Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Amerikas Savienotās valstis

Valsts, kas aizņem visu Ziemeļamerikas centrālo daļu.

Galvaspilsēta - Vašingtona.
Iedzīvotāji. Ap 300 miljoniem.
ASV dzīvo ap 800 tūkstošiem indiāņu no 226 ciltīm. Katrai no tām ir sava valoda un atšķirīga kultūra. Apmēram 500 tūkstoši no tiem dzīvo rezervācijās.

Vēsture. Pirmās britu kolonijas. XVII gs. sākumā angļi nodibināja pirmo koloniju Ziemeļamerikas austrumu piekrastē – Virdžīniju. Iesākumā indiāņi britus uzņēma draudzīgi, deva tiem zemes un apgādāja ar pārtiku. Taču pēc tam kolonisti ar varu un krāpšanu sagrāba vēl indiāņu zemes un atspieda tos mežu biezokņos. Angļi dedzināja indiāņu ciematus un iznīcināja pat veselas ciltis.
Tomass Hukers (1586.-?). Dibinājis Hartfordu – Konektikutas galvaspilsētu. Amerikāņu demokrātijas tēvs.

ASV neatkarības pasludināšana (1776.gada 4.jūlijs). Šai datumā 1776.gadā trīspadsmit (tai laikā ASV bija tikai 13 pavalstis) Ziemeļamerikas britu koloniju Otrais Kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma Neatkarības deklarāciju, tādejādi pasludinot neatkarību no Lielbritānijas. Tomēr līdz īstai neatkarībai amerikāņiem vajadzēja vēl izcīnīt 6 gadus ilgu Amerikas Revolūcijas karu ar britu armiju.
Deklarāciju izstrādāja īpaša komiteja, kurā ietilpa 5 koloniju pārstāvji. Starp tiem bija arī divi nākamie ASV prezidenti - Džons Adamss un Tomass Džefersons, kuru uzskata par deklarācijas teksta galveno autoru. Pirmais deklarāciju parakstīja ASV Kongresa prezidents Džons Henkoks. pretēji Džona Adamsa un Tomasa Džefersona liecībām, vairākums vēsturnieku uzskata, ka pēdējais paraksts uz dokumenta tapis tikai 1776.gada 2.augustā.
Amerikas neatkarības simbols ir brīvības zvans, ko rotā vārdi "Un pasludiniet tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem brīvību!" Šis zvans ieskandināja pirmo deklarācijas lasījumu 1776.gada 8.jūlijā Filadelfijā. Zvana ikoniskā plaisa radās nevis svinīgā lasījuma laikā, gan tikai XIX gs., visticamāk, izvadot ASV ģenerālprokuroru Džonu Māršalu.
Pēc Deklarācijas nolasīšanas pūlis devās iznīcināt britu karaļa autoritāti apliecinošās zīmes un statujas, desmitiem tūkstošu nēģeru vergu - bēgļu gaitās. Vēlāk deklarācijas autoriem pārmeta vienlīdzīgu tiesību nepiešķiršanu visu ādas krāsu amerikāņiem.
Amerikāņi nebūtu nekādi amerikāņi, ja viņi no šā te nemēģinātu uztaisīt naudu. Tādēļ viena no veiksmīgākajām (finansiāli!) patriotiskajām filmām ir "Neatkarības diena" (1996.g.), kas diezgan infantīlā veidā attēlo citplanētiešu uzbrukumu Zemei. Toties kases ieņēmumi - vairāk kā 800 miljoni ASV dolāru (pirms tam vairāk savācis tikai "Juras laikmeta parks").
sazvērestības teorijas apgalvo, ka deklarācijas otrā pusē iešifrēta dārgumu karte (to akurāt Holivuda atspoguļo filmā "Valsts dārgumi" (2004.g.)).
Pergaments tiek glabāts ASV Valsts arhīvā.
Neatkarības Deklarācijas pieņemšanas 110.gadadienā franči uzdāvināja ASV Brīvības statuju.
Īstenībā Kongress šo Deklarāciju pieņēma jau 2.jūlijā, bet amerikāņi šo datumu tomēr netzīmē, priekšroku dodami 4.jūlijam. Amerikāņi to tradicionāli pavada ar piknikiem, arbūzu un desaiņu (hot dog) ēšanas sacensībām, beisbola spēli u.c. izklaidēm. Svētku pusdienu galvenais ēdiens ir uz restēm cepta gaļa (barbekjū). Svinības noslēdz grandioza uguņošana - 2009.gadā Ņujorkas uguņošanā tika iztērētas 22 tonnas pirotehnikas.
ASV Neatkarības Deklarācijas numeroloģija.

