Atklāta vecākā zināmā citplanēta, uz kuras iespējama dzīvības pastāvēšana
- Detaļas
- Publicēts 26 Janvāris 2020
- Autors Laika Ceļotājs
- 5408 skatījumi
Vai varat iedomāties, ka dzīvība Visumā varēja rasties jau pirms 11,5 miljardiem gadu? Tikai divus miljardus gadus pēc paša Visuma dzimšanas? Fantastiski un neticami, taču 13 gaismas gadu attālumā astronomi atklājuši 11,5 miljardus gadus vecu eksoplanētu, uz kuras varētu būt dzīvībai labvēlīgi nosacījumi.
Planētu sistēma
Eksoplanētas Kapteyn-b un Kapteyn-c riņķo ap sarkano punduri Kapteyn, kas pieder pie dienvidu puslodē redzamās Gleznotāja zvaigznāja. Pašu Kapteyn, ņemot vērā attālumu, no Zemes var saskatīt pat ar amatieru teleskopu. Tomēr tikai planēta Kapteyn-b, kuras masa ir kādas piecas reizes lielāka par Zemes masu, varētu būt piemērota dzīvības attīstībai un pastāvēšanai, turpretī izmēros lielākā Kapteyn-c atrodas tālāk no centrālā spīdekļa un tāpēc ir pārāk auksta.
Atklāšana
Astronomi abas citplanētas atklāja pēc to gravitācijas radītājām svārstībām, kas ietekmē zvaigznes redzamo kustību. Eksoplanētu gravitācijas spēka izraisītās zvaigznes gaismas novirzes vispirms pamanīja, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (Čīlē) spektrometru HARPS. Tālākie novērojumi, kas veikti ar diviem citiem spektrometriem - Keka observatorijas instrumentu HIRES Havaju salās un Čīles teleskopa Magelan II instrumentu PFS -, apstiprināja atklājumu.
Pētnieku komanda nebija gaidījusi, ka viņi atklās apdzīvojamu pasauli riņķojam ap zvaigzni, kuras masa ir tikai trešdaļa no Saules masas.
„Mēs bijām pārsteigti, konstatējot, ka ap zvaigzni Kapteyn riņķo divas eksoplanētas,” - sacīja pētījuma vadošais autors Giljems Anglada-Eskuda (Guillem Anglada-Escude) no Londonas Karalienes Marijas universitātes.
„Iepriekšējie dati parādīja svārstības, kas tikai nedaudz pārsniedza iespējamo variāciju robežas, tāpēc mēs meklējām planētas ar ļoti īsu apriņķošanas periodu, bet tad jaunie signāli parādījās skaļi un skaidri."
Vecākā, iespējams, apdzīvotā, mums zināmā pasaulē Visumā
Citplanēta Kapteyn-b atrodas no savas zvaigznes tādā attālumā, kas pieļauj šķidra ūdens un līdz ar to arī dzīvības pastāvēšanu uz planētas ārējās virsmas. Dzīvībai derīgās pasaules kandidāte vienu apriņķojumu ap savu centrālo gaismas un enerģijas avotu izdara 48 dienu laikā, kamēr tās lielākā māsa to veic 121 dienās.
Jaunatklātā potenciāli apdzīvotā tālā pasaule Kapteyn-b ir 2,5 reizes vecāka par Zemi un gandrīz tieši 2 miljardus gadus jaunāka par pašu Visumu, kurš savu eksistenci sāka pirms 13,8 miljardiem gadu, eksplodējot Lielajā Sprādzienā.
Grūti iedomāties, kādi gan dzīvības veidi varēja attīstīties uz šīs planētas tik neiedomājamie ilgā laika periodā, neslēpjot izbrīnu, izsakās Anglade-Eskuda.
Dīvainā, piedzīvojumiem bagātā vēsture
Vēl interesantāk paliek, kad iepazīstas ar zvaigznes Kapteyn sistēmas dīvaino vēsturi. Sākotnēji tā bija piederīga pundurgalaktikai, kuru jau savās jaunības dienās absorbēja un sadalīja mūsu Piena Ceļa galaktika, novietojot Kapteyn ar visām planētām ātrās, eliptiskās orbītās galaktikas staru vainagā - apgabalā, kas apņem mūsu spirālveidīgās galaktikas disku.
Šīs „aprītās” pundurgalaktikas paliekas, iespējams, ir 16 000 gaismas gadu attālumā esošā lodveida zvaigžņu kopa Kentaura Omega (NGC 5139), kas satur daudzus tūkstošus 11 miljardus gadus vecas zvaigznes.
Neaptverami ilgā laikā periodā saglabājusies planētu sistēma šķiet ir apbrīnas vērts fakts, kas veido Kapteyn zvaigznes sistēmas izcelšanās un kinemātikas īpatnējo vēsturi, zinātnieki raksta Karaliskās astronomu biedrības ikmēneša izdevuma jūnija laidienā publicētajā pētījumā. Superzemes lieluma planētu atklāšana galaktikas vainaga zvaigžņu rajonā sniedz ieskatu planetoģenēzes procesos mūsu galaktikas pirmsākumos.
Atklājums stiprina ārpuszemes dzīvības meklētāju optimismu
Nenoliedzami katrs potenciāli apdzīvojamas citplanētu pasaules atklājums ir aizraujošs un iedvesmojošs jebkuram, gan amatieriem, gan profesionālam astronomam, kas nododas tālo, dzīvībai piemēroto un iespējams apdzīvoto planētu meklējumiem mūsu galaktikā.
Turpmākajos gados, izmantojot observatorijas gan uz Zemes, gan kosmosā, piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūras PLATO, ap tuvējām zvaigznēm tiks atklātas vēl daudzas potenciāli apdzīvojamas planētas, prognozē Ričards Nelsons, kurš, lai gan arī strādā Londonas Karalienes Marijas universitātē, pats pētījumā tieši nepiedalījās.
Attēls: Jaunatklātā citplanēta Kapteyn-b mākslinieka skatījumā. Avots: PHL@UPR Arecibo, Aladin Sky Atlas
Avots:
space.com
Pirmo reizi publicēts 06.07.2014.