Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Apļi laukos

Saukti arī par "raganu apļiem," "feju labirintiem" un "velnu gredzeniem."  Anglosakšu zinātniskajā literatūrā tos dēvē par "kropcirkliem" un "agroglifiem."

Fenomens, ko raksturo labības laukos vai pļavās spontāni izveidojušās gigantiskas zīmes (piktogrammas) vai pat veseli zīmējumi, noliecot veģetācijas stiebrus. Lai gan nav apstrīdams, ka zināmu daļu piktogrammu izveidojuši paši cilvēki, tomēr ufologi uzskata, ka atlikušais gadījumu skaits liecina par ārpuszemes saprāta izvēlētu kontakta veidu ar zemiešiem. Parasti tas notiek vasarā, pie tam tās beigās, kad labības vārpas ir nobriedušas.

Apļu fenomens aptver visu pasauli (reģistrēts 30 valstīs) un liek nopietni aizdomāties par šo fenomenu. Tomēr 90% gadījumu fiksēts Britu salās, tas izskaidrojams ar to, ka tur šī AP tiek visdetalizētāk pētīta un uzskaitīta.

Pirmo reizi šādu apļu rašanos redzēja divi angļi - Šatlvuds un Bonds 1972.gadā. Burtiski viņu acu priekšā labības stiebri gūlās, izveidojot ģeometrisku figūru. Līdz tam jau Anglijā bija ap 200 liecību, sākot ar XIX gs. Plaši par tiem sāka runāt līdz ar 1980.gadu, kad liels daudzums zīmējumu parādījās Hempšīrā.

Vairāki lauku piktogrammu rašanās gadījumi fiksēti arī Latvijā, no tiem tā sauktā Leču piktogramma (bet Ceraukstes?) varētu būt īsta.

Pēc apļu zīmējuma stila tos var iedalīt vairākās grupās:
-  zīmējumi, kas atkārto senus motīvus vai satur apļveida ornamentus;
-  zīmējumi, kuru pamatā ir aplis, kas papildināts ar sarežģītākiem ornamentiem;
-  zīmējumi, kuru pamatā ir gan aplis, gan arī citi simboli.

Apļus laukos ir ņēmušies skaidrot daudz un dažādos veidos, taču bez rezultātiem. Daži apļu aspekti neiekļaujas tradicionālajā pasaules uzskatā.

----------------------------------------------

Apļi laukos (AL). Fenomens, ko raksturo labības laukos vai pļavās izveidotas gigantiskas zīmes vai pat zīmējumi. Palasoties tuvāk par Apļu fenomenu www.aliens.lv radās iespaids, ka šais fenomenos ir izdalāmas divas lielas lauku virsmas bojājumu grupas.
Pirmā būtu saistāma ar liela vertikāla spēka izraisītu iespiedumu zemē (piemēram, 1966.gada Austrālijas apļi), kas patiesi varētu būt saistīti ar reālu un fizisku NLO aparātu piezemēšanos. To raksturo izrauti augsnes pikuči un veģetācijas gabali, kā arī centrālais padziļinājums Apļa pašā vidū. Šāda veida parādības nav šīs esejas objekts un būtu pelnījušas atsevišķu aprakstu.
Otra lielā grupa saistīta ar nezināmu spēku izraisītu labības vai citu augu nogulšanos ģeometriskās figūrās un/vai piktogrammās. Šo parādību nekādi nevarētu izskaidrot ar kādu lidaparātu nosēšanos, bet pastāv visai reāla iespēja, ka tas ir Ārpuspasaules saprāta izvēlēts kontakta veids ar zemiešiem.
Lai gan tos visvairāk saista ar Angliju, nav tādu datu, ka pirmo reizi tie būtu parādījušies tieši tur.

Apļu ģeogrāfiskā izplatība. Praktiski tā aptver visu pasauli. Patlaban par tādiem nav dzirdēts vien Dienvidamerikā un Antarktīdas sniegājos. 90% no fiksētajiem Apļiem attiecas uz Angliju, bet tas arī laikam tikai tādēļ, ka Anglijā Apļu pētniecība un uzskaite ir visai labi nostādīta.
Tāpat domā, ka liels skaits Apļu paliek neievēroti vai tos ievēro, bet nekur par to neziņo, jo nepiešķir redzētajam nozīmi, vai nezina kur ziņot.

