Mongoļu valsts hani (1162.-1335.g.)
Čingizhans (1162.-1227.g.).
Ugedejs (1229.-1241.g.).
Juaņu dinastija. Ap 1475.g. Iecēla 1.dalailamu tibetiešiem.
Munke (1251.-1259.g.).
5. Hubilajhans (1260.-1294.g.).
Arigbugs.
Rietumu haniste.
Hulaghans (?-1265.g.).
Abakhans (1265.-1282.g.).
Teguders (1282.-1284.g.).
Arhūns (1284.-1291.g.).
Heihats (1291.-1295.g.).
Baidu (1295.g.).
Gazans (1295.-1304.g.).
Oldžaits (1304.-1316.g.).
Abusaīds (1316.-1335.g.).
Pēc hana Abusaīda nāves haniste ieslīga iekšējās cīņās par varu. Vezīrs Hijatadīns mēģināja celt tronī Arpu Keunu (Čingizhana pēcteci), taču to atstūma no varas citi pretendenti. Hanistē sākās pilsoņu kara periods, kura rezultātā radās vairāki atsevišķi emirāti. Galvenie no tiem: Džailarīdu valsts Irākā un Azerbaidžānā, Muzafarīdu valsts Centrālajā Persijā un Tuga-Timura valsts Horasānas rieteņos.
Altanhans, Tumetas (~1585.g.). Budisma ieviesējs Mongolijā.
Zelta ordas hani (1266.-1459.g.).
Aizvolgas ordas hani.
Temirkutlujs. 1398.gadā Toktamišu sakāva Aizvolgas ordas hans Temirkutlujs. Toktamišs aizbēga uz Lietuvu, bet kopā ar Vītautu no jauna cieta sakāvi no Temirkutluja kaujā pie Vorkslas upes 1399.gadā.
Sibīriešu hani.
Šadibeks (~1406.g.). Toktamišu nogalināja sibīriešu hans Šadibeks 1406.gadā.
Iekšējās ordas hani.
Džangers.
Saites.
Mongoļi.
Mongoļu valsts.
