Aliens

Ezeru nogulumi

Viens no kontinentālo nogulumu tipiem.

Tiem raksturīgas arī jūras nogulumu īpatnības - laba materiālu šķirošanās, horizontālais slāņojums. Arīdajā klimatā (sāļezeros) veidojas dabiskas sodas, mirabilīta, halīta u.c. hemogēnie nogulumi. 

Humīdajā klimatā (saldūdens ezeros) veidojas terigēnie (smilts, māla) nogulumi, bet mērenajā joslā izplatīti arī sapropeļu, ezerkaļķu, kā arī vietumis diatomītu nogulumi un dzelzs rūdas.

Latvijā izplatīti holocēna sapropeļu un ezerkaļķu nogulumi, kā arī leduslaikmeta beiguposma pieledāja ezeru slokšņu māli (limnoglaciālie nogulumi).

Saites.
Ezeri.

Etiopijas kalniene

Ethiopian Plateau, arī Abesīnijas kalniene.
Kalnu masīvs Āfrikas ZA, Etiopijā.

Augstums no 2000 m DR līdz 3000 m ZA, augstākā virsotne Rāsdašens (4623 m).

Kristālisko pamatklintāju klāj biezi smilšakmeņu, kaļķakmeņu un lavas slāņi. Ziemeļu daļā kristāliskais peneplēns, atliku kalni; dienvidos - kāpļaini bazalta plato ar lavas atliku masīviem (ambi); DA un dienvidos - Etiopijas grābens, kura malās ir vulkāni. Grābena zona seismiska.

Dzelzs, vara, mangāna, urāna rūdas, zelts, platīns, sērs.

Ekvatoriāls musonu klimats. Nokrišņi austreņu nogāzē līdz 500 mm gadā, galvenokārt ziemā; rieteņu nogāzē - 1000-2000 mm, galvenokārt vasarā. Klimata un augāja augstkalnu joslas. Karstajā joslā (kollā, līdz 1700 m vjl.) gada vidējā temperatūra ap 20oC. Audzē Arābijas kafijkokus (to dzimtene), kokvilnu, cukurniedres, prosu. Tropiskie meži. 
Mērenajā joslā (voinā-degā, 1500-2500 m vjl.) gada vidējā temperatūra 17oC. 
Savannas un augstkalnu stepes; galvenais zemkopības rajons. Vēsajā joslā (degā, vairāk kā 2500 m) gada vidējā temperatūra 12-13oC; skujkoku meži, augstkalnu pļavas. Augstāk par 3500 m aukstā josla. Simena kalnu virsotnēs dažkārt sniegs. Ar zemkopību nodarbojas līdz 2800 m vjl. Lopkopība.
Savvaļas dzīvnieki stipri iznīcināti. Simena un Menagašas nacionālie parki.

Hidroloģija. Upes: Zilā Nīla (Abaja), Baraka, Avaša, Omo, Atbara, Baro.
Tanas ezers.
 

Etošpana rezervāts

Etosha Pan.
Rezervāts Dienvidāfrikā, Namībijas ziemeļu daļā.

Platība - 67 000 kvkm.
Dibināts 1958.g.

Apraksts. Viens no labākajiem Āfrikas rezervātiem. Var vērot Āfrikas "lielo piecinieku."
Vidusdaļā Etošas solončaks, kas atsevišķos gados pēc spēcīgām lietusgāzēm kļūst par sāļezeru - platība vairāk kā 3400 kvkm.
Saudzējamas smilšu tuksneša ainavas, dzeloņainu krūmu audzes, graudzāļu līdzenumi, mopānu meži.
No dzīvniekiem - tumšais degunradzis, kalnu zebras Hartmaņa pasuga (pasaules Sarkanajā grāmatā), kanna, svītrainais gnu, lielā kudu, Āfrikas strauss.

Saites.
Namībija.
Dabas parki.

Estuārs

Aestuarium (latīņu val.).
Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva.

Veidojas dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem, kā arī piekrastes negatīvās epeirogēnās kustībās, kad jūra applūdina upes ielejas lejasdaļu. 

Estuārs ir Žirondai (kopējs Garonnas un Dordoņas estuārs), Temzai, Jeņisejai.

Saites.
Upes.