Apļi Anglijā – > 9000 (dati par situāciju XX gs. beigās).
Anglijā ziņots par aptuveni 80 gadījumiem, kad cilvēkiem izdevies novērot Apli tā radīšanas procesā. Daži pat tikuši uzfilmēti. Visiemīļotākais Apļu veidošanās rajons Anglijā ir Viltšīras grāfistē. Apļu diametru diapazons Anglijā ir visai plašs – no 3-100 m. 
1963.gada 16.jūlijā kaut kas piezemējās fermera Roja Blenčarda laukā Manorfarmā, Viltšīras grāfistē, Čarltonā. Pēdas kartupeļu/griķu laukā pirmais ieraudzīja fermas strādnieks Reda Aleksanders. Bija redzams nospiedums šķīvja formā 2,5 m diametrā un 10 cm dziļumā. Iespieduma centrā atradās 1 m padziļinājums 10-30 cm diametrā (pēc dažādiem datiem). Objekts bija piezemējies bez lieciniekiem, taču piena fermas darbinieks Leonards Džolifs pastāstīja, ka dzirdējis sprādzienu ap sešiem rītā. 
1963.gada 23.jūlijā Londonas avīze Daily Express pavēstīja, ka pirms šiem notikumiem 10.jūlijā policists Antonijs Penni redzējis oranžu objektu, kas aiznesās pa gaisu un pazuda skatienam netālu no Manorfarmas lauka. 
Izskatīja versiju par meteorīta nokrišanu. No krātera centrālā iespieduma tika izņemts metāla gabaliņš, tādēļ britu astronoms Patriks Mūrs vietējā radiostacijā kategoriski paziņoja, ka krāteri radījis „maziņš, kā garnele, meteorīts.” Nokritis, tas radījis sprādzienu. Taču fakti tam runā pretim. 
Fermeris Rojs Blenčards vērsās policijā, kas savukārt izsauca armijniekus. Lauka apsekošanas darbus vadīja kapteinis Džons Rodžerss – sapieru vienības komandieris. Saskaņā ar viņa atskaiti, ne augsne, ne veģetācija attiecīgā vietā nebija cietusi, nebija arī sprādziena pēdu. Pats fermeris to vēl papildināja: „No kartupeļiem un kviešiem, kas auga uzradušās krātera vietā, nebija palikušas nekādas pēdas. Ne stiebru, ne sakņu, ne labu. Šis objekts bijis tik smags, kas sasmalcinājis akmeņus pulverī. Tai pat laikā tas lidoja ļoti klusi. Mēs nedzirdējām nekādas rēkoņas, lai kāda būtu še izmantotā enerģija, tā neradīja ne uzkaršanu, ne troksni.”
19.jūlijā kapteinis Rodžers saņēma atļauju veikt urbumu. Rezultāti norādīja par dziļi zemē apraktu iespaidīgu izmēru metāla objektu. Mēraparāti „trakoja,” jo metāla objekts laikam bija spēcīgi magnetizēts. Visi pētījumi notika atklāti un tika veikti visai nopietni. Tas tamdēļ, ka armijnieki paspējuši ātrāk nekā Aviācijas ministrija. Tādējādi armijnieki metāla objektu izvilka no zemes un nodeva Britu muzeja pētniekiem. Tie pavēstīja, ka tas esot parasts brūnā dzelzs gabals, kādus varot uziet pa visu Dienvidangliju. Britu muzeja pētnieki uzskatīja, ka dzelzsgabals tai vietā atradies jau stipri sen. Dr. F.Klaringbuls intervijā avīzei Yorkschiere Post 27.jūlijā paziņoja, ka pilnībā izslēdz nospieduma meteorisko izcelsmi. Pēc tam bija armijnieku kārta: „Parādības iemesls paliek neizskaidrots, bet armijas uzdevums nav tāda veida noslēpumu atminēšana.”
1972.gadā pakalnā sēdošie Arturs Šatlvuds un Brjūss Bonds cerēja ieraudzīt NLO (šis rajons Anglijā bija izslavēts kā NLO bieži apmeklēts), taču ieraudzīja citu ko krietni interesantu. Vairāku simtu pēdu attālumā tie pamanīja kā virpuļveidā noguļas labības stiebri, veidojot Apli. 
