Vjetnama
- Detaļas
- Publicēts 12 maijs 2015
- 7749 skatījumi
Valsts Āzijā, Indoķīnas pussalas austreņu krastā.
1650 km gara.
Galvaspilsēta - Hanoja.
Vēsture.
Čampu valsts. Ap VIII gs. Tās galvaspilsēta bija Maisona.
Neveiksmīgi bija 1257.-1288.gadu Hubilajhana rīkotie karagājieni uz Vjetnamu.
1802.-1945.gados Vjetnamas galvaspilsēta bija Hue.
Francijas iebrukums (1857.g.). Pailga iekarošanas kara laikā Francija padarīja Vjetnamu par savu koloniju. Tāda tā palika līdz pat II Pasaules kara beigām. Jau no 1860.gada Vjetnamā eksistēja spēcīga nacionālās atbrīvošanās kustība.
1941.gadā nodibinājās organizācija Vjetmiņ, ko vadīja Hošimins. Tolaik Vjetnamu bija okupējusi Japāna. Tādejādi vjetnamieši II Pasaules kara laikā karoja gan pret Francijas kolonizatoriem, gan pret japāņiem.
Pirmais Indoķīnas karš (1945.-1954.g.). 1945.gadā, ka Japāna tika sakauta, vjetnamiešiem palika tikai viens ienaidnieks - franči. Tā nu vjetnamieši karoja par neatkarību pret frančiem un nelielu britu ekspedīcijas korpusu.
1945.gada 2.septembrī vjetnamieši paziņoja par neatkarību. Jaundibinātā valsts bija komunistiska un tas dikti nepatika amerikāņiem. Tie dažādi palīdzēja frančiem - ar padomniekiem, munīciju. Franči bija pirmie, kas Vjetnamā pielietoja napalmu. 1954.gadā ASV apmaksāja jau 80% militāro izdevumu franču karam Vjetnamā. Galu galā tomēr 115 000 labi organizētais un apbruņotais franču korpuss cieta sakāvi. Karš beidzās ar to, ka nodibinājās 2 Vjetnamas: ziemeļos līdz 17.paralēlei atradās komunistiskā Vjetnama, bet dienvidu daļa palika Francijas kontrolē.
Vjatnamieši bija visai vienoti savā valstiskumā un vēlējās valsts apvienošanu. Tādēļ sākotnēji 1956.gadā pat tika noliktas vispārējās vēlēšanas. Tomēr pušu atšķirības bija pārlieku lielas. No vienas puses amerikāņi nevarēja pieļaut komunisma izplešanos, bet tieši Hošimins ar sarkanajiem vjetnamiešiem būtu bijis galvenais politiskais spēks šajās vēlēšanās. No otras puses Ziemeļvjetnamā sākās visi tie "prieki," kas parasti pavada komunistu nākšanu pie varas - masu represijas, nāves sodi, preču deficīts. Vēsturnieki vēl nav tikuši galā ar uzdevumu noteikt Hošmina režīma nomocīto ziemeļvjetnamiešu skaitu, bet to min sākot ar 1% no valsts iedzīvotājiem un uz augšu.
Tomēr komunistus atbalstīja arī Dienvidvjetnamā un 1957.gadā lauku apvidos viena pēc otras uzliesmoja komunistiskas sacelšanās. Tikmēr Ziemeļvjetnama bija nostiprinājusies militāri, jo PSRS un Ķīna apgādāja to ar ieročiem, speciālistiem un miitāro tehniku. Neskatoties uz komunistu zvērībām ziemeļos, vjetnamieši visvairāk nevēlējās būt par koloniju frančiem un amerikāņiem, tādēļ dienvidos pastāvošais režīms nespēja tikt galā ar dumpīgajām noskaņām patstāvīgi.
Sākot ar 1961.gadu amerikāņi sāka karaspēka pārdislocēšanu uz Dienvidvjetnamu, bet 1965.gads tiek uzskatīts par pilnvērtīgas amerikāņu karotsākšanas gadu.
Vjetnamas karš (1965-1975.g.).
Tagad. 1995.gadā Vjetnama un ASV atjaunoja diplomātiskās attiecības, 2000.gadā valsti apmeklēja ASV prezidents Bils Klintons.
Aplūkojamie objekti.
Hanoja.
Hošimina. Dienvidvjetnamas lielākā pilsēta.
