Eizenšteins, Sergejs (1898.-1948.g.)
- Detaļas
- Publicēts 13 Aprīlis 2017
- Autors Redaktors
Krieviski - Сергей Михайлович Эйзенштейн.
Rīgā dzimis padomju perioda žīdu kinorežisors, scenārists, padomju kino propagandists.
Radniecība. Tēvs - arhitekta Mihails Eizenšteins. Viņš daudz darījis Rīgas pilsētbūvē, bet pats gan nav dzimis Latvijā.
Māte - Jūlija Eizenšteina.
Dzīvesgājums. Dzimis 1898.gada 24.janvārī Rīgā.
1915.gadā beidzis Rīgas reālskolu. Pēc tam turpināja mācības Pēterpilī, ko gan pilsoņu kara dēļ pameta, iestādamies Sarkanās armijas rindās.
1921.-1922.gados mācījies V.Meierholda vadītajās Augstākās režisoru darbnīcās.
20.gadu sākumā strādājis teātrī kā dekorators un režisors.
1925.gadā debitējis kā kinorežisors vēsturiskā filmā "Streiks," kurā pirmo reizi kino vēsturē revolucionāras tautas masas parādītas kā vēstures virzītājspēks. "Streika" idejiskie un estētiskie principi tālāk padziļināti filmā "Bruņukuģis "Potjomkins"" (1925.g.), kas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem krievpadomju kinomākslā. Filma vēstīja par matrožu sacelšanos uz krievu ķeizariskās flotes karakuģa. Šī divu nedēļu laikā uzņemtā filma vēl aizvien tiek ierindota pasaules kinematogrāfa vēsturē labāko filmu sarakstos.
No 1928.gada pedagogs.
Kopā ar G.Aleksandrovu uzņēmis filmas "Oktobris" (tajā pirmo reizi atveidots Ļeņina tēls) un "Vecais un jaunais."
Savās filmās viņš atteicies no atsevišķu tēlu psiholoģiskas raksturošanas un galveno uzmanību veltījis revolucionāru tautas masu atveidošanai dokumentāli ticamā vidē .S.Eizenšteins savas filmas, kaut gan balstīja uz dokumentāliem faktiem, tomēr inscenēja un līdz ar to nav uzskatāms par dokumentālistu. Lietojot tādu montāžu, kur divi blakuskadri dod jaunu jēdzienu un konkrētā tēlainība pāraug asocatīvā tēlainībā. S.Eizenšteins izvirzījis koncepciju par "intelektuālo kino" kā mākslas un zinātnes sintēzi.
1935.gadā viņam piešķirts KPFSR Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukums.
No 1937.gada profesors.
Dažus gadus Eizenšteins strādāja Meksikā, bet pēc atgriešanās PSRS uzņēma vēl citas savas slavenās filmas, piemēram, padomju vēsturiskos propagandas gabalus "Aleksandrs Ņevskis" (1938.g.) un "Ivans Bargais" (1944.-1946.g.), kuras gan ideoloģisku iemeslu dēļ tika izrādītas vēlāk.
No 1939.gada mākslas zinātņu doktors.
Eizenšteina daiļrade ietekmējusi pasaules kinomākslas attīstību. Viņa filmām raksturīgs mērķtiecīgs tuvplānu un detaļu izmantojums. Gandrīz visu viņa filmu operators bijis E.Tisē.
1929.-1932.gados kopā ar G.Aleksandrovu un E.Tisē bijis komandējumā Francijā, ASV un Meksikā. Filmu "Lai dzīvo Meksika!" 70.gados pabeidza G.Aleksandrovs. Izcili padomju perioda kino sasniegumi ir vēsturiskās filmas "Aleksandrs Ņevskis" (PSRS Valsts prēmija 1941.g.) un Ivans Bargais (par 1.sēriju PSRS Valsts prēmija 1946.g.). Nepabeigta palikusi filma par pionieri Pavļiku Morozovu - "Tērces pļava."
Savām filmām bijis scenārija autors vai līdzautors.
Sarakstījis teorētiskus darbus par kinomākslas problēmām.
Miris 1948.gada 11.februārī 50 gadu vecumā Maskavā un ir apglabāts Novodevičjes kapsētā Maskavā.
Aplūkojamie objekti.
Rīgā viņa vārdā nosaukta iela.
Ķeipenes kinostacija. 2019.gadā Ķeipenes dzelzceļa stacija un tās apkārtne atdzima kinorežisora un kinofestivāla „Arsenāls” dibinātāja Augusta Sukuta (1947.-2017.g.) sirreālistisku kinovīziju koncepta ietvaros. Stacijas ēkai, kuru ieskauj vides instalācijas un kino pasaules objekti, piešķīra svarīgu funkciju – Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs. Zem kinokadru tuneļa saglabātas arī vēsturiskās sliedes no kādreizējās dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi.
