Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Mālpils piktogramma

Aplis labības laukā, kas uziets rudzu druvā pie Mālpils 2004.gada 14.jūlijā.

Apraksts. Zīmes maksimālais platums ir 40 metri, bet garums - 72 metri.
Piktogramma sastāv no 3 daļām: liela pusapļa, garas taisnas joslas un 6 koncentriskiem apļiem. Kopumā Mālpils aplī ir 8 elementi – seši riņķi, josla un lielais pusaplis. Visi zīmes elementi ir savstarpēji savienoti.
Lielā pusapļa centrā neliels šahtveida padziļinājums - 12 cm dziļš un 5 cm plats. No šī padziļinājuma kā centra labības stiebri noliekušies radiāli dažādos virzienos.

Atklāšana un izpēte. Apļveida zīmes Mālpils apkaimē esot manītas jau iepriekš. Iepriekšējais Apļa parādīšanās gadījums Latvijā bija 1999.gadā pie Ceraukstes.
Pirmais to pamanīja 14.jūlijā vietējais iedzīvotājs Mihails Lukačs. Viņš gāja pēc darba pa lauku ceļu un ieraudzīja rudzu laukā dīvainu zīmējumu. Zīmes izpēti veikuši "Ufolats" pētnieki J.Sidorova vadībā, kas pirmo reizi te ieradās zīmes atklāšanas dienā - 14.jūlijā. Nākamreiz ufolatieši pie piktogrammas ieradās pēc nedēļas. Pa šo laiku pāri laukam bija gājis stiprs vējš un varēja salīdzināt, kā noliekušies stiebri aplī un kā tie noliecas stiprā vējā. Vēja noliektie stiebri izskatās pavisam citādi, tur labības laukā veidojas līdzeni viļņi bez krasām robežām.

Piktogrammas rašanās laiks.  "Ufolats" pētnieki ieradās pie Zīmes tai pašā uziešanas dienā 14.jūlijā, mēģināja noteikt iespējamo zīmes rašanās laiku un secināja, ka piktogramma varētu būt radusie laikā no 8.-14. jūlijam.

Padziļinājums centrā. Zīmes lielā pusapļa centrā bija neliels šahtveida padziļinājums. Iespējams, ka tā bija zibens trāpījuma vieta, bet 12 centimetrus dziļā un 5 centimetrus platā kanāla izpēte neparādīja nekādas apdeguma vai kusuma pēdas, kādas būtu zibens gadījumā, kad trieciena vietā plūst simtiem tūkstošu stipra ampēru strāva. No šī centra stiebri bija radiāli noliekušies visos virzienos tā, it kā spēks būtu darbojies no šī punkta.



Labības stiebru noliekums. Pētnieki izveidoja stiebru noliekšanās diagrammu. Noliekto stiebru virziens rāda spēka darbības virzienu. Lielā pusapļa centrā bija neliels šahtveida padziļinājums. No šī centra stiebri20-30 cm augstumā virs zemes bija radiāli noliekušies visos virzienos tā (minēts arī, ka pretēji pulksteņrādītāja virzienam), it kā spēks būtu darbojies no šī punkta. Pats labības stiebrs ir deformēts posmu savienojuma vietā bija ļoti specifiskā veidā - kā tas klasiski novērojams Apļu gadījumos. Tas nav lūzums, bet noliekšanās. Dažādiem stiebriem ir dažāds noliekuma leņķis - līdz pat taisnam leņķim un vairāk. "Ufolats" savāca daudzus stiebru paraugus.
J.Sidorovs: "Šīs deformācijas mūs ļoti ieinteresēja, jo tā ir acīmredzama apļa autentiskuma pazīme. Cilvēks tādu efektu nespēj panākt, nedz noliecot stiebrus, ne ar kādas tehnikas palīdzību. Mēs vaicājām speciālistiem, tai skaitā lauksaimniecības stacijā pie Cēsīm, kas nodarbojas ar graudaugu selekciju, viņi plātīja rokas. Viņi ir saskārušies ar dažādām graudaugu mutācijām, ķīmiska un bioloģiska rakstura deformācijām, bet tādu stiebru deformāciju viņi nebija redzējuši."

