Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Ziemeļjūra

North Sea - angliski.
Nordsee - vāciski.
Nordsjōen - norvēģiski.

Malas jūra Atlantija okeānā pie Eiropas krastiem starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendu salām, Skandināviju un Jitlandes pussalu

Raksturlielumi. Platība - 544 000 km2.
Tilpums - 42 000 km3.
Vidējais dziļums - 96 m, lielākais dziļums - 463 m.

Ģeogrāfija. Krastos Lielbritānija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Dānija un Norvēģija.
Ziemeļos robežojas ar Norvēģu jūru; austreņos - Dānijas šaurumi - Skageraks, Kategats, Ēresunns, Lielais un Mazais Belts, to savieno ar Baltijas jūru; DR Lamanša šaurums savuieno ar Atlantijas okeānu.Hidroloģija. Ietek Elba, Vēzere, Emsa, Reina, Temza.

Ģeoloģija. DA krasti pārsvarā lēzeni, dienvidos - lagūnas, grīvlīči un plaši vatu rajoni, lielākie līči - Helgolandes līcis, Zeiderzē; rieteņos - lieli un mazi līči - Voša līcis, Fortas līcis; ZA - fjordi, lielākie - Buknfjords, Hārdangerfjords, Sognefjords.
DA daļā Frīzu salas un Helgolande.
Jūra atrodas plašā šelfa joslā; vairāk nekā 2/3 dziļumu mazāki par 100 m. Vairākās vietās dienvidu daļā sēkļi (Dogera sēklis 13-36,5 m).
Gar Norvēģijas krastiem stiepjas Norvēģijas dziļvaga, tās dziļums līdz 809 m.

Klimats. Jūra atrodas mērenā klimata joslā, to ietekmē siltā Ziemeļatlantijas straume un biežie cikloni.
Gadā daudz miglainu dienu. Ziemā migla vairāk piekrastē, vasarā atklātā jūrā.
Ūdens cirkulācijai ciklonu riņķojums.
Straumes ātrums vidēji ~ 1 km/st.
Plūdmaiņu straumju ātrums pie Šetlendu salām 18 km/st.
Vidējā ūdens temperatūra februārī 2-7oC, augustā 12-19oC. 
Sāļums - 35%o rieteņos, 31%o austreņos.
Plūdmaiņas 0,6-7,6 m. ja paisums sakrīt ar vējuzplūdiem, dienvidu krastos vērojami lielāki uzplūdi.
Ledus Zieme'jūrā veidojas tikai piekrastē no decembra līdz martam.

Daba. Bagāta fauna - 120 zivju sugu. Zveja - siļķes, mencas, plekstes, makreles. Zvejo arī omārus, langustus, austeres, mīdijas.

Nozīmīgi jūrasceļi.

Iegūst naftu un dabasgāzi, Ziemeļjūra sadalīta sektoros starp lielbritāniju, Norvēģiju u.c. valstīm.

Ostas: Londona, Ņūkāstla, Halla (Lielbritānijā), Antverpene (Beļģijā) un Roterdama, Amsterdama (Nīderlandē), Hamburga (Vācijā).

Vitča caurums. Iespējama anomāla vieta Ziemeļjūrā Lielbritānijas krastu tuvumā. To uzgāja Alans Džads - jūras ģeologs no Senderlendas universitātes, viņš vadīja ekspedīciju Vitča rajonā, kas tā saucās jau iepriekš. Pētījumu procesā viņš virs bīstamā cauruma uzgāja traleri bez bojājumiem un bija nogrimis horizontālā pozīcijā pret ūdens līmeni. A.Džads izteica domu, ka Vitča rajona sliktā slava saistīta ar metāna izmešiem, kas izdalās no Vitča cauruma. 
Pēc Alana Džada domām tādejādi var izskaidrot arī Bermuda trijstūra fenomenu. Brīdī, kad izdalās liels metāna daudzums, ūdens blīvums daudzkārt samazinās un kuģi nogrimst skaitītās sekundēs. Tāpat kā akmeņi grimst arī cilvēki, kas izmetas pār bortu glābšanas vestēs. Kad metāns paceļas gaisā no ūdens virsmas, tad var radīt bīstamību šo vietu pārlidojošajām lidmašīnām.

Saites.
Atlantijas okeāns.