Leģenda par Mehikas dibināšanu
- Detaļas
- Publicēts 24 Aprīlis 2020
- Autors Redaktors
Mehika šodien ir Meksikas galvaspilsēta un viena no lielākajām pilsētām pasaulē. Saskaņā ar vēstures datiem, ap 1325.gadu to dibinājusi viena no čičimeku ciltīm - acteki, kas XI gs. atklejoja pie Tekskoka ezera un uz salām tajā nodibināja savas nākamās impērijas galvaspilsētu - Tenočtitlānu. 1521.gadā Tenočtitlānu ieņēma spāņu konkistadori Kortesa vadībā un sekojošajā karā tā tika izpostīta. Pēc tam spāņi uz Acteku impērijas galvaspilsētas drupām cēla savu pilsētu, ko šodien pazīstam kā Meksikas galvaspilsētu Mehiku. Līdz pat šai dienai ik pa brīdim celtniecības darbu laikā Mehikā tiek uzietas seno acteku celtņu atliekas un dažādi artefakti. Saskaņā ar šo senās Mehikas/Tenočtitlānas dibināšanu meksikāņiem eksisē leģenda, ko Aliens.lv piedāvā saviem lasītājiem.
Tas bija sen. Kādas acteku cilts vadonis [dažos avotos tas figurē kā acteku kara dievs Uicilipočtls, Aliens.lv piebilde] aizmiga zem koka. Viņš sapņoja, ka pielido varens ērglis un saka:
- Tiuei, tiuei!
Ātrāk projām ej!
Kad vadonis atmodās, viņš teica savas cilts indiāņiem:
- Putns sapnī man paziņoja, ka mums jāiet prom pa garo taku.
Visi indiāņi viņam paklausīja, jo viņš bija viņu vadonis. Izdzēsuši apmetņu ugunskurus, viņi savāca bērnus un vecos un devās ceļā. Ceļš tos veda cauri daudziem ciemiem, un visur viņus sagaidīja draudzīgi un izvadīja ar godu.
Pagāja daudz gadu. Vecais vadonis nomira. Viņa vietā nāca jauns, bet, kad tas kļuvis vecs, arī nomira, viņa vietā stājās cits. Tā vadoņi mainījās, bet cilts pastāvēja un turpināja uzsākto ceļu.
Jaunekļi šad un tad jautāja:
- Kad mēs beidzoties apstāsimies?
Un arī vecie šad un tad jautāja:
- Kad mēs beidzot atpūtīsimies?
Un vadoņi vienmēr atbildēja:
- Tālāk, tālāk, tur, kur sastapsim vareno ērgli, kurš tur savos nagos čūsku. Ērglis - esam mēs, bet čūska - mūsu ienaidnieks.
Un indiāņi turpināja savu ceļu, gāja mierīgi un nenogurdināmi, jo tos veda viņu pirmā vadoņa sapņa putns.
Kādā jaukā rītā viņi nonāca liela ezera krastā. Ezera vidū ieraudzīja salu, salas vidū augstu kaktusu, bet uz kaktusa varenu ērgli, kas turēja nagos čūsku.
Un tad indiāņi nolēma:
- Šis ir tas ērglis, par kuru mums stāstīja mūsu vecvectēvi un tēvi. Tālāk mēs vairs neiesim.
Viņi apstājās un sāka celt sev mītnes no koku zariem un māliem.
Tā ezera krastā radās indiāņu ciemats. Tas ar katru gadu auga un paplašinājās, līdz kļuva par lielu pilsētu - Mehiku/Tenočtitlānu. Šī pilsēta nosaukta pirmā cilts vadoņa Meksitila/Tenočes vārdā, lai godinātu viņa piemiņu.
Mūsdienu Meksikas ģerbonī, zīmogā un karogā attēlots bumbierkaktuss un uz tā ērglis, kas tur nagos klaburčūsku.