Fizikālie mērījumi. Iespēju robežās pētnieki veica dažādus mērījumus. Izmērīja radiācijas fonu (gamma starojumu, beta daļiņas) un konstatēja, ka figūras ass virzienā gamma starojuma fons ir divas reizes paaugstināts. Tas sasniedza 20 mikrorentgenus stundā, kas radiācijas fonam ir padaudz. Parastais fons ir 8-10 mikrorentgeni stundā, pat pilsētā. Blakus uz ceļa radiācijas fons bija 8-9 mikrorentgeni stundā. It kā sīkums, bet tomēr. Beta starojums bija normas robežās, tiesa, šī norma ir diezgan augsta. Pārbaudīja arī elektrostatisko lauku, potenciālus, jo tika pieļauta iespēja, ka varbūt Aplī pastāv kāda lādiņu neviendabība. Tomēr elektrostatiskais lauks netika nkonstatēts. Arī elektromagnētiskais fons nebija paaugstināts.

Fotogrāfijas. Ufolatieši veikuši arī piltogrammas fotouzņēmumu no lidmašīnas.
12.augustā rudzu lauks, kurā atrasta piktogramma, ticis nopļauts. Tomēr arī tad piktogramma bija visai labi saskatāma, pateicoties zaļajām nezālēm, kas intensīvi auga šai vietā. 

Skaidrojumi. Blakus Mālpils aplim ir purvs, tur varētu būt kādas pazemes ūdens plūsmas, bet ūdens, kā zināms, ir labs elektrības vadītājs. Nav izslēgts, ka notiek atmosfēras elektrības mijiedarbība ar pazemē plūstošajām strāvām un rodas šādas komplicētas figūras.
Zīmes izskata traktējums ir pretrunīgs. Kāda ekstrasense no Ogres piedāvāja savu "apdauzīto" katastrofas versiju – iekšējais aplis ir Zeme, bet pieci koncentriskie riņķi ir olimpiskie apļi. Zīmes atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums sakrītot ar Atēnu ģeogrāfisko garumu, kur 13.augustā, piektdienā, tiks atklātas olimpiskās spēles. Olimpiādes atklāšanas dienā notikšot terora akts – tiks uzspridzināta atombumba. Uz to norāda lielais pusaplis – atomsēnes galva un josla – atomsēnes kāts. Protams, ka nekas tāds arī nav noticis.
Lūk, arī pilnīgi pretējs traktējums – vidējais aplis ir cilvēks un pieci apkārtējie apļi ir viņa enerģētiskie apvalki. Josla ir ceļš uz Absolūtu (lielo pusapli), kas cilvēku aizsargā. Varbūt, varbūt...
Vai arī, pavisam vienkārši - šī zīme, kas izskatās pēc lāpstas, norāda, ka Latvijai ir laiks nākt pie prāta un ķerties pie darba (smaidiņš).

Avots. www.lu.lv, "Aplis labības laukā."

Saites.
Apļi laukos.
Latvijas NLO.

Matrica, Matricas teorija

Teorija, ka...

https://www.youtube.com/watch?v=SnQkTfSpfOU
https://www.youtube.com/watch?v=U7j6620tj9M

Antīkie domātāji par realitāti.
Platons uzskatīja, ka sajūtas, kādas mums sniedz mūsu 5 maņu orgāni, patiesībā ir tikai nožēlojama parodija no augstākās realitātes - ideju pasaules. Sokrāts un Platons aphgalvoja, ka ideju pasaules meklēšanā jābalstās nevis uz sajūtām, bet gan uz intelektu. Platons pat uzskatīja, ka intelekts un ķermenis ir tika savstarpēji izslēdzoši, ka to traumatiskā apvienošanās piedzimšanas laikā kļūst par iemeslu reālai iepriekšējo zināšanu un pieredzes amnēzijai.