Republikas pasludināšana. 1776.gadā Tomass Džefersons ar revolucionāriem pasludināja republiku ar „jauno kārtību.”

Karoga pieņemšana. 1777.gada 14.jūnijā Otrais Kontinentālais kongress apstiprināja zvaigžņoti svītroto ASV karogu. Pirmsākumos tam bija 13 svītras un 13 zvaigznes. Tagad 14.jūniju ASV atzīmē kā „Karoga dienu”?????

ASV ģērbonis. Tajā attēlots baltgalvainais ērglis, tacu Linkolns esot gribējis tītaru.

Amerikas Revolūcijas karš (1776.-1782.g.). Tas notika pēc Neatkarības deklarācijas pierņemšanas 1776.gada 4.jūlijā.

Lai vērstos pret ASV kuģu aplaupīšanu Napoleona karu laikā, ASV Kongress 1807.gadā ierobežoja tirdzniecību ar Lielbritāniju un Franciju.. Šī rīcība nedeva gaidīto rezultātu, bet izraisīja stagnāciju ASV ekonomikā.

Kalifornijas pievienošana. Kalifornija tika pievienota ASV 1850.gada 4.jūlijā kā patstāvīga pavalsts. Ikviens, kas šai dienā atradās šai teritorijā, automātiski kļuva par ASV pavalstnieku, ja vien pats pret to neiebilda.

Makinlija prezidentūras laikā 1896.-1901.gadam ASV uzvarēja karā ar Spāniju, tā savā kontrolē iegūstot Filipīnas, Guamu un Puertoriku. Anektēja arī Havaju salas (1898.g.) un Samoa.

Pirmais Pasaules karš. Iestājās karā 1917.gadā. Tai pašā gadā nopirka Virdžīnijas salas.

ASV vēlēšanu tiesības sievietēm piešķīra 1920.gadā.

1927.gadā Francijas ārlietu ministrs Aristīds Briāns ierosināja, lai Francija un ASV noslēgtu vienošanos par aizliegumu lietot militāru spēku abu valstu savstarpēju konfliktu gadījumā. ASV ārlietu ministrs Franks Kellogs ierosināja šo vienošanos paplašināt, lai tā aptvertu visas valstis, kuras nosodīja „ķeršanos pie karadarbības starptautisku strīdu noregulēšanā, un kuras paziņoja, ka atturēsies no kara kā līdzekļa nacionālajā politikā.”
Paktu 1928.gada 27.augustā Parīzē parakstīja 15 valstis, bet vēlāk tam pievienojās vēl 48, arī Latvija. Padomju savienība paktu ne tikai parakstīja, bet bija arī pirmā valsts, kas to ratificēja.

II Pasaules karš. 1941.gada martā ASV bija pieņēmusi tā saukto aizdošanas un izīrēšanas līgumu (lend lease), saskaņā ar kuru ASV atļāva karamateriālu piegādi tām valstīm, ko uzskatīja par svarīgām ASV drošībai. To piemēroja Lielbritānijai, bet pēc Vācijas uzbrukuma PSRS, attiecināja arī uz pēdējo.
Lielā slepenībā 1941.gada 8.augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā satikās Čērčils un Rūzvelts un parakstīja tā saukto Atlantijas hartu (Atlantic Charter) par ASV un Lielbritānijas kopīgajiem mērķiem pēc kara. Tajā tika noteikts ka:
1) neviena no valstīm, kas parakstījušas šo hartu, netīko kara rezultātā paplašināt savas teritorijas;
2) šīs valstis netiecas pēc citu valstu teritoriju paplašināšanas, ja to neatbalsta attiecīgā apgabala iedzīvotāji;
3) visas tautas demokrātiskā ceļā var ievēlēt savas valdības;
4-5) visām tautām jādod iespēja brīvi attīstīt savu ekonomiku un tirdzniecību;
6-8) pēc uzvaras pār nacionālsociālismu jāgarantē miers un savstarpējā drošība visām pasaules tautām, neatkarīgi no tā, vai tās pieder pie uzvarētājvalstīm vai pie zaudētājām.
Šī satikšanās beidzās ar dievkalpojumu, kurā dziedāja „Uz priekšu, kristiešu kareivji!” (Onward Christian Soldiers) un salūtu no karakuģa 14 collu lielgabaliem.

