Lāpstzobu knābjvalis
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 03 Aprīlis 2024 12:25
- Autors Redaktors
Mesoplodon traversii. Nosaukts skvaira Henrija Traversa (Henry H.Travers) vārdā, kurš atrada pirmo šī vaļa apakšžokli Četema salā.
Retākais jūras zīdītājs pasaulē, pieder vaļiem.
Izpēte. Pirmo M.traversii skeleta daļu - pieauguša tēviņa apakšžokli ar izteiksmīgo lāpstveida zobu un izaugumu (dentiklu) tā augšdaļā - atrada jau 1872.gadā, izskalotu Četema salā uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes.
XX gadsimtā uzgāja arī divus galvaskausus bez apakšžokļiem - vienu 1950.gadā Vaita salā netālu no Opapes, bet otru 1986.gadā Čīlei piederošajā Robinsona Krūzo salā. Iesākumā uzskatīja, ka tie nākuši no atšķirīgām knābjvaļu sugām un, tikai izdarot paraugu DNS analīzes, noteica, ka gan Četemas žoklis, gan abi minētie galvaskausi pieder M.traversii.
Iegūtos rezultātus publicēja 2002.gadā. Līdz ar to zinātnieku rīcībā beidzot bija pilnībā nokomplektēts M.traversii galvaskauss, aptuveni noskaidrots iespējamais izplatības areāls, taču par pārējā ķermeņa bioloģiju nekas nebija zināms. Vadoties pēc galvaskausa izmēra, noteica, ka pieauguša M.traversii garumam vajadzētu būt 5-5,5 m robežās. 140 gadu laikā, kopš skvairs Henrijs Treverss atrada pirmo apakšžokli, zoologiem nebija izdevies ieraudzīt kādu dzīvu lāpstzobu knābjvali vai atrast identificējamas visa ķermeņa paliekas.
Divus lāpstzobu knābjvaļus 2010.gada decembrī atrada netālu no Opapes, Ziemeļu salas ziemeļu piekrastē Jaunzēlandē. To ķermeņi pirms aprakšanas tika fotografēti, mērīti un no tiem paņēma audu paraugus.
Žurnāla "Current Biology" 2012.gada 6.novembra numurā publicēts uz vāka, kas ir pirmā tāda vaļa fotogrāfija pasaulē. Jaunzēlandes zinātnieki te publicējuši pirmo lāpstzobu knābjvaļa aprakstu.
Saites.
Knābjvaļu dzimta.
Landauss, Ļ. (~1937.g.)
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 01 Aprīlis 2024 12:06
- Autors Redaktors
Otrā veida fāžu pārejas teoriju pirmais radīja nīderlandiešu fiziķis P.Ērenfests 1933.gadā. Mūsdienas vispārīgāko un pilnīgāko teoriju izveidojis krievpadomju fiziķis Ļ.Landauss 1937.gadā.
Saites.
Fizika un fiziķi.
Līņi
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 21 Janvāris 2024 21:43
- Autors Redaktors
Amerikas dabas vēstures zinātnieks E.V.Gadžers vēsta par gadījumu 1936.gadā, kad Klusā okeāna salā Guamā pēc zivju lietus tika atrasti līņi, kas parasti dzīvo tikai Eiropas un Rietumāzijas tekošajos ūdeņos.
Leturno, Š.
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 25 Februāris 2024 14:27
- Autors Redaktors
"Morāles evolūcija." XIX gs. Krievijā vajāja par šī darba lasīšanu.
Luīss-Viljams, Deivids
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 10 Decembris 2023 21:03
- Autors Redaktors
Neirofizioloģiskās teorijas autors.
Savu teoriju sāka attīstīt XX gs. 80.gadu sākumā. 1988.gadā viņš kopā ar kolēģi Tomasu Dousonu šo jaun o teoriju stādīja priekša zinātniskajai pasaulei, publicējot žurnālā Current Antropology. Jau no paša sākumā tā iemantoja plašu atzinību zinātniskajās aprindās.