1980.gada augustā fermera Džona Skalla auzu laukā Viltšīras grāfistē parādījās 3 vienādi Apļi 18 m diametrā. Katra Apļa iekšienē pieliektie stiebri veidoja spirāli, kas bija vērsta uz centru. Augsnes analīze neuzrādīja neko īpašu. Radiācijas mērījumi bija normā. 
1987.gada 22.oktobrī avāriju cieta britu iznīcinātājs, kas iekrita Atlantijas okeānā kādas 500 km no krasta. Apļu pētnieks Kolinss Endrjūss uzskata, ka tajā vainojami Apļi. Pilots pameta lidaparātu vēl virs sauszemes, kad sāka niķoties dzinējs. Bet niķoties tas sāka virs lauka, kurā bija vairāki lieli Apļi. Tas ir zināms, jo pilots poar to paspēja paziņot. Tur, blakus Apļiem viņu arī atrada - mirušu.
1996.gadā pilots, kas pārlidoja Stounhendžu, ziņoja, ka apkārtnē nekas tāds nav manāms, bet jau pēc 45 minūtēm parādījās figūra, kas attēlojusi datorfraktāli Julia Set (mums nav ne mazākās jēgas, kas tas tāds). Figūras garums bija 900 pēdas un tā saturēja 145 mazākus aplīšus. Tā izveidojās tiešā Stounhendžas kompleksa tuvumā, bet ne apsardze, ne apmeklētāji, neko nemanīja. 
1980.gada augustā avīzēs parādījās reportāžas par uzietajiem Apļiem laukā Viltšīrā (Anglija) ar diamtru 18 m.
1996.gada jūlijā pie Stounhendžas parādījās figūra, kas sastāvēja no 150 apļiem. Pats Delrado pierādīja glifa matemātisko precizitāti.
1998.gada vasarā Viltšīrā laukā parādījās matemātiski ļoti precīza piktogramma. 
2000. un 2001.gados parādījās laukā pie Čilboltonas (Chilbolton) observatorijas. Tā celta 1965.gadā un atrodas pie Vervelas pilsētas Hempšīras grāfistē. Linda Maultona Hove (Linda Moulton Howe) apgalvo, ka tā esot atbilde uz 1974.gadā no Zemes nosūtīto vēstījumu. „Divkāršā koda” un ”sejas” attēli tika uzieti kviešu laukā dažādās dienās: „seja” – otrdien, 14.08.2001., „divkāršais kods” – pirmdien, 20.08.2001. Aptuveni to abu izmēri ir 200 X 85 pēdas („kods”) un 160 X 180 („seja”). Pēc pētnieka Čārlza Malleta (Rounduejas pilsēta) domām abi zīmējumi veidoti no vienādā veidā noliektām kviešu vārpām. 
2006.gada augustā netālu no tās pašas observatorijas no jauna parādījās Apļi. Uzņēmumu no gaisa veicis Pīters P.Sorensens.
Kad Pols Vigajs (Paul Vigay) Neatkarīgā neizskaidrojamo parādību pētīšanas centra direktors, tiklīdz ieraudzīja „divkāršā koda” aerofotouzņēmumus, tā uzreiz pavēstīja, ka attēls ļoti atgādinot ciparu vēstījumu, ko 1974.gada 16.novembrī nosūtīja atklātā kosmosā Kornēlas universitātes astronomi ar Karla Sagāna piedalīšanos. Toreiz tika izmantots Arecibo radioteleskops no Puertoriko. Radiostars tika pavērsts pret zvaigžņu klasteri M13, kas atradās ap 23 000 gg. attālumā no Zemes.
Zīmējumu atšifrējumā ir redzama DNS dubultspirāle, cilvēkveidīga figūra. Zem tās kvadrāta veidā parādīta Saule un 9 planētas. Trešā planēta pēc kārtas pavirzīta uz simboliskā cilvēka puses. Lejā virs līnijas M burta veidā parādīts simbols, kas atbilst radioteleskopam Areciban, divkāršs kodējums apakšā ziņo par tā diametru – 300 m (Cosmos C 1976 by Carl Sagan).