1945.gada jūlijā prezidenta Harija Trumena pašas prezidentūras sākumā un Potsdamas konferences laikā notika sekmīgs pirmais ASV kodoleksperiments nevadas pavalstī.
1946.gada 25.jūlijā ASV veic zemūdens atomsprādzienu Bikini atolā.

Suecas krīze (1956.g.). Nasera valdīšanas laikā 1956.gadā izraisījās konflikts ar Franciju un Lielbritāniju, kas vēsturē iegāja ar nosaukumu "Suecas krīze." Jau 1954.gada oktobrī Lielbritānija piekrita 20 mēnešu laikā izvest savas aemijas daļas no Suecas kanāla zonas. Pēdējās britu armijas daļas patiei arī pameta kanāla zonu 1956.gada jūnijā. Jūlijā Nasers izprovocēja starptautisku krīzi, paziņodams par kanāla nacionalizāciju, lai gan līdz britu-franču koncesijas līguma beigām bija vēl 12 gadi.
Briti un franči sāka plānot militāru operāciju, bet ēģiptieši augustā boikotēja starptautisku konferenci, kuras mērķis bija mierīgs noregulējums. Nevēloties lielu militāru konfliktu, ASV aicināja uz savaldību. Kad pārrunas nonāca strupceļā, Francija vienojās ar Izraēlu par ēģiptiešu armijas neitralizāciju. 29.oktobrī Izraēla okupēja Sinaja pussalu, žīdu armija novietojās 45 km attālumā no Suecas kanāla. Divas dienas vēlāk britu-franču spēki uzbruka ēģiptiešu aerodromiem. Tomēr jau novembra sākumā šīs darbības nosodīja ASV un ANO.
4.novembrī Nasers pavēlēja bloķēt navigāciju kanālā nogremdējot tajā kuģus.
5.novembrī britu-franču desants izsēdās Portsaīdā. PSRS no savas puses arī draudēja ar intervenci, taču to vairāk nodarbināja pretkomunistiskā sacelšanās Ungārijā. Tikām ASV prezidents Eizenhauers pieņēma ekonomiskās sankcijas pret Lielbritāniju un Franciju, kas piespieda abas rietumvalstis paziņot par "uguns pārtraukšanu."
15.novembrī Ēģiptē sāka ierasties ANO miera uzturēšanas spēki.
3.decembrī Lielbritānija un Francija piekrita izvest savus militāros spēkus no Ēģiptes. ANO kareivji ieņēma pozīcijas kanāla joslā ar mērķi atvērt to starptautiskajai kuģošanai.
Ēģiptieši no tās izgāja kā uzvarētāji, jo rietumu sabiedrotos piebremzēja ASV. Nasera pozīcijas arābu pasaulē nostiprinājās. No amata atkāpās britu premjerministrs sers Antonijs Īdens. Žīdu armija palika Suecas pussalā, kā dēļ Ēģipte nespēja pastiprināt savas pozīcijas Gazas sektorā.

„Aukstais karš.” Tas bija ideoloģiskas pretrunas starp ASV imperiālismu un tās „brīvo tirgu” un PSRS sarkankrievu komunismu ar plānveida ekonomiku.
ASV visai aši ņēma lietošana principu pēc kura tai bija tiesības aizsargāt savas ekonomiskas un politiskas intereses ar ārēju militāru intervenču palīdzību.
Pirmā tāda intervence musulmaņu valstī bija 1953.gada ASV intervence Irānā, lai atkal celtu tronī autoritāro šahu Muhamedu Rezu pēc republikāņu apvērsuma mēģinājuma. 1953.gadā amerikāņu intereses Irānā bija divējādas: atbalstīt „draudzīgu” režīmu reģionā, kura palielinajas PSRS ietekme, kā arī nodrošinat savu piekļuvi persiešu naftas iegulām.
Taču, kad atklājas vēl bagātīgāki naftas krājumi Saūda Arābijā, arī Kuveita un Bahreinā, par galveno ASV pēckara mērķi kļuva nodrosināšanās ar lētiem naftas resursiem. Tamdēļ amerikāņi bija gatavi atbalstīt koruptīvos un despotiskos Austrumu valdnieciņus.
Ar laiku tāda lietu kārtība izsauca stipru pretamerikanisku noskaņojumu Tuvo Austrumu arābu pasaulē.
Šādu arābu attieksmi noveda līdz eskalācijai jaunas žīdu valsts dibināšana Palestīnā. Ta kļuva iespejama tiaki tad, kad 1947.gadā ASV valdība spēja parliecināt ANO Ģenerālo asambleju balsot par šādu lēmumu.