Bai Sao. Skaistākā pludmale Vjetnamā, baltas smiltis un kristāldzidrs ūdens.
Phu Quoc arhipelāgs. Dienvidķīnas jūrā. Daudz mazu saliņu ar pludmalēm, labas zivjlūrēšanas vietas.
Halongas līcis. Ārkārtīgi skaits jūras līcis ar daudz mazām klinšu saliņām.
Fukuokas sala. Atrodas pie Siāmas līča. Slavena ar savu smilšaino pludmali. Pēdējaisprāmis uz to iet trijos pēcpusdienā.
Hojana. (Hoi An) Dienvidķīnas jūras krastā. Par pilsētas dibināšanas gadu nav vienprātības, bet paradti par to uzskata 1595.gadu. Čampu valsts laikā to dēvēja par Haipu (Hai Pho). Hojanas osta ilgu laiku bija vienīgā no galvenajām ostām visā reģionā. Tā nodrošināja ērtu piekļuvi vietējiem kuģiem un kuģiem no Ķīnas, Japānas un Eiropas, bet vietējās upes nodrošināja preču nokļūšanu iekszemē, pat līdz Laosai un Siāmai. Jau XVIII gs. Hojanu uzskatīja par vienu no galvenajām ostām Āzijā. 1835.gadā tā laika ķēniņš Minmings (Minh Ming) izdeva rīkojumu, ka tirdzniecībai un maiņas darījumiem būs notikt tikai Hojanā. Britu Indoķīnas kompānijai tas nederēja un viņi tirdzniecībai izvēlēja netālo Danangu. Attīstoties Danangai, Hojana pamazām zaudēja savu nozīmi un no lielas ostas pārvērtās par mazu provinciālu pilsētiņu.
Vecpilsēta - UNESCO sarakstā, tradicionāla, gadsimtiem sena ķīniešu tirgotāju apmetne, XV-XIX gs. koka apbūve, kas saglabājusies gandrīz neskartā veidā. Senatnīgas ieliņas, izrotātas ar tūkstošiem krāsainu lukturīšu, izslavēta ar savām drēbnieku darbnīcām. Krastmalā zeltā mirdz mītiskie zodiaka dzīvnieki.
Mišonas svētnīca. Ap 1000 gadu veca hindu svētnīca, netālu no Hojanas. II Pasaules karā tika pamatīgi sabumbota, vēl tagad redzami blakus bumbu krāteri.
Japāņu tilts.
Marmora kalni. Atrodas starp Danangu un Hojanu.
Dananga. Da Nanga. 5.lielākā pilsēta Vjetnamā, 4 tilti. Salīdzinoši netālu no mūsdienu Danangas atradusies Čampu valsts galvaspilsēta. Netālu esošā Hojanas osta ilgu laiku bija vienīgā no galvenajām ostām visā reģionā. 1835.gadā tā laika ķēniņš Minmings (Minh Ming) izdeva rīkojumu, ka tirdzniecībai un maiņas darījumiem būs notikt tikai Hojanā. Britu Indoķīnas kompānijai tas nederēja un viņi tirdzniecībai izvēlēja netālo Danangu. Vēlāk pilsētu iekaroja francūži. Vjetnamas kara laikā te bija amerikāņu armijas bāze, ik dienas vidēji tika apkalpoti 2 500 lidmašīnu.
Drakona tilts. Tā pūķa galva sestdienās un svētdienās deviņos vakarā spļauj uguni un ūdeni. Naktīs iespaidīgs, jo izgaismotas dekoratīvā pūķa ķermeņa daļas - tasizritinājies virs tilta balstiem. Danangas jaunākais tilts un tā garums ir 666 m.
Katoļu baznīca. Rozā krāsā. Celta 1923.gadā. Aiz baznīcas grotas svētajiem.
Maisona. Senpilsēta.
Hue. 1802.-1945.gados bijusi Vjetnamas galvaspilsēta, pēdējo Vjetnamas ķēniņu rezidence.
Sapa. Franču koloniālo laiku kūrorts Tonkinas Alpos. Tās apkārtni apdzīvo dudzas maztautiņas, kas joprojām tērpjas nacionālās drānās, piekopj senās tradīcijas un dzīvo vienkāršu naturālas saimniecības dzīvi.
Sapas tirgus.
Melno Hmong cilts ciemats.
Tram Ton. Kalnu pāreja.
Bac Ha svētdienas tirgus.
