„Man zem rokām bija tukšums... tomēr figūras likās tik izteiksmīgas, veidotas no miesas un asinīm, ka es nekādi nevarēju saprast, kas tad īsti notiek un kādēļ manas rokas nesatausta to, ko tik skaidri rāda manas acis.” /Nolas brīnuma aculieciniece Brigita Trenča, Ž.Valle, „Caurlaide uz Magoniju”/