Spānijas Mantojuma karš (1701.-1714.g.)
- Detaļas
- Publicēts 05 Decembris 2015
- Autors Redaktors
Politiskais un militārais stāvoklis pirms kara. Spānijas tronī 1700.gadā kāpa Burbons Filips V, un šis notikums kalpoja par ieganstu Mantojuma kara sākumam. 1707.gadā notika Anglijas un Skotijas apvienošanās vienā karaļvalstī - izveidoja Lielbritāniju. Pēc tam jau visa Lielbritānija iesaistījās karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.).
Kara gaita. 1702.gadā kaujā pie Frīdlengenes franču hercogs Vilārs komandēja korpusu, kas kaujā sagrāva austriešus.
Kaujā pie Hohštetas 1703.gadā no jauna viņš sakāva austriešus.
Vilārs sakāva austriešus arī kaujā pie Denenes 1712.gadā.
1713.gadā saskaņā ar Ūtrehtas miera līgumu Spānija atdeva Lielbritānijas valdījumā Gibraltāru.
Kara rezultāti. Karā Lielbritānija sagrāba Gibraltāru un dažas koloniālās teritorijas Ziemeļamerikā. Pēc kara par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.) Sicīlija tika pievienota Savojas hercogistei, bet Dienviditālija - Hābsburgu monarhijai.
