Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zinātnieki: Marsa vide ir piemērota baktēriju izdzīvošanai

Meklējot ārpuszemes dzīvību Saules sistēmā un citviet kosmosā, mēs pirmām kārtām cenšamies noteikt vai uz mūs interesējošās planētas vai pavadoņa ir Zemei līdzīgi apstākļi ar šķidru ūdeni un blīvu atmosfēru. Šāda pieeja, iespējams, nav pati pareizākā, taču, ņemot vērā, ka mēs pagaidām pazīstam tikai Zemes dzīvības formas, tās piekritējiem ir visai pārliecinoša argumentācija. Tagad viņiem savu nostāju, iespējams, vajadzēs mainīt, jo zinātnieki ir pierādījuši, ka baktērijas spēj izdzīvot arī Marsam līdzīga atmosfēras spiediena apstākļos.

"Tikai tāpēc, ka kādai planētai nav blīva atmosfēra, mums nevajadzētu to uzskatīt par neapdzīvojamu," - Amerikas Ģeofiziķu apvienības sanāksmē 2012.gada 3.decembrī teica NASA Godāra Lidojumu centra zinātnieks Aleksandrs Pavlovs.

Pavlova vadībā pētnieku grupa veica eksperimentu, kurā liela, hermētiski noslēgta zvanveida trauka iekšpusē simulēja Marsa oglekļa dioksīda atmosfēru un sāļiem bagāto grunti. Lai iegūtu arī Marsa virsmas apstākļiem atbilstošu temperatūru, izmantoja šķidro slāpekli. Tad traukā pievienoja ūdeni, uz Zemes plaši sastopamās E.coli baktērijas un pamazām pazemināja spiedienu.

Kad spiediens sasniedza 23 milibāru atzīmi, kas ir aptuveni 40 reižu zemāks nekā Zemes atmosfērā, ūdens sāka iztvaikot. Tomēr pat šādos apstākļos gruntī vairākas dienas saglabājās baktēriju dzīvības procesu nodrošināšanai nepieciešamais šķidruma apjoms. Jāatzīmē, ka Marsa vidējais spiediens, atbilstoši NASA informācijai, ir 6,36 milibāri un šo rādītaju pētnieki nesasniedza.

Eksperimentā izmantotajā traukā ūdens pēc dažām dienām beidzās un baktēriju kolonija iznīka, taču, Pavlovs domā, ka Marsa siltākajās sezonās - pavasarī un vasarā - ledus zem planētas virskārtas izkūst un rada vidi, kurā varētu eksistēt tādi izturīgi mikroorganismi, kas uz Zemes dzīvo, piemēram, ļoti skābās, karstās, aukstās un bezskābekļa ekoloģiskajās nišās. Ar kādiem 15 centimetriem augsnes kārtas jau ir pilnīgi pietiekami, lai iegūtu aizsardzību pret ultravioleto starojumu, stāsta Pavlovs, un, ja zema spiediena apstākļos varēja izdzīvot salīdzinoši mazizturīgās E.coli, tad ekstrēmos apstākļos eksistēt spējīgām baktērijām tā noteikti būtu piemērota dzīvotne.

Augšējā attēlā: baktēriju Escherichia coli grupa. Attēls: orbiterchspacenews.blogspot.com.

Avots:
geekosystem.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.