Par Izraēlas valsts nodibināšanu paziņoja Dāvids Ben Gurions 1948.gada 14.maijā. Gandrīz zibenīgi to atzina ASV prezidenta Harija Trumena personā.

1965.gadā prezidenta Džonsona valdīšanas laikā ASV izraisīja karu ar Dominikānas republiku.

1968.gada 5.jūnijā Losandželosas viesnīcā Ambassador attentātā nāvīgi ievainoja ASV prezidenta kandidātu Robertu Kenediju, kurš mira nākamajā dienā. Slepkava izrādījās palestīnietis Serhans ???.

Diversijas ASV. 1993.gada 26.februārī diversija notika Vispasaules Tirdzniecības centra pakājē Ņujorkā – gāja bojā 6 cilvēki, tūkstotis tika ievainots.1996.gadā Ņujorkā par piedalīšanos diversijā tika notiesāts šeihs Omārs Abdulrahmans ar mūža ieslodzījumu.

ASV pirmo vietu pasaulē ieņem sekojošās kategorijās: 
1. Pēc ar šaujamieročiem nogalinātu skaita; 
2. Pēc elektroenerģijas patēriņa uz cilvēku; 
3. Pēc atkritumu skaita uz cilvēku (720 kg uz cilvēku gadā); 
4. Pēc naftas patēriņa; 
5. Pēc gāzes patēriņa; 
6. Pēc uzņemto kaloriju skaita uz cilvēku; 
7. Pēc izvarošanu skaitļa; 
8. Pēc neparakstītu starptautisku cilvēktiesību dokumentu skaitļa; 
9. Pēc nošautu bērnu skaitļa, vecumā līdz 15 gadiem; 
10. Pēc bērnu pašnāvību skaitļa;
11. 45% no visām pasaules slepkavībām ar šaujamieroču pielietošanu notiek ASV; 
12. Pēc kriminālo struktūru skaitļa (kopsummā ASV teritorijā ir iereģistrēti 21500 kriminālie grupējumi, kuros darbojas ap 731000 cilvēku).

ASV dabas parki. Valstī ir 59 valsts dabas parki, vecākais un pirmais tāds pasaulē ir Jeloustonas valsts dabas parks. Daudz vairāk ir vietējie pavalstu nozīmes dabas parki.

Pavalstis:
      Aidahas pavalsts.
      Aijovas pavalsts.
      Alabamas pavalsts.
      Aļaskas pavalsts.
      Arizonas pavalsts.
      Ārkanzasas pavalsts.
      Delavēras pavalsts.
1787.g.
      Dienviddakotas pavalsts.
      Dienvidkarolīnas pavalsts.
      Džordžijas pavalsts.
1788.g.
      Floridas pavalsts.
      Havaju salas.
      Ilinoisas pavalsts.
      Jūtas pavalsts.
      Kalifornijas pavalsts.
      Kentukijas pavalsts. 
1792.g.
      Kolorādas pavalsts.
      Konektikutas pavalsts.
      Masačūsetas pavalsts.
      Mērilendas pavalsts.
      Mičiganas pavalsts.
      Misisipi pavalsts.

      Montānas pavalsts.
      Nebraskas pavalsts
      Nevadas pavalsts.
      Ņujorkas pavalsts.
      Ņūmeksikas pavalsts.
      Ohaijas pavalsts.
      Oklahomas pavalsts.
      Pensilvānijas pavalsts.
      Rodailendas pavalsts.
      Teksasas pavalsts.
      Vaiomingas pavalsts.
      Vašingtonas pavalsts.
      Vērmontas pavalsts.
      Virdžīnijas pavalsts.
      Viskonsīnas pavalsts.
      Ziemeļdakotas pavalsts.

Pilsētas:
      Čikāga.
      Dalasa.
      Filadelfija.
      Lasvegasa.
      Losandželosa.
      Ņujorka.
      Sanfranciska.
 
     Vašingtona.

Kolonijas.
      Puertorika.

