Fēniksa salas
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 13 Aprīlis 2024 13:23
- Autors Redaktors
Phoenix Islands.
Kiribatai piederošs salu arhipelāgs Mikronēzijā.
Platība - Kantona un Enderberija -70 kvkm, pārējās salas - vēl 28 kvkm.
Ģeogrāfija. Sastāv no 8 atoliem: lielākās salas Kantona, Enderberija, vēl - Halla, Sidna, Gārdnera u.c.
Vēsture. Salas atklātas 1825.gadā.
Kopš XX gs. 30.gadiem Hallā, Sidnā un Gārdnerā dzīvo gilbertieši, kas 1966.gadā bija apmēram 1000 iedzīvotāju.
Kantona un Enderberija līdz 1981.gadam bija ASV un Lielbritānijas kopkolonija, pārējās arhipelāga salas kopā ar Gilberta salām bija Lielbritānijas kolonijas līdz 1979.gadam.
Mūsdienās Kantonā, Enderberijā un Hallā ir ASV Klusā okeāna flotes objekti.
Kantonā - lidosta.
Daba. Nabadzīga veģetācija, audzē kokospalmas.
Saites.
Kiribata.
Mikronēzija.
Fēmarna
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 13 Aprīlis 2024 12:08
- Autors Redaktors
Fahmarn.
Vācijai piederoša sala Baltijas jūras DR, starp Ķīles un Lībekas līčiem.
Platība - 185 kvkm.
Iedzīvotāji - 12 600 (1972.g.).
Augkopība, aitkopība, zveja. Kūrorti. Dambis savieno ar Vagrīnas pussalu. dzelzceļu prāmja satiksme ar Lollanas salu Dānijā.
Saites.
Baltijas jūra.
Vācija.
Feimanka
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Aprīlis 2024 10:36
- Autors Redaktors
Upe Latvijas DA daļā, Dubnas pieteka (Daugavas baseins).
Garums - 72 km.
Baseins - 370 kvkm.
Kritums - 62 m.
Iztek no Feimaņu ezera. Lielākā pieteka - Preiļupe. baseinā plašs nosusināšanas tīkls.
Feimaņu ezers
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Aprīlis 2024 10:38
- Autors Redaktors
Ezers Latvijā, Latgales augstienē, Preiļu un Rēzeknes novados.
Augstums - 153,9 m vjl.
Krasti zemi, piekrastē daudz ūdensaugu, pļavas. Pietece galvenokārt no meliorācijas tīkla. No ezera iztek Feimankas upe. Zveja.
Fedčenko šļūdonis
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 23 Marts 2024 13:04
- Autors Redaktors
Lielākais ieleju šļūdonis Pamira kalnos.
Nosaukts krievu dabaszinātnieka A.Fedčenko vārdā.
Atrašanās vieta. Tadžikija, Pamirs.
Garums - 77 km.
Platums - 2600 m.
Platība - 992 kvkm.
Vēsture. Ledāju atklāja krievu zoologs un ceļotājs V.Ošaņins 1878.gadā, vidusdaļa un augšdaļa pirmo reizi izpētīta 1928.gadā.
Ledus biezums vidusdaļā līdz 1000 m, kustības ātrums 66,8 cm diennaktī.
Sākas Jazgulemas grēdas ziemeļos, Revolūcijas, 26 komisāru un Parīzes komūnas smaoiles piekājē 6280 m vjl., noslīd gar Zinātņu akadēmijas grēdas austreņu pusi līdz 2900 m augstumam.
Fedčenko šļūdonim pievienojas 30 sānšļūdoņu. Sākas Seldara, Muksas pieteka.
Uz šļūdoņa atrodas hidrometeoroloģijas observatorija (4169 m vjl.).
