Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kuģi, kuģniecība, kuģubūve

Vēsture.
Burukuģu laiks.
 Tie bija kuģi, kurus uz priekšu dzen buru pārveidotā vēja enerģija. Tiem bija milzīga nozīme līdz XX gs. sākumam. Buru kuģiem bija milzīga nozīme pasaules vēsturē, tās ģeogrāfiskajā izpētē, tirdzniecībā un ekonomiskajā attīstībā.
Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē. uz kuģiem, kas bija radušies no laivām un buru laivām.
Sākot ar II g.tk.pmē. buru kuģu konstrukciju krietni uzlaboja feniķieši, kas ieviesa ķīli, brangas, kravas glabāšanu zem klāja u.c. jauninājumus.
Vissenākie buru kuģi, kas konstruktīvi saglabājušies līdz mūsdienām, ir ķīniešu džonkas.
Sākumā buru kuģus izgatavoja no papirusa, kopš apmēram III g.tk.pmē. - no koka, bet XIX-XX gs. - no koka un metāla. Pirmie buru kuģi brauca galvenokārt ar ceļavēju, un tiem paredzēja divus dzinekļus - buras un airus (tiem bija galvenā nozīme). Tā tas turpinājās apmēram līdz XII gs., kad airu kuģu būvēšana praktiski beidzās, izņemot galēras.
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas.
Dzinēju kuģi. XIX-XX gs. plaši sāka ieviest kuģus ar mehāniskiem dzinējiem un buru nozīme krasi samazinājās.
Roberts Fultons (1765.-1815.g.) — pirmā tvaikoņa izgudrotājs; pirmajā braucienā viņa «Klermonts» devās pa Hudzonas upi 1809.gadā.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un ceetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.
Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti XVIII gadsimta 70. un 80. gados. Bruņukuģu priekšteči bija XIX gs. 50. un 60.gados būvētas bruņotas peldošās baterijas, lielgaballaivas un monitori.
XIX gs. 2.puses - XX gs. sākumam izmantoja bruņukuģus - tā bija virsūdens kuģu pamatklase ar liela kalibra (līdz 305 mm) torņu artilēriju in spēcīgām bruņām. 
Pēc krievu-japāņu kara (1904.-1905.g.) bruņukuģu vietā sāka būvēt līnijkuģus (drednautus).
Skandināvijas valstu flotēs bruņukuģi saglabājās līdz pat II Pasaules kara beigām.
Vēsture. Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē.
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un cnetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.

      Barkas.
      Brigas.

      Brigantīnas.
      Bruņukuģi.
      Džonkas.
Fregates. Fregata (itāļu val.), fregate (franču val.) Liels trijmastu karakuģis XVIII un XIX gs. Otrs lielākais karakuģis pēc līnijkuģa, bruņojumā bija līdz pat 60 lielgabali. Liels kustības ātrums.
      Galeras.
      Galjonas.
      Galioti.
 
     Karavelas.
      Kogi.
      Kliperi.
      Kreiseri.
      Kvadrirēmas.
      Līnijkuģi.
      Paketboti.
      Tenderis, kuteris.
Jūras vienmasta burinieks ar slīpām burām. Tam ir 2-3 priekšējās trijstūra formas buras - klīveri. Jūras kara flotē tas ir pats mazākais kuģītis.
      Triēras, trirēmas.

Tvaikoņi. Roberts Fultons (1765.-1815.g.) — pirmā tvaikoņa izgudrotājs; pirmajā braucienā viņa «Klermonts» devās pa Hudzonas upi 1809.gadā. Pašlaik visvecākais ekspluatācijā esošais tvaikonis ir norvēģu pasažieru kuģis Skibladner, kas kursē lielākajā Norvēģijas ezerā Mjēsā.

Čaika. "Kaija" (krievu val.) Aizkrāciešu kazaku upju kuģis XVI-XVII gs., spējīgs arī uz jūras kabotāžas braucieniem. Garums līdz 20 m, platums - 4 m. Kuģim bija 10-12 airu pāru, masts ar buru, 2-4 nelieli lielgabali.

Šņava. Neliels divmastu kara vai tirdzniecības burukuģis XVII-XVIII gs. Kalpoja ziņneša un izlūkošanas vajadzībām.

Šoneris. Schooner (angļu val.). Divu vai triju mastu (2-7?!) burinieks ar slīpām burām. Izmantoja kara un tirdzniecības flotēs XVIII-XIX gs.

Jolla. Kuģa laiva ar plakanu dibenu. Tai ir 1-2 airu pāriem, novācams masts ar buru.

1902.gadā tika uzbūvēts pasaulē vienīgais burinieks ar 7 mastiem Thomas W.Lawson.

Kuģubūve. Kuģu būvei izmanto īpaši celtu ēku - eliņu.

Kuģubūve Latvijā. 

Aplūkojamie objekti.
Vecais cietoksnis Kipras Kirēnijā. Te izstādīts pasaulē otrais vecākais kuģis – 23 gadsimtus vecs.
Faraonu kuģi Gīzas plato.

Saites.
Navigācija.
Lielāko kuģu katastrofu saraksts.