Aliens

Islāms, mistiskais

Viduslaikos muslmaņu zemēs izplatījās dažādas mistiskas mācības. Neizglītotās un apspiestās tautas mass bija laba augsne šādām idejām. Mistisko mācību paudēji un izplatītāji bija musulmaņu mūki (derviši), kas aicināja vienoties ar Dievu, izmantojot gavēni, lūgšanas un askētiskus vingrinājumus. Viņi izplatīja ticību, ka nākšot mahdi, t.i. Dieva sūtnis, kam būšot jānodibina vispārīga vienlīdzība un labklājība, izdaudzinātā "Dieva valstība" virs zemes.
Derviši sekmīgi konkurēja ar ortodoksālo oficiālo garīdzniecību, samazināja tās ienākumus, ko tā saņēma no ticīgajiem kā nodevas par reliģiskā kulta un ceremoniju pildīšanu. Tāpēc ortodoksālā garīdzniecību, un vispirms jau tās virsslānis, kas sastāvēja no ulemiem - teologiem un fakihiem - likumu zinātājiem, izturējās pret misticisma izpausmēm naidīgi. Toties vienkāršā tauta pret tiem izturējās ar godbijību un simpātijām, jo tie nosodīja bagātnieku mantkārību, tiesnešu pērkamību un valdītāju cietsirdību, slavināja nabadzību un aicināja būta tturīgiem. Sevišķi populāri kļuva klejojošie derviši, kas pārtika no dāvanām. Klejojošie derviši, protams, ne bez sava pašlabuma, zīlēja, pareģoja un dziedināja, uzdodamies par Dievam tuvu st'vošiem cilvēkiem.

Uz vietas dzīvojošie derviši apvienojās īpašās organizācijās - brālībās jeb ordeņos. Katra ordeņa priekšgalā atradās audzinātājs - šeihs, kuru visiem ordeņa locekļiem vajadzēja bez ierunām klausīt. Ietekmīgu šeihu parasti ielenca liels pūlis miridu, kas bija viņa novici un mācekļi. Noteiktās dienās viena vai otra klostera derviši sapulcējās uz reliģiskajām ceremonijām (zikrs). Zikra laikā derviši korī skaitīja lūgšanas vai dziedāja svētās himnas, to pavadīdami ar dažādām ķermeņa kustībām. Dažreiz viņi dejoja vai vienkārši griezās riņķī mūzikas pavadījumā. Tā viņi noveda sevi līdz afekta stāvoklim, līdz ģībonim. Šais ceremonijās tika pieļauti arī nepiederīgi skatītāji ordeņa vai klostera reklāmas nolūkā.

Tomēr izrādījās, ka mācība par atteikšanos no zemes labumiem, mācība par nabadzības, atturības un pacietības priekšrocībām pilnīgi atbilda valdošās šķiras un ortodoksālās garīdzniecības interesēm un politikai. Tāpēc XI gadsimtā slavenais teologs Gazali (miris 1111.g.), viens no musulmaņu ortodoksālās ticības pīlāriem, uzņēma misticismu (musulmaņi to pazīst ar nosaukumu "sūfisms") islāma ticības mācības un rituālu sistēmā. Ap šo laiku sūfisms jau vairs nebija opozicionāls virziens, bet bija kļuvis par svarīgu ortodoksālā islāma elementu.

Saites.
Islāms un musulmaņi.

Izmiras NLO lidojumu zona

Bieža NLO vērojumu vieta Izmiras pilsētas apkaimē Turcijā.

Atrašanās vieta. Turcija, Izmiras pilsētas apkaime.

Apraksts. Bieža NLO vērojumu vieta.
1996.gadā NLO virs šī apvidus parādījās debesīs ar zināmu regularitāti.

Saites.
NLO novērojumi.
Turcija.

Iks-datņu ciems

X-files village, saukts arī par "briesmīgo ciemu."

Vieta Argentīnā, kur pēc masu mediju ziņām ilgu laiku darbojies čupakabras veida asinssūcējs.

Apraksts. Šā "čupakabras" darbības pētnieki spējuši izskaidrot ar pilnīgi reāliem iemesliem.
Bez "vampīru stāstiem" šis ciems bijis izslavēts arī ar to, ka šeit bieži redzējuši NLO uguņus, pēc kam notikušas dažādas neizskaidrojamas lietas. Piemēram, dzīvniekiem pazuda ģenitālijas un mēles, pie tam "apgraizīsanas" bijušas veiktas ar "ķirurģisku precizitāti." Pēc fermeru stāstītā pie nogalēto dzīvnieku ķermeņiem tikuši uzieti apdeguši apļi zālē, bet uz to nagiem parādījušies nesaprotami zīmējumi, veikti aplī. Fermeri stāstīja, ka to visu pastrādājuši "mazie zaļie cilvēciņi," vampīri, rituālie slepkavas vai sātanisti. 
2002.gadā tika pabeigta izmeklēšana par uzbrukumiem zirgiem un lielajiem raulopiem Argentīniešu lauku ciemos. Aģentūra Reiter ziņoja, ka īpašās izmeklēšanas laikā noskaidrots - lopus nogalināja un kropļoja parasti grauzēji. Izmeklēšanu veica Valsts barošanas un dzīvnieku aizsardzības inspekcija - Senasa. "Dzīvnieku nāves iestājās dabiskā veidā. Jau pēc tam to līķus apgrauza grauzēji un knābāja putni," - tādu secinājumu bija izdarījuši Senasa pētnieki.
Tomēr pētnieki nedeva skaidrojumu Apļiem laukos un gredzenveidīgajiem zīmējumiem uz kritušo lopu nagiem.

Saites.
Dzīvnieku sakropļošanas.
Argentīna.

Irīdija anomālija

Neparasts ģeoloģisks irīdiju saturoša slāņa atradums Itālijā.

Atrašanās vieta. Itālija, 150 km no Romas, aiza pie Gubio pilsētas.

Atklāšana un izpēte. 1977.gadā amerikāņu ģeologs Volters Alvaress aizā netālu no Gubio pilsētas Itālijā lielā dziļumā uzgāja plānu māla slāni, kas saturēja 300 reizes lielāku irīdija daudzumu nekā normā. Slānis atradās uz robežas starp mezozoju un kainozoju - laiku, kad izmira dinozauri.

Iespējamais cēlonis - liela kosmiska ķermeņa nokrišana. 

Saites.
Irīdijs.
Itālija.