Aliens

Korvo salas feniķiešu monētas

XVIII gadsimta vidū vienā no Azoru salām - Korvo esot atraduši māla trauku ar monētām, kuras bija kaltas feniķiešu nozīmīgākajā kolonijā Kartāgā ap 330.–320.g.pmē.

Vienīgais informācijas avots par monētu atradumu ir Portugālē dzimušā zviedru zinātnieka Johana F.Podolīna ziņojums, kuru 1778.gadā publicēja Gēteborgas Karaliskā zinātnieku biedrība. Tajā Podolīns ziņo, ka 1761.gadā Madridē saticies ar vēsturnieku un numismātiķi Enriki Floresu, kurš viņam uzdāvinājis 9 kartāgiešu un 2 kirēniešu monētas. Floress pastāstījis Podolīnam, ka monētas melnā traukā 1749.gadā uzietas Korvo salā kādas ēkas pamatos, kurus atsegusi vētra (tātad bijusi arī ēka!).

Ietekmīgais vācu dabas pētnieks Aleksandrs Humbolts šīs monētas uzskatīja par pierādījumu kartāgiešu braucieniem uz Jauno pasauli. XIX gadsimtā Korvo salā atrastās kartāgiešu monētas pieminētas Šatebriāna (Chateaubriand) autobiogrāfijā, Daniela Vilsona “Zaudētajā Atlantīdā,” un enciklopēdijās, piemēram, Britu enciklopēdijā. 1936.gadā A.V.Brēgers (Brøgger), atklājot Otro starptautisko arheologu kongresu, kartāgiešu monētas Azoru salās pieminējis savā runā, lai pamatotu tēzi, ka Bronzas laikmets bija tālu jūras ceļojumu un atklājumu laiks.

Tiesa, daži izteikuši šaubas par to, vai patiešām Korvo salā atrastas kartāgiešu monētas. Viņu argumenti:
      • Azoru salas nebija pazīstamas antīkajiem autoriem;
      • Azoru salas bija neapdzīvotas, kad tās sasniedza pirmie portugāļu jūrnieki;
      • monētas ir viltojumi vai arī tās atstājuši vēlāku laiku jūrasbraucēji, piemēram, arābi, normaņi vai pat pirmie portugāļu kolonisti.

Patīcija un Pjērs Biki izteikuši pieļāvumu, ka patiesībā monētas varētu būt no Portugāles pilsētas Korvo, kura, pateicoties alvas rūdu atradnēm, pievērsa kartāgiešu uzmanību. Abi pētnieki norāda, ka pat, ja kartāgieši šķērsoja Atlantijas okeānu, Azoru salas antīkajā senatnē bija neapdzīvotas, līdz ar to nav nekādu pierādījumu tam, ka kartāgieši sasnieguši Korvo salu. Tādējādi zinātnieki, kuri principā noliedz feniķiešu braucienus pāri Atlantijas okeānam, pieņem pašu feniķiešu radītu mītu, ka Atlantijas okeāns ar tā laika kuģiem nebija kuģojams, kas gan ir aplamība.

Ja monētas ir viltojums, tad XVIII gadsimtā vienkārši būtu pieticis savākt vienkopus dažādu laikmetu monētas un neviens nebūtu pamanījis krāpšanos. Tā laika numismātika nebija tik attīstīta, lai būtu iespējams sastādīt sēriju no monētām, kas attiektos uz tik ierobežotu periodu un būtu uzietas Ziemeļāfrikā. Tāpēc visai ticami šķiet, ka Podolīna aprakstītās monētas tomēr autentiskas. Ja tā, tad ir visai iespējams, ka feniķieši senlaikos apmeklējuši Azoru salas.

Saites.
Korvo sala.
Feniķiešu ceļojumi.