Goblinu ieleja. Nosēta ar savdabīgām klinšu sēnēm jeb statujām, kas atgādina dabas noburtus rūķus un mošķus.
Capitol Reef nacionālais parks. Hickman dabas tilts, Skursteņa klintis un Sarkanie kalni.
Zosu kakla kanjons. (Gooseneck Canyon) Sanhuanas upe izgrauzusi 3 lielus lokus.
Coal Mine kanjons. Neparasta aiza, kuras sienas, pateicoties dažādu minerālu klētbūtnei, laistās baltās, sarkanās, oranžās, dzeltenās un melnās krāsās.
Josemītu nacionālais parks. (Yosemite) Majestātiski kalni un meži, kas ilgu laiku kavēja balto kolonistu nokļūšanu līdz okeānam.
Zion nacionālais parks. Rozā kanjoni un klintis.
Pinkrīkas aiza. (Pine Creek Canyon) iespaidīgs skatu punkts - Canyon Overlook. Arī elpu aizraujošs skatupunkts - Horseshoe Bend.
Povelas ezers. (Powel Lake) "Klinšu Atlantīda" jeb ezers, kurā slīkt kalni.
Glenas aiza. 
Brisas aizas nacionālais parks. sarkanu klinšu kolonnu mežs amfiteātra formas ieplakā.
Pieminekļu ieleja. (Monument Walley) Mežonīgo rietumu vizītkarte un vesternu tēva Džona Veina zeme.
Aizu zemes parks. (Canyonlands) Iespēja lidot virs trim parka objektiem - aizu sistēmai Maze, dīvainam klinšu kolonnu mežam Needles un klinšu salai debesīs - Island in the Sky.
Route 24. Viens no skaistākajiem ASV ceļiem.
Uguns ieleja. Mākslinieku palete. - krāsainie Varavīksnes kalni, klinšu arkas, Ziloņa snuķa kalns, klinšu stabi Septiņas māsas un sireālais dabas veidojums Fire Wave.
Toadstool Hoodos. Oranžas akmens kolonnas ar sēnēm līdzīgām cepurītēm virsotnēs.
Grand Prismatic Springs. Zemes "Zilā acs." Unikāls termālais avots visās varavīksnes krāsās.
Mamouth Hot Springs. Travertīna terašu labirints.
Grand Teton nacionālais parks. Ezeru virtene Klinšu kalnu kronī.
Arches nacionālais parks. Pasaules lielākā dabas tiltu jeb arku koncentrācija.
Canyonlands Nacionālais parks. Aizu un klinšu pasaku valstība.
Craters of the Moon. Spocīgs lavas lauku apvidus.
Shoshane ūdenskritums. Iespaidīgs, dēvēts par Rietumu Niagāru.
Napa Walley. Vīna darītavu un vīnogu lauku ieleja.
Monument Walley. Mežonīgo Rietumu vizītkarte un vesternu tēva Džona Veina zeme.
Calico spoku pilsēta. Pamesta kovboju pilsētiņa.

Hūvera dambis. Viens no izcilākajiem amerikāņu inženierbūves sasniegumiem. Relatīvi šaura klinšu sprauga aizdambēta ar apmēram 7 miljoniem tonnu betona un notur ūdeni 150 m augstumā. 

Stinsmauntain.

66.ceļš. Esot leģendārs, savieno Čikāgu ar Losandželosu. Senākā šoseja. Oficiāli tas no 1985.gada ir izņemts no satiksmes un nav arī lielā daļā karšu. 

Finger lakes rajons. Bagāts ar vairākiem desmitiem ūdens kaskāžu.
      Lucifera ūdenskritums.
      Ithaca ūdenskritums.
45 m augsts un 50 m plats.

Taughannoc ūdenskritums. 66 m augsts, krītot izveidojis amfiteātra formas aizu.

1000 salu arhipelāgs. Elitāra XIX gs. amerikāņu un kanādiešu atpūtnieku vieta. Te bagātie un slavenie cēla pilis un muižas. Elegantākā no pilīm - Boldt Castle.

Mezaverdes Nacionālais parks.

Ceļojuma organizācija.
Expedia.com – nakšņošana, aviolidojumi, auto īre
Tripadvisor – ceļotāju atsauksmes
Nakšņošana – Motel 6, cena 45 dolāri par numuriņu. Šie moteļi atrodas gandrīz jebkurā ASV nostūrī.

Saites.
Amerikāņi.