Mandrīna grota
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 19 Jūlijs 2024 10:38
- Autors Redaktors
Franciski - Mandrin grotte.
Izdevumā “Science Advances” 2022.gada publikācijā aprakstīts netieši datēts (kopā ar slāni, kurā atrasts) un ģenētiski neanalizēts, morfoloģiski kromaņjonietim piederīgs daļēji saglabājies zobs no Mandrīna grotas Dienvidfrancijā varētu būt pat 54 000 gadu vecs. Šis atradums, līdz ar dažiem citiem, var likt pārskatīt līdz šim pieņemto kroaņjoniešu ierašanās laiku Eiropā (ne agrāk kā pirms 45 000 gadu).
Saites.
Alas un grotas.
Francija.
Mazūrija
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 07 Jūlijs 2024 22:05
- Autors Redaktors
Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.
Aplūkojamie objekti.
Mauervaldes bunkuri. Te no 1940.-1944.gadam tika uzceltas 250 ēkas, tai skaitā 30 dzelzbetona bunkuri, kas vēl ļoti labi saglabājušies. Dažu sienu biezums sasniedz pat 7 m.
Kentžina.
Mikolajki. Viens no galvenajiem Mazūrijas ezeru tūrisma centriem. Izbrauciens ar kuģīti pa Mazūrijas ezeriem un kanāliem Gižicko-Mikolajki.
Pinas pils.
Galingu akmens laikmeta apmetne.
Rucianes Nida.
Elka. Promenāde.
Vigri klostera komplekss. Zvanu tornis, no kura paveras lielisks skats uz visu pludmali un ezeru.
Stancziky dzelzceļa viadukts. Celts XX gs. 1.pusē. Augstākais Polijā, atgādina senos romiešu akveduktus
Cisovas kalns. 256 m vjl.
Goldapas sāls gradētavas.
Hēlas strēle. Nelieli senie zvejnieku ciemati
Gar Kaļiņingradas apgabala robežu senie šaurie Austrumprūsijas ceļi un mazie ciematiņi ar fahverka stilā celtajiem namiem.
Lai noskaidrotu upurzirgu izcelsmes vietas un pārbaudītu hipotēzi, ka upurētas tika arī ķēves, pētnieki veica laikā no I līdz XIII gadsimtam veiktos 74 apbedījumos Mazūrijā (Polijā), Sembas pussalā (okupētās Prūsijas teritorijā) un Lietuvā atrasto upurēto zirgu kaulu DNS analīzes, kā arī noteica tajos esošo stroncija izotopu sastāvu, kas ļauj noteikt, kur dzīvnieks pavadījis mūža pirmos gadus.
Mehikas ieleja
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Aprīlis 2024 09:44
- Autors Redaktors
Mehikas ieleja.
Managva
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 06 Jūnijs 2024 16:17
- Autors Redaktors
Nikaragvas galvaspilsēta, statistiski visdrošākā no Centrālamerikas valstu galvaspilsētām.
Iebūvēta vulkāna krāterī.
Vēsture. Kādu laiku Leona ar Granādu sacentās par galvaspilsētas statusu, bet XIX gs. 50.gados tika pieņemts lēmums, ka galvaspilsēta būs Managva.
1960.gadā Managvā parakstīja Centrālamerikas kopējā tirgus līgumu, tas stājās spēkā 1961.gadā. Galvenais līguma darbības mērķis - dalībvalstu tirdznieciski ekonomiskā integrācija (muitas barjeru atcelšana līguma ietvaros, vienota muitas politika tirdzniecībā ar trešajām valstīm).
Aplūkojamie objekti.
Area Monumental - pilsētas centrs ar pussabrukušu katedrāli, Valsts muzeju, Prezidenta pili, Rubena Dario teātri.
Tirgus.
La Aviacion. Samosas diktatora cietums.
Augusto Sandīno piemineklis. Liels, pāri visai pilsētai. Tas no metāla plāksnēm uzbūvēts vietā, kur kādreiz atradās diktatora Samosas vecā pils. Tajā 1934.gadā Sandino tika nogalināts. Pieminekli sandīnisti ar skubu uzcēla jau pēc zaudētajām 1990.gada vēlēšanām.
Miera parks (Parque de la Paz). "Antisandīnistu" prezidentes Violetas Čamoras izlolojums. Viss nozagts un izpostīts, palikuši tikai betonā iekausēti ieroči un militārā tehnika.
Austrumu tirgus (Mercado Oriental). Lielākais tirgus visā Centrālamerikā. Ir stendi, kur pārdod raganu atribūtus.
Saites.
Nikaragva.
Mesīnas jūras šaurums
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 17 Marts 2024 22:12
- Autors Redaktors
Fatamorgāna bieži novērojama Mesīnas šaurumā Vidusjūrā.