sv.Gregors Apgaismotājs (kristietības ieviesējs Armēnijā), nācis kalnā lūgties un no debesīm karājusies apgaismojoša lampada. Vēl stāsta, ka nedziestošais gaismēklis karājoties vēl joprojām, bet to redzot tikai izredzētie.
Aragaca virsotne kalpoja kā orientieris krievu-turku kara laikā krievu karaspēkam, kas darbojās Karsas-Gimru(tolaik Aleksandropole)-Erevānas  rajonā.

DA nogāzē atrodas Burakānas Astrofiziskā observatorija, ZR nogāzē - Mantašas ūdenskrātuve. Kalna nogāzē 2140 m augstumā atrodas Amberdas pils. Pētot Aragaca nogāzes, var uziet lielu daudzumu senu apmetņu un svētnīcu palieku, pagaidām tās praktiski nav nopietnāk pētītas.

Ģeoloģija. Masīvam ir 4 virsotnes - ziemeļu (4090 m), rieteņu (4007 m), austreņu (3916 m) un dienvidu (3879 m). masīvs pēc formas veido konusu ar 200 km perimetru. Starp virsotnēm atrodas vulkāna krāteris 350 m dziļumā, 2,5 km platumā. Uz vienas no nogāzēm 3190 m augstumā atrodas Kari ezers.
Aragacs ir stratovulkāns, kas veidotiessācis pliocēna un pleistocēna ērās. Agrāktika uzskatīts, ka vulkāniskā aktivitāte turpinājusies līdz pat mūsu dienām, taču nesenā argona datēšana tomēr parādīja, ka vulkāns pēdējoreizi izvirdis vidējā un vēlīnā pleistocēna laikā. Jaunākie Aragaca vulkāna konusi, kas atrodas tā lejasdaļā, izveidojušies pirms 3000 gadiem.
Sastāv galvenokārt no andezītiem un dacītiem. Sastingušās lavas starumes 13 km garumā vērstas virzienā uz rieteņiem un DR.

Hidroloģija. Pa Aragaca nogāzēm tek daudzas upes - Geharota, Amberda, Narišda, Mantaša, Gehadzora, Cahkaovita u.c., kas top no sniegu ūdeņiem, avotiem un lietus. Aragaca nogāzēs un pakājē daudz ezeru - kari, Amberds, Lesings u.c.
Mūsdienu apledojums aprakstīts M.Davojana darbos.

Pētījumi Aragaca apkārtnē. 1942.gada vasarā 3250 m augstumā kalna nogāzē sāka darbu pirmā ekspedīcija, kas pētīja kosmisko starojumu Ābrama Alihanova (Абрам Алиханов) un Artjoma Alihanjana (Артем Алиханян) vadībā. 1945.gadā šeit notika fundamentāls fizikas atklājums - kosmiskajā starojumā uzgāja tādu protonu plūsmu, kuru enerģija ir lielāka par 100 MgW. Savukārt atklātais liecināja, ka kosmiskajā starojumā droši vien ir arī vēl citas radioaktīvas daļiņas.

Saites.
Aragaca anomālijas.
Armēnija.
Kalni.

Antigva

"Vecā Gvatemala."
3.lielākā Gvatemalas pilsēta, bijusī galvaspilsēta.

Senā Gvatemalas galvaspilsēta, trešā pēc skaita, viena no vecākajām un skaistākajām pilsētām Amerikā. Tā izvietojusies 3 vulkānu pakājē.