Puķu Hmong cilts ciemats. Te gatavo vietējo kandžu.
Ninbinas apvidus. Ninh Binh. Skaists klinšakmens kalnu apvidus, ko mēdz dēvēt par "Halongas līci rīsu laukos." Var izbraukt ar laivu pa gleznaino, filmā "Karalis Kongs 2" iemūžināto un skaisto Tranganas (Trang An) upes posmu, apmeklējot trīs alas-pasāžas, vērot ka kaļķakmens klintis "izlien" no rīsa laukiem.
Hoa Lu. X gs. bijusi pirmā Vjetnamas galvaspilsēta. Vairākas svētnīcas.
Hang Mua. Kalns ar svētnīcu. Ap 5 km no Hoa Lu.
Kamraņa - krievu kara bāze. Krievi savus spēkus izveda 2000.gadu sākumā.
Donghoja. Dong Hoi. Atrodas šaurākajā Vjetnamas vietā - no pilsētas līdz Lausas robežai ir tikai 40 km. Kopumā moderna un tīra pilsēta. Upe ar diviem tiltiem. 1965.gadā amerikāņu aviācijas laikā pilsēta tika pilnībā nopostīta.
Tam Toa baznīcas paliekas. Vienīgā celtne pilsētā, kas saglabājusies no pirmskara. Celta XIX gs., sabumbota 1965.gada uzlidojuma laikā.
Vecā citadele. Savukārt bijusi norobežota ar mūriem un kanāliem, šodien palikuši tikai kanāli. Nekā neizskatās.
Pilsētas apkārtnē vairākas alas.
Sondongas ala. Pasaulē lielākā ala atrodas Kvanbinas provincē.
Tumšā ala. Tie Son cave. Arī viena no lielākajām alām Āzijā. Arī jāpērk biļete. Ala ir milzīga. lai nenomaldītos, izbūvētas īpašas koka laipas. Publiski atvērta vien neliela alas daļa.
Phong Nha ala. Nosaukums no blakus esošā Phong Nha ciematiņa. Iekļūt alā var tikai, iebraucot ar kuģīti. Ciemā jāpērk biļete un jāiet uz piestātni. Ala kuģojama gandrīz 1,5 km garumā, ārkārtīgi skaista. Pati upe stiepjas apmēram 14 km.
Aidije. Mistiska/okulta vieta.
Thatmona kalns. Mistiska/okulta vieta.
Ksualinas Dabas rezervāts. Te 2014.gadā pamanīts pirms 85 gadiem pēdējo reizi redzētais Rūzvelta rejošais briedis.
Mu Cang Chai apvidus.
Rīsu terases. Ne tikai pašas skaistākās terases Vjetnamā, bet arī vienas no daiļākajām pasaulē.
La Pan Tan. Stāvās rīsu terases gluži kā kaskādes gāžas lejā pa kalnu nogāzēm, veidojot iespaidīgas ainavas.
Mu Cang Chai pastkarte un simbols - Raspberry Hill rīsu terases.
Ziemeļvjetnamas tējas kalni-plantācijas.
Te Le (Li Muong) ieleja. Skaista, to klājrīsu terašu paklāji un autentiski ciemi.
Hmong un Thai kalnu cilšu ciemi.
Khau Pha kalnu pāreja.
Melno Lu cilts ciems. Te sievietes nēsā interesantas cepures un praktizē dīvainu melno zobu tradīciju.
Silver Falls. Viens no augstākajiem ūdenskritumiem Vjetnamā.
Fansipan kalns. 3143 m augsts. Var uzbraukt ar funikulieri. Indoķīnas augstākā virsotne, no kuras paveras lieliski skati pār Tonkinas Alpiem, kalnu svētnīcām un Budas statuju, kas noraugās uz Vjetnamu no augšas.
Vua Meo pils. Dīvainākā un ekstravagantākā celtne Vjetnamas ziemeļos. Šo Tālo Austrumu un baroka arhitektūras stilā būvēto rezidenci franči XX gs. sākumā uzcēla vietējam valdniekam un opija baronam, lai tā kontrolētu kalnu rajonus.
Bac Ha svētdienas tirgus. Krāsains un kolorīts. To lielā skaitā apmeklē Puķu Hmong cilts sievietes, tērpušās savos krāsainajos tautas tērpos.
Thon Tha. Tay minoritātes ciemats ar simpātiskām niedru jumtu pāļu mājiņām.
