Zīdītāji, zīdītāju klase
Dzīvnieki, kas baro savus mazuļus ar pienu, ko, savukārt, izdala piena dziedzeri.
Sistemātika. Šī lielā dzīvnieku grupa, pie kuras pieder arī cilvēks, izdalīta atsevišķā klasē.
Pieder hordaiņu tipam, mugurkaulnieku (galvaskausaiņu) apakštipam.
Raksturojums. Zīdītāja pamatiezīmes: nodalīts žokļa kauls, palielināts smadzeņu dobums un sarežģīta iekšauss struktūra.
Vecums. Pirmais pazīstamais zīdītājs ir 196 miljonus gadu vecais Ķīnā atrastais Hadrocodium wui – 2 g smags pelei līdzīgs dzīvnieciņš.
Nākamie parādās pirms 100 miljoniem gadu vēl dinozauru ērā kā mazi radījumi ar noslēgtu dzīvesveidu. Jau pēc dinozauru izmiršanas īsā laikā parādās ducis jaunu zīdītāju grupu. Tas notiek pirms 55 miljoniem gadu.
Zīdītāju evolūcija. Pirmie sauszemes dzīvnieki – abinieki parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu, vēlāk no viņiem cēlušies rāpuļi. Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus). Sinapsīdi bija daudzveidīgāki permā un triasā, bet ar laiku izmira, saglabājies tikai viens zars – teriodonti. Zīdītāju senči šajā zarā saucas par mammaloformiem jeb zīdītājveidīgiem. Pašlaik zinātnieki uzskata, ka senāko zīdītāju vecums ir ap 200 milj. gadu.
Par zīdītājreptiļiem dēvētā dzīvnieku grupa pirms 280 miljoniem gadu atšķēlās no tās dzīvnieku grupas, kas attīstījās par dinozauriem.
Vēlāk jauna atdalīšanās noveda pie īstu zīdītāju izcelšanās.
Anatomiski pazīstami zīdītāji parādījās pirms 230 miljoniem gadu.
Mūsdienu zīdītāju priekšteči cēlušies krīta perioda beigās. Cita teorija gan apgalvo, ka mūsdienu zīdītāju priekšteči cēlušies pirms 140 miljoniem gadu (iepriekšrakstītais ir pretrunā ar to).
Nākamais nozīmīgais pavērsiens notika 10 miljonus gadu pēc dinozauru izmiršanas 65 miljonus gadu atpakaļ. Atrastās fosīlijas neliecina, ka pēc dinozauru izzušanas sekotu straujš zīdītāju uzplaukums. Toties tās liecina, ka lielum lielais zīdītāju vairums, kas bija dinozauru laikabiedri, izmira kopā ar tiem.
Turklāt ieguvēji būtu zīdītāji, kas līdz mūsu dienām nemaz nav izdzīvojuši. Še radās grauzēju, primātu un nagaiņu priekšteči.
Zīdītāju sistemātika. Pirms 93 miljoniem gadu notika pirmais lielais pavērsiens zīdītāju attīstībā - nostabilizējās pašlaik zināmais zīdītāju iedalījums.
Ādlidoņu kārta. 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
Grauzēju kārta.
Vāveru dzimta.
Kloākaiņu kārta.
Kukaiņēdāju kārta.
Nepārnadžu kārta.
Placentāļu kārta.
Plēsēju kārta.
Kaķu dzimta.
Pantēru apakšdzimta.
Zobenzobu kaķveidīgo apakšdzimta.
Suņu dzimta.
Pārnadžu kārta.
Žirafu dzimta.
Vēršu apakšdzimta.
Bifeļu ģints.
Primātu kārta.
Sikspārņu kārta.
Somaiņu kārta.
Zaķveidīgo kārta.
u.c.
Briežu ģints.???
Susuru dzimta.
Atradumi. Izrakteņu vidū atrod lāčus, sikspārņus un lauvas, kuru izskats praktiski neatšķiras no mūsdienās sastopamajiem. Pie tam vienlaicīga to izplatība vērojama Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā. Pie tam nav ne mazākā pamata domāt, ka dinozauru ēras zīdītāji bijuši mūsdienu zīdītāju tiešie priekšteči.
Zīdītāju rekordi.
Vismazākais zīdītājs. Cūkdegunsikspārnis - ap 2 g svarā, pasaulē konkurē par vismazākā zīdītāja nosaukumu ar kādu no mazajiem Azijas cirslīšiem.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Āzijas ūdensbullis, ko dēvē arī par Mindoro pundurbulli.
Raksti.
Talanti dzīvnieku pasaulē.
Ožas nozīme pirmo zīdītāju smadzeņu attīstībā.
Saites.
Bioloģija un biologi.