Vēsture. Pirmā Gvatemalas galvaspilsēta bija netālu no mūsdienu Iksimčes (Iximche) pilsētas. Tomēr dumpīgo maiju dēļ tika nolemts pārcelt galvaspilsētu uz Vieju (Ciudad Vieja).
1541.gadā notika Agvas vulkāna izvirdums un sapnis par lielu pilsētu bija izsapņots. Tādēļ kaut kādu iemeslu dēļ 3.galvaspilsēta 1543.gadā tika dibināta pārdesmit kilometrus tālāk ar nosaukumu Santjagodeloskabaļjera (Santiago de los Caballeros) - mūsdienu Antigva. Tā bija galvenā pilsēta, lai pārvaldītu visu Centrālamerikas reģionu, ieskaitot Meksikas dienvidus.
Netika žēlota nauda pilsētas celtniecībai. jaunceļamā pilsēta sevī iekļāv a70 ciemus, divas pilsētas, ieskaitot Santjagodeloskabaļjeros.
Franciskāņu mūki te pirmo reizi pievērsa uzmanību izglītībai - viņu pārraudzībā atradās Sanbuenaventuras skola, nozīmīgs teologu, juristu un filozofu izglītošanas centrs.
XVII gs. izglītības stafeti pārņēma jezuīti, kas dibināja skolas un slimnīcas.
1717.gada zemestrīce lika apdomāt galvaspilsētas pārnešanu tālāk no drebelīgās zonas. Izcēlās bads.
1773.gada zemestrīce bija pavisam jaudīga - tās bija vairākas. Bojā gāja simtiem cilvēku, sagrautas tika mājas, baznīcas un administratīvās ēkas. Pēc tās galvaspilsētu pārcēla uz Jauno Gvatemalu (Nueva Guatemala), savukārt šo vietu pārdēvēja par Veco Gvatemalu (Antiqua Guatemala).
Pirms zemestrīces pilsētā dzīvoja ap 60 000 cilvēku, bet XIX gs. vidū - mazāk par 10 000.
Pilsēta bija atstāta novārtā, līdz 1920.gadā zviedru princis Vilhelms paviesojās pilsētā un pēc tam savā grāmatā to aprakstīja. Viņš pieminēja, ka gan ceļš uz pilsētu, gan pati pilsēta ir sabrukusi, neskatoties uz ārkārtīgi skaisto arhitektūru.
XX gs. 40.gados pilsētu sāka atjaunot, novākt gruvešus un celt no jauna. Tagad tā ir viena no skaistākajām Centrālamerikas pilsētām.

Aplūkojamie objekti.
Centrālais laukums. Greznākā ēka pie tā ir Palacio de les Capitanes Generales. Divstāvu ēka ar greznām kolonnām, ko izmantoja pilsētas ģenerālgubernators. Tajā bija gan noliktavas, gan cietums, gan nodokļu iekasēšanas kantoris. Ēka atjaunota, tomēr atkal cieta 1976.gada zemestrīcē. 
Antigvas universitāte. Pie laukuma, viena no vecākajām šajā reģionā.
Antigvas katedrāle. Pirmā ēka tika uzcelta XVI gs. Tajā pēc viņa meitas lūguma 1568.gadā tika pārapbedīts viens no Amerikas iekarotājiem un arī Gvatemalas gubernators Pedro de Alvorado. Viņa pīšļi no katedrāles pazuduši pēc zemestrīces. Zeltu no sagruvušās katedrāles aizveda uz jauno Gvatemālu turienes katedrāles vajadzībām.
Sv.Franciska baznīca. Bijusi pamesta uz 200 gadiem pēc 1773.gada lielajām zemestrīcēm. Atjaunota XX gs. 60.gados. tai blakus atrodas vecā Franciskāņu konventa drupas.

Saites.
Gvatemala, valsts.

Austrumāzija

Austrumāzija.

Atitlāna ezers

Liels ezers Gvatemalā, dziļākais Rieteņu puslodē.

Platība - 130 kvkm.
Maksimālais dziļums - 340 m.

Triju vulkānu (Sanpedro, Tolimanas un ...? - ap 3 km augsti) ieskauts, ļoti ainavisks. Pa to var izbraukt ar kuģīti.

Vēsture. Ceļotājs A.Humbolts nodēvējis par skaistāko ezeru pasaulē.
Angļu rakstnieks Oldess Hakslijs pielīdzinājis to Komo ezeram Itālijā.
XX gs. 50.gados pēc amerikāņu ieteikuma ezerā ielaida lielmutes asarus. Plēsoņa iznīcināja dabiskās ezera zivis, tagad to ir palikušas tikai 1/3.

Zied un smird zilaļģes. 

Panajačela. Neliels ciems ezera krastā, viens no galvenajiem ceļotāju mērķiem pie ezera. Labi attīstīta tūrisma infrastruktūra. XX gs. 60.gados tā bija populāra hipiju apmešanās vieta, tika uzskatīta par tādu kā neoficiālo Gvatemalas galvaspilsētu. Pašā ciemata vidū tūrisma informācijas centrs. Laivas no ciema brauc ik pēc pārdesmit minūtēm uz ciematiem ezera krastā - maksa ārzemniekam 25Q, oficiāli noteikta.

Santjago. Viena no lielākajām pilsētiņām ezera krastos, atrodas starp Sanpedro un Tolimanas vulkāniem.
Centrālā baznīca. Te daudz baznīcu, centrālā no XVI gs. iekšā daudz svēto koka figūru, kuriem vietējās sievietes katru gadu uzšuj jaunus tērpus. Baznīcā 3 altāri, kas simbolizē 3 vulkānus. Gvatemalas pilsoņu kara laikā te sludinājis tēvs Fransisks, kas bijis amerikānis. Cēls cilvēks, to pie baznīcas nogalinājuši revolucionāri.

Saites.
Gvatemala.
Ezeri.