Aliens

Fenoplasti

Termoreaktīvas plastmasas, kuru pamatā ir fenolaldehīdsveķi.

Fenoplastu gatavošanai izmanto galvenokārt fenolformaldehīdsveķus (novolakus un rezolus), kā arī cietinātājus, plastifikatorus un pildvielas.

Izšķir pulverveida (pildvielas - koka milti, malts kvarcs, vizla, grafīts, azbests), šķiedrveida (pildvielas - augu, sintētiskā asbesta, stikla u.c. šķiedras) un slāņainos (pildvielas - papīra, auduma, koksnes slāņi) fenoplastus. Ražo arī fenoplastus bez pildvielām un fenoputuplastus. 

Fenoplastus pārstrādā presējot, ar spiedliešanu un ekstrudējot. Sacietējuši fenoplasti ir cieti, stingri, mehāniski, termiski un korozijizturīgi, ar labām dielektriķu īpašībām.

Fenoplastu izstrādājusmus izmanto elektrotehnikā, radiotehnikā, mašīnbūvē, ķīmiskajā rūpniecībā, celtniecībā.

Saites.
Plastmasas.

Fenomenālisms

Subjektīvi ideālistisks filozofijas princips un mācība par izziņu.

Tas noliedz vai apšauba objektīvās pasaules esamību un par vienīgo izziņai pieejamo realitāti, izziņas tiešo objektu atzīst sajūtas, apziņas parādības - fenomenus. Gal'jais fenomenālisms noved pie subjekltīvā ideālisma, solipsisma un inetrpretē pasauli kā "ideju" vai "sajūtu kompleksu" kopumu (Dž.Berklijs, kā arī E.Mahs u.c. empiriokriticisma filozofi), bet mērenais fenomenālisms - pie agnosticisma, jo bez parādību pasaules atzīst arī citu realitāti - būtību, "lietu par sevi," kas pati nav izzināma (D.Hjūms, I.Kants, Dž.S.Mills, H.Spensers). 

Par fenomenālismu jāatzīst arī pozitīvisma un mūsdienu neopozitīvisma tradīcijas, jo šo filozofisko virzienu pragmatiskais lozungs - "nost ar metafiziku" arī prasa atzīt par vienīgo izziņas objektu "tieši doto" feb fenomenus. Dialektiskais materiālisms noraida fenomenālismu, jo starp būtību un parādību nav krasas, nepārvaramas robežas un būtība atklājas, izzinot parādības.

Saites.
Filozofija un filozofi.

Fenomenoloģija

Ideālistiskas filozofijas mācība par apziņas parādībām; E.Huserla un viņa skolnieku izstrādātais subjektīvi ideālistiskais filozofijas virziens XX gs. sākumā.

Klasiskajā filzofijā fenomenoloģija bija loģikas un ontoloģijas propedeitika (ievadmācība).
G.V.F.Hēgeļa  filozofiskajā sistēmā - "gara fenomenoloģijā" tika aplūkota apziņas formu vēsturiskā ģenēze kā pasaules gara pašattīstība.
E.Huslera izstrādātā fenomenoloģija tiecās atbrīvot apziņu no naturālistiskām ievirzēm (tajās objekts kategoriski pretstatīts subjektam) un pretendēja nodalīt tikai filozofiskajai analīzei raksturīgo sfēru - apziņas refleksiju un tās saturu.

Fenomenoloģijas centrālais jēdziens - apziņas intencionalitāte (apziņa vērsta uz objektu) apliecina subjektīvā ideālisma princip: "nav objekta bez subjekta." Galvenās fenomenoloģijas metodes: eidētiskā jeb fenomenoloģiskā redukcija (izziņas subjektivitāte kā "tīras," transcedentālas apziņas palūkošana). Mūsdienu filozofijā fenomenoloģija tiek izmantota kā t.s. "tīrās apziņas," "tiro būtību" un cilvēces eksistences imanento, aprioro struktūru analīzes metode, kas sholastiski pretstatīta reālo faktu izziņai.

Fenomenoloģiju modificētā veidā izmantojuši M.Heidegers, Ž.P.Sartrs, M.Merlo-Pontī, M.Šēlers u.c. Tā ietekmējusi estētikas, ētikas, literatūrzinātnes, psiholoģijas, psihiatrijas un socioloģijas metodoloģiju.

Saites.
Informācijas fenomenoloģija.

Fenoloģiskais spektrs

Grafisks fitocenozes floristikā sastāva sezonālo pārmaiņu attēlojums.

Tā sastādīšanas metodiku pirmais izstrādājis H.Gamss (Vācija) 1918.gadā.

Tā kā atsevišķām fitocenozes sugām sezonālās attīstības ritms ir atšķirīgs, tad atšķirīgi ir arī fitocenožu fenoloģiskie spektri. Pareizi sastādīts fenoloģiskais spektrs sniedz priekšstatu par fitocenozes floristisko sastāvu, par atsevišķu sugu līdzdalību fitocenozē veģetācijas periodā vai gadā, par dzīvesformu sastāvu, par veģetācijas perioda garumu, par veģetācijas fāžu iestāšanās laiku un ilgumu.

Fenoloģiskajam spektram ir praktiska nozīme dabas aizsardzībā, pļavkultūrā, biškopībā, puķkopībā.

Saites.
Fenoloģija un fenologi.