Ceļš no Ha Giang uz Dong Van. Gleznains ceļš, kas šķērso vairākas kalnu pārejas un atklāj idilliskas Vjetnamas ainavas.
Dongvanas plakankalnes ģeoparks. UNESCO sarakstā iekļauta plakankalne, kas noklāta ar karsta kalniem.
Quan Ba kalnu pāreja. No tās paveras viena no Vjetnamaz ziemeļu pastkartēm - skats ar identiskiem Pasaku kalniem (Fairy Mountains) dvīņu pakalniem, kas atgādina sieviešu krūtis.
Dong Van vecpilsēta ar seno Tirgus laukumu.
Hmong ķēniņa pils. Nocietināta. Dēvēta par Opija pili, būvēta ķīniešu stilā pēc feņšuja principiem.
Dong Van-Meo Vac. Gleznainākais ceļš Indoķīnas reģionā, kas paver elpu aizraujošus skatus ar klinšu kalniem, dziļu kanjonu un šauru aizu, ko mēdz dēvēt par Aizas vārtiem.
Ma Pi Leng kalnu pāreja. Iznirst pie 800 m dziļas aizas, kur ceļa vienā pusē ir bezdibenis, bet otrā - stāvas klinšu sienas.
Lung Phin tirgus. Autentisks. Te kopā sanāk daudzas apkārtnes tautiņas, kas joprojām valkā savus tautastērpus, piekopj senās tradīcijas - viena kostīma izgatavošana aizņem veselu gadu.
Phong Nam apkārtne. Pastkartes cienīgi lauku ainavu skati ar kaļķakmens klintīm, kas paceļas virs rīsu laukiem. Cauri tiem vijas smaragdzaļa upīte.
Kalna acs. Savdabīga piramīdveida kaļķakmens klints, kuras virsotni rotā klinšu arka.
Trang Hen ezers. Smaragdzaļš.
Tīģera ala. Nguom Ngao. 7 km gara. Tajā var apbrīnot mirdzošo "Sudraba koku," "Lotosa zieda stalaktītu" un citus daudzveidīgos alas veidojumus, kā arī pazemes zāles, tuneļus un upi, kas izgrauzusi šo Aīda valstību.
Ban Gioc Falls. Detian Falls. Āzijas lielākais un skaistākais ūdenskritums uz Ķīnas-Vjetnamas robežas ainaviskā klinšu ielokā - trīs kaskādēs tas sasniedz 53 m augstumu un lietus sezonā sasniedz līdz 300 m platumu.
Dalata. Bijušais franču koloniālā perioda kalnu kūrorts-stacija. Eiropieši te glābās no vasaras svelmes. Apkārtnē daudz ūdenskritumu.
Crazy House. Viena no dīvainākajām ēkām Āzijā, kas atgādina noburtu pasaku namu milzīga koka veidolā.
Ziedu un parku pilsēta. Lielākais un skaistākais no Dalatas dārziem.
Zīloņa ūdenskritums. Elephant waterfall. Apmēram 30 km no Dalatas. Iespaidīgs.
Pangour ūdenskritumi. Kaskādes veida.
Linh Phuoc pagoda. Ekstravaganta, ar 49 m garu flīzēm klātu drakonu.
Datanlas ūdenskritums.
Langbiang kalns. No tā paveras skaists skats pār Dalatas ezeriem un kalniem.
Kinh tautiņas ciems. Tā interesantākā iezīme ir iespaidīgo Rong māju celtniecība uz pāļiem. dejas, vietējā dzira Can.
Pongoura ūdenskritums. Pongour Falls. Krāšņākais ūdenskritums Vjetnamā. 40 m augstums un 100 m platums.
Damri ūdenskritums. Gāžas tropu mežiem klātas aizas ielokā.
Cu Chi. Tūristu apskatei saglabāti bijušie partizāņu tuneļi kopgarumā ap 200 km pie Saigonas. Neaizmirstami iespaidi par Vjetnamas karu.
Načaņa. Nenormāli daudz krievu tūristu, krievu uzraksti, krievu mūzika.
Ponagaras svētnīcas. Po Nagar. Pilsētas galvenais apskates objekts. Drupas. Senākās skulptūras un akmeņi tiek datēti ar Čampu valdīšanas laiku ap VIII gs. Pēc tam pārbūvēts, ir budistu un hinduistu pazīmes.
Saites.
Vjetnamieši.