Nesen (kad?) Wachington Post ziņoja par amerikāņu pētnieku no Kalifornijas – Donu Skotu, kas novēroja Apļu rašanos rudzos Anglijas dienvidos. Viņa bruņojumā bija radiācijas noteicējs, infrasarkanā starojuma redzēšanas iekārtas, fotoaparāti un kinokameras. Dons Skots savu eksperimentu bāzēja uz vispārzināmo faktu, ka Apļos gulošajos graudaugos konstatēti radioaktīvie izotopi. Tādēļ pirms savas aparatūras uzstādīšanas, viņš ar radiācijas detektoru noteica tādus labības lauka rajonus, kuros bija paaugstināta radiācija (kāpēc lai tādi iecirkņi tur būtu?). Pēc divu nedēļu meklējumiem (ahā! Tātad tādi iecirkņi ir sastopami reti!) viņš patiesi tādu anomāliju uzgāja un eksperiments varēja sākties. Vairākas dienas pagāja gaidīšanā, tad kādā naktī 1:57 automātiski ieslēdzās infrasarkanā kamera. Nakts redzamības ierīcē Skots novēroja kā rudzu vārpas liecas, veidojot Apli. Palielinot attēlu, pētnieks ieraudzīja, ka starp stiebriem kustas mazas radības – skudras. Pētnieks konstatēja, ka skudras iet pa apli – kaut kā atbilstoši Zemes magnētiskajam laukam. 
200?.gada 20.augustā 8 no rīta traktorists Sidnejs Kolinss (62 gadi) uz fermera Maikla Burga (Mike Burge) zemes Veilas fermā (Vale Farmhe) netālu no Pithempšīras (5 jūdzes uz austrumiem no Čilboltonas observatorijas) uzgāja Apli. Piktogramma bija ap 110 m garumā un 76,2 m platumā. Vēl 12.augustā laukā viss bija kā parasti, arī 14.augustā tāpat. Te gan jāatzīmē, ka zīmējums bija radies laukā pakalnā, un tas nebija īsti saskatāms pat no 50 m attāluma.
Attēls pēc izskata atgādināja kompaktdisku ar divkāršu kodu, ar beigu un sākuma marķieriem. Zīmējums laikam ir dažāda lieluma disku savirknējums pa spirāli. Šis zīmējums satur informāciju kaut kādā tur datoru valodā – veselus 152 baitus. Katrs baits ir atdalīts ar strīpiņu, tas ļoti palīdzot atšifrēšanā. Galu galā no tā ticis atšifrēts teksts:
„Bīstieties melīgu dāvanu sniedzējus un to tukšos solījumus.
Daudz sāpju nodarīts, bet vēl joprojām ir laiks (vai arī: „tas nevilksies ilgi.”). Ticiet.
Ārpus šīs vietas ir labi.
Mēs pretimstāvam meliem.
Kanāls slēgts.”
(Beware the bearers of FALSE gifts & their BROKEN PROMISES.
Much PAIN but still time. BELIEVE.
There is GOOD out there.
We Oppose DEEPTION.
Conduit CLOSING.)
Šifrētāji atzīmē, ka Apļa vēstījumā tomēr esot kļūda: pēc vārda BELIEVE esot divi lieki un nesaprotami biti, tad nulles bits, tad punkts. Domā, ka varbūt tā ir iekodēta izsaukuma zīme.
Secinājumi dīvaini – vai vieni Citplanētieši mūs brīdina izsargāties no Citiem? Citplanētieši zina angļu valodu un pārvalda bināro kodu? Varbūt šis aplis ir mūsu pašu zemiešu viltojums?
Reiz Aplis parādījās labi apsargājamā objektā – britu premjerministra rezidences zālājā.
Simtiem britu savās siltajās vasaras naktīs no pakalnu virsotnēm vēro laukus, cerībā kļūt par Apļu veidošanās aculieciniekiem. Tikai dažiem laimējas: tie redzējuši kā lielas spīdošas bumbas raida starus uz lauku, kur no rīta ir skatāms zīmējums.
2008.gadā parādījās Aplis, kurā bija iešifrēti veseli 10 pī.
Tieši Anglijā pētniekam Kolinsam Endrjūsam pirmo reizi izdevās nofilmēt Apļu rašanos.
Cita slavena pētnice ir Lūsija Pringla (Lucy Pringle).
Uzskata, ka pēc pašas karalienes lūguma, Apļus ņēmusies pētīt arī valdība. Taču par rezultātiem nekas nav tapis zināms.