Filozofija un Matrica. Filozofijā ideju par mūsu pasaules iluzoritēti pārstāv skepticisms. Skeptiķi uzskata, ka mēs nevaram būt 100% pārliecināti, ka ārējā pasaule pastāv. Tādejādi visas mūsu zināšanas par pasauli nepieciešams apšaubīt.
Prakse rāda, ka tik radikāls skepticisms ir pievilcīgs divām cilvēku grupām. Viena no tām ir padsmitgadnieki, kuru izmisīgie centieni cīnīties ar absolūto vecāku autoritāti bieži pāriet metafiziskā plāksnē: "Nekas nav tas, par ko tas izliekas!" Otra grupa ir filozofi - gan tādi, kas vēl nav izauguši no savas dumpinieku fāzes (tādi ļaudi principa pēc vien ķeras pie pašām absurdākajām idejām), gan arī tādi, kas uz šād afenomena bāzds gatavi pētīt daudzus fundamentālus realitātes un zināšanu jautājumus.
R.Dekarts par ilūziju. Piemēram, Renē Dekarts savas grāmatas "Meditācija par pirmo filozofiju" sola atteikties no tādiem visiem saviem uzskatiem, pr kuriem būs šaubījies kaut sekundi, jo zinātne drīkst balstīties tikai uz absolūti neapgāžamiem faktiem. Pārliecība, kas balstīta uz to informāciju, ko mums sniedz mūsu pašu maņu orgāni, Dekartam liekas nepietiekama un nedroša, tādēļ viņš no tām norobežojas. Toties viņš pāliecināts par matemātikas objektivitāti: "Neatkarīgi no tā, guļu vai esmu nomodā, 2 + 5 vienmēr būs 5, un kvadrātam nevar būt vairāk par 4 malām." Pirmās nodaļas beigās Dekarts kļūst pavisam mistisks: "Pieņemsim, ka ļauns dēmons, kam piemīt milzīgs spēks un viltība, izmantojis visu savu enerģiju, lai mani maldinātu." Tāds dēmons, Dekartaprāt, varētu mums iedvest tādus maldus, ka mums liktos pilnīgi ticami, ka 2 + 3 ir pieci un kvadrātam ir 4 malas. Pie tam, tāds dēmons neaprobežotos tikai ar matemātiku, bet būtu mums uzspiedis maldīgi priekšstatu par pašas ārējās pasaules eksistenci. Tādejādi "zeme, debesis, gaiss, krāsas, skaņas un citas lietas, kuras mēs sajūtam, īstenībā izrādītos ilūzijas, ar kuru palīdzību viņš būtu iemānījis mūsu saprātu lamatās."
Dekarta secinājumi ir visai briesmīgi: "Esmu spiests secināt, ka man nav ne kāju, ne roku, ne acu, ne miesas, ne asiņu, ne maņu orgānu - es tikai maldīgi esmu pārliecināts par to, ka man šīs lietas piemīt."
Pītera Angera teorija. Šis skeptiķis pieņem, ka mūsu apziņu nav sagrābis dēmons (kā Dekartam), bet gan traks zinātnieks - grāmatā "Nezināšana"(Peter Unger, "Ignorance," Oxford: Clarendon, 1975.g.). Visa apkārtējā materiālā pasaule varētu būt ilūzija, kuru mums radījis kāds ģeniāls neirobiologs ar jaudīgas datortehnikas palīdzību. Neko vairs nevar zināt neapšaubāmi.
Skeptiķis Hilarijs Patnems savos zinātniski fantastiskajos prātuļojumos iet vēl tālāk. 1981.gada grāmatā "Cēlonis, patiesība un vēsture" (Hilary Putnam, "Reason, Truth and History," Ņujorka, Cembridge University Press) viņš piedāvā iespēju, ka mūsu smadzenes ir ievietotas kolbā, kurā tiek apgādatas ar barības vielām un atbilstošiem elektriskajiem impulsiem. Tā mēs sēžam krēslā, spēlējam TV, skatāmies iemīļoto seriālu. Patnems uzskata, ka "programma" ir pietiekami gudra, lai varētu piedāvāt savu dienaskārtību visam, ko paģēr mūsu smadzenes kolbā.

Argumenti pret Matricas teoriju. Skeptiķu piedāvātais pasaules uzbūves modelis ir tikai viens no iespējamajiem, pie tam - ļoti maziespējams.
Cilvēkam ir labi pazīstami abi mūsu stāvokļi - miega un nomoda. Mēs spējam apzināties to abu atšķirību, pateicoties savai pieredzei par tiem abiem.
"Tēze par apkārtējās pasaules eksistenci ir acīmredzami derīga un ti ļoti apstiprināta ar gadsimtu pieredzi, ka mēs bez pārspīlēšanas  varam to nosaukt par pašu pamatotāko no visam empīriskajām hipotēzēm.

Vai varam uzticēties maņu orgāniem? Ilgu laiku cilvēks ir uzskatījis savus maņu orgānus par dvēseles un ķermeņa savienotājiem. Kādu reizi tie var apmānīt, bet ko tad, ja tie māna visu laiku?
Gan antīkie, gan mūsdienu filozofi izkārto maņu orgānus hierarhiski pēc Svarīguma pakāpes. Redze un dzirde ir perifērie maņu orgāni, kas darbojas attālināti no objektiem un tie atrodas hierarhijas augsdaļā. Smarža, garša un oža ir zemāki, jo to darbības gadījumā jau nepieciešams šāds vai tād kontakts ar objektu. Trīs zemākās maņas ir vairāk dzīvnieciskas, jo ar to palīdzību cilvēks gūst baudījumu.

