Jurijs (1303.-1325.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Krieviski - Юрий III Данилович.
Maskavas kņazs no 1303. līdz 1325.gadam un Novgorodas kņazs Jurijs III Daņilovičs no 1322. līdz 1325.gadam - Novgorodā, ilgus gadus cīnījās ar Tveras kņaziem par virsvaldību krievu zemēs.
Radniecība. Tēvs - Daņila Aleksandrovičs, Maskavas kņazs, vecākais no viņa dēliem.
Brāļi - Ivans Daņilovičs Kaļita, Boriss.
Sieva - Končaka, hana Uzbeka māsa.
Dzīvesgājums. Dzimis ap XIII gs. 70.gadu beigām vai 80.gadu sākumā.
Kāpa tronī 1303.gadā pēc tēva nāves.
Strīdos ar citiem kņaziem Daņilas Aleksandroviča dēli spēja paturēt savā valdīšanā Perejaslavļu, kur sāka valdīt Ivans Kaļita.
Tai pašā 1303.gadā Jurijs pievienoja Možaiskas kņazisti un Kolomnu.
Sacensība ar Tveru. Jurijs ilgus gadus cīnījās pret Tveras kņaziem par lielkņaza titulu.
Vladimiras lielkņaza Andreja Aleksandroviča nāve 1304.gada 27.jūlijā saasināja jautājumu par lielkņaza titulu, uz kuru bez Jurija pretendēja arī Tveras kņazs Mihails Jaroslavičs. Starp abiem kņaziem no tā brīža izvērtās sīva cīņa par virsvadību Krievzemes ZA. Runa gāja ne tikai par Vladimiras lielkņazisti, bet arīpar ietekmi citās teritorijās, piemēram, Novgorodā, caur kuru krievu zemēs ieplūda sudrabs. Ar sudrabu maksāja meslus Zelta Ordai, tas nāca tikai no ārzemēm un krievu zemēs savu raktuvju nebija.
Sākumā veiksme bija Tveras kņaza pusē. Jurija brauciens uz Zelta Ordu pēc hana jarlika bija neveiksmīgs un par Vladimiras lielkņazu kļuva Tveras kņazs Mihails. Viņš vairākas reizes pārspēja Juriju un divas reizes par aplenca Maskavu - 1305. un 1308.gadā. Tiesa, abas reizes bez lielām sekmēm.
Tomēr arī Jurijam bija savi panākumi. Pēc tam, kad par krievu metropolītu bija nozīmēts Pēteris, Jurijs iespēja panākt ciešu savienību ar krievu baznīcas galvu. Ar Pētera atbalstu Jurijs 1311.gadā sagrāba Ņižņijnovgorodu un iesēdināja tur savu brāli Borisu.
1314.gadā, izmantodams sadursmes starp Lielo Novgorodu un Mihailu, viņš noslēdza savienību ar novgorodiešiem un nosūtīja pie tiem savus vietvalžus. Tomēr Mihails sakāva novgorodiešus un atjaunoja iepriekšējo stāvokli.
Tad Jurijs prasīja palīdzību no tatāriem. Nodzīvojis divus gadus Ordā un 1317.gadā apprecējis hana Uzbeka māsu Končaku (saņēma hana māsasvīra - gurgena, goda titulu), Jurijs atgriezās Krievzemē ar tatāru karaspēku. Visus nākamos gadus Jurijs veltīja cīņai pret Tveras kņazu Mihailu un viņa dēliem.
1317.gada beigās Borteņevas kaujā kārtējā konflikta laikā Tveras kņazs Mihails sakāva Maskavas kņazu Juriju un to pavadošo ordiešu vienību. Jurija sieva Končaka nonāca gūstā un visai drīz neskaidros apstākļos nomira Tverā. Jurijs bēga uz Ordu, pārliecināja hanu Uzbeku, ka Končakas nāvē vainojams Mihails. Tveras kņazu izsauca uz Ordu, kur 1318.gadā pēc ilgas spīdzināšanas nogalināja. Tad Jurijs kļuva par Vladimiras lielkņazu. Galu galā Maskavas kņazs Jurijs okupēja Vladimiras un Suzdaļas kņazistes, nodibināja Maskavas lielkņaza virskundzību Vladimirā, Suzdaļā un Maskavā.
Tomēr drīzi vien Jurija un Uzbeka attiecības sabojājās. Tveras kņaza Mihaila dēls Dmitrijs, kļuvis par Tveras kņazu, nodeva Jurijam Ordai domātos meslus. Turpretim Jurijs tā vietā, lai nodotu naudu ordiešiem, aizveda to uz Novgorodu, kur laida apgrozībā, cerot saņemt procentus. Šis fakts ārkārtīgi nokaitināja Uzbeku, viņš atņēma lielkņaza jarliku Jurijam un nodeva to Dmitrijam. Uzbeks centās Jurijam arī atriebties, tomēr tas izvairījās aizbēgdams uz Novgorodu.
Novgorodas republikas vēsturē Jurijs arī atstāja savas pēdas, jo valdīja tur vairākus gadus, 1323.gadā noslēdza mieru ar Zviedriju un pie Ņevas iztekas uzcēla Oreškas cietoksni.
Jurija nāve. 1325.gadā Jurijs tomēr ieradās Ordā. Viņš spēja attaisnoties hana Uzbeka priekšā un centās saņemt jarliku uz virsvaldību. 21.novembrī Zelta Ordas hana Uzbeka mītnē Tveras kņazs Dmitrijs, Mihaila dēls (Дмитрий Михайлович), nejauši saticis Juriju, izrāva zobenu no maksts un nogalēja to. Dmitriju saķēra, lai gan viņš bija cerējis uz Uzbeka piedošanu, jo iemesli neieredzēt Juriju viņam bija dibināti - tieši Maskavas kņaza cilvēki 1318.gadā ar Zelta Ordas ziņu un piedalīšanos nogalināja viņa tēvu - Tveras kņazu Mihailu Jaroslaviču (Михаил Ярославич).
Dmitrijs uzskatīja, ka hans Uzbeks negribēs izjaukt līdzsvaru un viņam Jurija nogalināšanu piedos. Tomēr viņš līdz galam nebija ņēmis vērā apstākli, ka Jurijs hana galmā svarīgumā krietni apsteidzis Tveras kņazus un ar viņu rēķinās vairāk nekā ar Maskavas kņaziem agrāk. Kā nekā kādu laiku bijis pat Uzbeka svainis. Naskatoties uz to, ka hans Uzbeks neko dikti nemīlēja Juriju pēc tam, kad tas bija centies viņu apmānīt 1326.gadā ar nodevu naudu (to hanam neaizmirsa pavēstīt Tveras kņazs), Dmitriju 1326.gadā sodīja ar nāvi. Viņa rīcība paša hana mītnē bija pārlieku izaicinoša. Virsvaldīšanas jarliku piešķīra viņa brālim Aleksandram (Александр Михайлович).
Dmitrija rīcībai bija arī citas un daudz nopietnākas sekas - tieši pēc šī notikuma sāka jaušami iezīmēties Maskavas pārsvars sacensībā ar Tveru. Pēc diviem gadiem Tveras kņaziste tika sagrauta pēc sacelšanās un Ordas soda karagājiena, kurā ņēma dalību arī Maskavas kņazs Ivans Kaļita. Pēc tam Tveras kņaziem ar Maskavu sacensties vairs spēka nepietika.