КРУГИ НА ПОЛЯХ В АНГЛИИ ("Английские круги") - феномен цереологии (появления кругов и пиктограмм) на британской территории. Основное отличие от других мировых "центров появлений кругов" - их огромное количество; фактически, можно говорить о том, что Англия (особенно - юг Англии) - "столица" Кругов. Благодаря многолетней переписи всех кругов, которую ведут британские исследователи, стало возможным составить относительно полный перечень всех подобных проявлений. В настоящее время в "Космопоиске" создана картотека этого феномена, однако, несмотря на большое количество Кругов в Англии, найти закономерности, аналогичные тем, что были найдены на российской территории, обнаружить не удалось.

Наиболее часто круги на полях появляются в Англии в трех местах: в районе Стоунхенджа, в районе Ваминстер - Вестбери и юго-западнее города Винчестера, где находятся святые места христианства и дохристианских культур. По утверждения английских археологов, значительная часть кругов возникает в местах бывших культовых сооружений. 

В последние годы ХХ века и первые XXI века на пшеничном поле рядом с Чилболтонской обсерваторией (Chilbolton) в деревне Чилболтон рядом с городом Уервел к югу от Андовера в графстве Гемпшир (Англия) стали появляться рисунки. На пшеничном поле неподалеку от строений обсерватории в разные дни были замечены рядом изображения "двоичного кода" и "лица". Как пишет Линда Маултон Хауэ (Linda Moulton Howe), "Лицо" было обнаружено во вторник 14 августа 2001 года; "двоичный код" был обнаружен в понедельник 20 августа 2001 года; знаменитый теперь аэрофотоснимок сделан Стивом Александром 25 августа 2001 года и Питером Р.Соренсеном. 

Возможно, что рисунок, который возник в августе 2000 года, как-то связан с рисунками, появившимися в августе 2001. Рисунок, возникший в 2000 рядом с правительственной землей, на которой в 1965 году был построен радиотелескоп, был самым большим по площади из всех рисунков, которые появились в Англии в 2000 году. Комплекс радиотелескопа отделен от государственной земли и окружен высокой изгородью из колючей проволоки. Приблизительные размеры "двоичного кода" и "лица" составляют 200х85 футов и 160х180 футов соответственно (66х28 и 53х90 метров). По словам исследователя Чарльза Маллета из г.Роундуэй (графство Уилтшир) оба рисунка образованы пшеничными колосьями, уложенными почти одинаковым образом.

Большой рисунок, возникший на пшеничном поле рядом с Чилболтонской обсерваторией в графстве Гемпшир (Англия) в августе 2000 года. По словам одного из сотрудников Чилболтонской обсерватории во вторник 14 августа 2001 г. появилось "лицо" в рамке, а в следующий понедельник, 20 августа 2001 г., появился "двоичный код". Когда Паул Вигэй (Paul Vigay), директор Независимого центра исследований необъяснимых явлений (Саувси, Гемпшир, Англия) увидел аэрофотоснимки "двоичного кода", он сразу же сказал, что изображение очень напоминает цифровое сообщение, которое 16 ноября 1974 года было отправлено в открытый космос с помощью радиотелескопа "Аресибо" (Arecibo), построенного в Пуэрто-Рико. Эта радиопередача была организована астрономами из Корнельского Университета, в том числе с участием Карла Сагана. В распоряжении Корнельского Университета имеется радиотелескоп диаметром 300 м, который был построен в горе совместно с Национальным научным фондом (США).

Радиопередача, отправленная в 1974 году с помощью радиотелескопа "Аресибо", обычно изображается в виде черно-белой графической двоичной кодировки (примерно как и в нашем случае). Радиолуч тогда был направлен на звездный кластер M13, находящийся на расстоянии около 23000 световых лет от Земли. [Cosmos 1976 by Carl Sagan]. В радиопередаче, сделанной с радиотелескопа "Аресибо", отображена двойная спираль молекулы ДНК человека в виде двух изогнутых линий над человекоподобной фигурой. Левая часть рисунка, появившегося на поле у Чилболтона, отличается от его правой части, и в целом рисунок несколько отличается от кодировки радиосообщения.

Паул Вигэй, директором Независимого центра исследований необъяснимых явлений (Саувси, Гемпшир, Англия) рассказал о Пиктограмме Линде Маултон Хауэ: "...Возможно, что спираль их молекулы ДНК является неровной и содержит какие-то дополнительные компоненты. Более точно я смогу сказать только после расшифровки центральной полосы, которая находится посередине между двумя изогнутыми линиями. В радиопередаче, сделанной с радиотелескопа "Аресибо", эта полоса соответствовала количеству нуклеотидов в молекуле ДНК в двоичном виде. На рисунке на поле мы видим, что эта полоса имеет некоторые отличия. По-видимому, это может объяснить, почему дуги слева и справа отличаются друг от друга. Если в их молекуле ДНК имеется другое число нуклеотидных нитей, тогда это объясняет такой дисбаланс".

