Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Robinsona Krūzo sala

Čīlei piederošais Huana Fernandesa arhipelāgs tad arī ir tas, kur notika aprakstītā epopeja. Tas sastāv no trim salām - Robinsona Krūzo sala (lielākā, bijusī Masatjerra), Aleksandra Selkērka sala (vidējā) un laikam Piektdieņa sala (mazākā).

Pirmo M.traversii skeleta daļu - pieauguša tēviņa apakšžokli ar izteiksmīgo lāpstveida zobu un izaugumu (dentiklu) tā augšdaļā - atrada jau 1872.gadā, izskalotu Četema salā uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes. Divdesmitajā gadsimtā uzgāja arī divus galvaskausus bez apakšžokļiem - vienu 1950.gadā Vaita salā netālu no Opapes, bet otru 1986.gadā Čīlei piederošajā Robinsona Krūzo salā. Iesākumā uzskatīja, ka tie nākuši no atšķirīgām knābjvaļu sugām un, tikai izdarot paraugu DNS analīzes, noteica, ka gan Četemas žoklis, gan abi minētie galvaskausi pieder M.traversii.

Rosa sala

Sala pie Antarktīdas krastiem.

1840.-1843.gadā briti veica antarktisko ekspedīciju Dž.K.Rosa vadībā ar flagmani "Erebus" un otru kuģi "Terror." Dž.K.Ross ar kuģi "Erebun" apbrauca Antarktīdu un 1841.gadā atklāja jūru - Rosa jūru, Viktorijas zemes kalnus un vulkānus Rosa salā, augstāko no tiem nosauca Rosa vārdā, sasniedza šelfa ledāja (Rosa šelfa ledājs) malu pie 78o dienvidu platuma.
Erebusa vulkānā pirmoreiz uzkāpa 6 īru polārpētnieka E.H.Šekltona akspedīcijas locekļi 1908.gadā.

Razboiņičjas ala

Разбойничья.

Sibīrijas suņiem no Razboiničja alas Altajā. Šo suņu vecums izrādījās vēl senāks – 33 000 gadi. Tātad, pašlaik suņu vecums divās reizēs pārsniedz agrāk pieņemto.

Par Altajā atrasto suni ir rakstīts žurnāla PLoS 27.jūlija numurā. Razboiničja ala Ust-Kanskas rajonā zināma jau sen, kā arī suņa galvaskauss atrasts sen – 1975.gadā, bet tikai 2008.-2009.gados paveiktas vecuma noteikšanas analīzes pēc radioaktīvā oglekļa metodes, kas arī uzrādīja šo vecumu – 33 000 gadi. Pārbaude notikusi trijās neatkarīgās laboratorijās, tāpēc rezultāts noteikti ir ticams. Interneta vietnē „Gazeta.ru" viens no pētījuma autoriem, Ģeoloģijas un mineraloģijas institūta (Novosibirska) zinātnieks J.Kuzmins stāsta par šī galvaskausa datēšanu. Viena no analīzēm notikusi Paātrinātās masspektrometrijas (PMS) laboratorijā (masspektrometry laboratorium, Tucson, Arisona) Tūsonā (Arizona, ASV). Rezultāts – gandrīz 34 000 gadi. Vēl divas kontroles analīzes paveiktas PMS laboratorijās Oksfordas universitātē Lielbritānijā un Groningenas universitātē (Rijksuniversiteit Groningen) Nīderlandē, bet atraduma aprakstu sagatavoja Sjūzena Krokforda (Susan Crockford) no Viktorijas universitātes (Toronto universitātes koledža) Kanādā. Sjūzena Krokforda uzskata, ka suņi „pašdomestificējās" vairākas reizes vairākās vietās, tāpēc tie varēja parādīties dažādos vēstures periodos. Par šo procesu viņa raksta grāmatā „Dzīves ritmi: tireoīdais hormons un sugu izcelšanās."

Galvaskauss no Razbojničjas alas ir interesants arī ar to, ka saglabājās mumificētie audi. Zobi saglabājuši vairāk vilku pazīmju, bet galvaskausa un purna forma tomēr liecina par piederību sunim. Lai notiktu šādas izmaiņas, pietiktu dažu paaudžu dzīves laika. Tomēr nevar apgalvot, ka šie suņi ir mūsdienu Sibīrijas suņu senči, jo pagaidām nav fosīliju laika posmā starp 33 000 un 17 000 gadiem. Iespējams, tā bija kāda grupa, pēc kuras nav saglabājušies pēcteči, un vēlāk domestifikācija notikusi no jauna. Tāpat varēja notikt arī Eiropā.

Saites.
Alas un grotas.

Rosa jūra

Jūra pie Antarktīdas krastiem.

1840.-1843.gadā briti veica antarktisko ekspedīciju Dž.K.Rosa vadībā ar flagmani "Erebus" un otru kuģi "Terror." Dž.K.Ross ar kuģi "Erebun" apbrauca Antarktīdu un 1841.gadā atklāja jūru - Rosa jūru, Viktorijas zemes kalnus un vulkānus Rosa salā, augstāko no tiem nosauca Rosa vārdā, sasniedza šelfa ledāja (Rosa šelfa ledājs) malu pie 78o dienvidu platuma.

Ruvenzora masīvs

Angļu un amerikāņu ekspedīcija, ko vadīja H.Stenlijs (Livingstona glābējs), 1875.-1877.gados pabeidza Viktorijas un Tanganjikas ezeru izpēti, atklāja Ruvenzora masīvu un Edvarda ezeru, pierādīja, ka Lualaba ir Kongo augštece, atklāja Kageru, ko tagad uzskata par Nīlas augšteci.