Amerikāņi pēta Matricu. Amerikāņu ekstrasensorikas pētījumu programmas iekšienē tika izstrādāta hipotēze par Matricu - noslēpumainu visas informācijas avotu. Ar šo avotu kaut kādā veidā spēj kontaktēt ekstrasensoras uztveres cilvēki, tā iegūstot kādus informācijas fragmentus. Pie tam informācija tiek iegūta nevis no objekta, bet gan no šīs Matricas, un tā iespējams uzzināt it visu informāciju par tēmu - pagātni, tagadni un, iespējams, kaut kādā mērā pat nākotni. Matrica varētu būt tas pats, kas teozofijā tiek saukts par Akāšas hronikām. Neviens, izņemot trakos un metafiziķus, neatradīs ieganstus to apstrīdēt." /amerikāņu loģiķis un matemātiķis Martins Gārdners/

Filmas "Matrica." Pirmā māsu Vackovsku filma "Matrica" iznāca uz ekrāniem 1999.gada Lieldienu nedēļā un kļuva par sava veida filozofisku provokāciju.
Tas ir stāsts par programmētāju Tomasu Andersonu un demonstrēja cilvēku dzīvi tādā pasaulē, kuru simulē mašīnas. Filma skatītājiem uzdod tos pašus Platona, Dekarta un Kanta jautājumus: "Kā noteikt realitāti?" "Kas ir personība?" "Kāda ir sakarība starp likteni un brīvo gribu?" Un galu galā - Kur novilktas mūsu pasaules robežas un vai mēs varam pilnīgi uzticēties tam, ko redzam apkārt?
Kopumā gan filma ir visai primitīva un mazliet pat marksistiska interpretācija par to, ka cilvēkus ekspluatē mašīnas un tie ražo tām nepieciešamo enerģiju.
2022.gada februārī iznāca "Matricas" 4.daļa. Te izzudis uzskats, ka Matrica ir kaut kas slikts un filmas varoņi netaisās to iznīcināt, bet gan uzlabot.
Kopumā filma ir dažādu ideoloģiju mikslis - te jūtama dzenbudisma, Junga psiholoģijas un populārās kvantu fizikas ietekme, kam klāt pievienota orientāli cīņu mākslu skati.

Rodžers Penrouzs: "Man šķiet, ka Visumam ir iemesls, tas nav radies nejaušības pēc. Daži cilvēki uzskata, ka tas vienkārši te ir un darbojas - it kā visu laiku kaut ko skaitļo - un mēs tajā kaut kādā veidā esam nonākuši. Es nedomāju, ka tas ir auglīgs veids, kā skatīties uz Visumu. Es uzskatu, ka tur ir kāda dziļāka jēga." /1991.g. filma "Īsā laika vēsture" ("Brief History of Time")/

Saites.
Akāšas hronikas.
Neticamas sagadīšanās.

Mājas gari

Īpaša dievība daudzu tautu ticējumos, kas pārzin mājsaimniecību, sargā to no slikta un rūpējas par labklājību.

Vēsture. Senajā Ēģiptē mājas garu sauca par Besu.
Mājsaimniecību, pēc slāvu ticējumiem, pārzināja īpaša dievība - mājas gars.

Apraksts. Katrai ģimenei bija savs mājas gars; pārceļoties uz citu dzīvesvietu, veica īpašas ceremonijas, uzskatot, ka tā var likt arī mājas garam pārcelties uz jauno mājokli.

Saites.
Gari.

Mērija Selesta, kuģa pazušana (1872.g.)

"Mērija Selesta" 1872.g. Brigantīnu atrada 1872.gada decembrī Atlantijas okeānā. Uz klāja uzkāpušie glābēji bija pārsteigti, jo nebija neviena ekipāžas locekļa uz kuģa. Brigantīna bija okeānā jau mēnesi, pietiekami bija gan dzeramā ūdens, gan provianta krājumi pusgadam. Buras bija uzvilktas kuģošanai, un kuģis devās tieši uz Gibraltāru. Kajītēs visas mantas bija kārtībā un arī krava neaiztikta.

Saites.
Bermūdu trijstūris.

Metafizika, metafiziķi

Visaptverošs filozofisks pasaules redzējums, plašāks par atsevišķām zinātnes nozarēm, tomēr arī balstīts pierādijumos.

Metafizikas uzdevums ir atrast vispārinošas kategorijas un pēc tam, saskaņa ar atrastajām, klasificēt visu pārējo. Kā rezultāts varētu būt visaptverošs pasaules skatījums, ietverot arī zinātniskas un teoloģiskās lietas.

Skotu filozofs Dž.F.Ferīrs "Metafizikas pamatos" (1854.g.) iedalīja filozofiju ontoloģijā un epistemoloģijā.

Metafiziskas mācības.
      Evolucionisms.

Saites.
Metafiziskas ierīces.
Filozofija un filozofi.