Итак, на аресибском изображении в виде изогнутых линий наверху показана двойная спираль молекулы ДНК. Ниже, между двоичной информацией о количестве населения Земли и среднем росте человека, показана человекоподобная фигура, изображающая людей. Под изображением человека в виде квадрата показано Солнце и 9 планет. Третья по счету планета придвинута к символической фигурке человека. Внизу над линией в виде буквы "М" показан символ, изображающий радиотелескоп "Аресибо" (на самом деле "М" - это схема работы зеркала радиотелескопе, отражающего радиолучи). Двоичная кодировка внизу сообщает о диаметре зеркала (300 м). 

Изображение у Чилболтона очень похоже. Прямо на поле Вигэй смог увидеть, что в середине есть одна единственная точка, которая означает, что была изменена одна цифра. Когда речь идет о двоичном коде, то информация в нем представляется в виде нулей и единиц, или заполненных и пустых квадратов, как в вертикальной полосе между нитями ДНК на рисунке. Видно, что в сравнении с оригинальным изображением в середине рисунка есть отличие. Возможно, после обработки этого кода на компьютере и его перевода в последовательность молекулы ДНК станет понятно, почему искривленные линии отличаются от тех, что изображены на рисунке радиопередачи.

Конечно, различия, которые есть в изображении последовательности ДНК, могут что-то означать. Если посмотреть на изображения планет, то в нашем сообщении ясно видно, что наша планета является третьей по счету от Солнца, поскольку она придвинута к человекоподобной фигуре с головой, двумя руками, двумя ногами и туловищем.

На "пшеничном рисунке" видно, что после первых двух планет группа из трех планет придвинута аналогично тому, как это было сделано в нашем сообщении. Третья планета в ряду приподнята. Четвертая планета приподнята. А пятая планета не только приподнята, но и преобразована из одной точки в четыре меньших точки, образующих что-то вроде креста. По мнению П.Вигэя, "это отличие действительно очень интересно, оно могло бы означать, что в их солнечной системе 3 планеты являются населенными и что они происходят с 5-й планеты". Из рисунка видно, что указаны три планеты, причем пятая планета, выделена больше всех других (хотя это также может означать, что пятая планета имеет 3 спутника).

Имеется взаимное соответствие между рисунком на поле и сообщением с изображением фигуры человека, которое было отправлено с Земли в 1974 году. Более того, на полученном рисунке можно видеть нечто вроде фигуры, у которой есть очень большая голова, очень большие, выступающие глаза и короткое, худое тело. П.Вигэй утверждает: "Некоторые люди даже сравнивали изображенную фигуру с неким серым инопланетянином. Нужно еще отметить, что есть другое несоответствие между сообщениями. Справа от фигуры человека указан его рост. В сообщении, посланном с "Аресибо", имеется три цифры, которые соответствуют семерке. Естественно, если вы передаете сообщение на другой конец галактики, нет смысла использовать в качестве единиц измерения футы, дюймы или метры, поэтому я рассматриваю это выражение просто как 7 единиц чего-то. Если же посмотреть на рисунок на поле, можно видеть, что в этом месте стоит только одна единица. Отсюда можно сделать вывод, что какие бы единицы измерения не использовались, указанный здесь рост намного меньше человеческого... Мне кажется невероятным, что все это может быть чьей-то мистификацией. Дело в том, что такого рода рисунок совершенно невозможно увидеть с земли. Эти рисунки сделаны довольно аккуратно и точно, хотя вблизи они кажутся полным беспорядком. Глядя на них, нельзя сказать, что это обычные круги и дуги на полях. Выглядят они, как беспорядочный набор точек. Но глядя на них с высоты, - а они, несомненно, были рассчитаны на то, что их будут рассматривать с высоты, - они производят невероятный эффект. И я не могу себе представить, как можно сделать такие рисунки без участия кого-либо, кто, находясь в вертолете, не подавал бы по радио команды вроде "немного правее... чуть левее", потому что рисунки настолько сложны, что с земли их чрезвычайно трудно рассмотреть. Трудно объяснить, каким образом можно (особенно в темноте) перейти по земле от одного элемента изображения к другому и не сделать при этом ошибки, не сбиться и в результате получить рисунок такой сложности..."

Но самое интересное таится в нижней части обоих сообщений. В двоичном сообщении 1974 года была нарисована дуга, под которой указывался диаметр антенны радиотелескопа "Аресибо", с помощью которого это сообщение и было послано. В сообщении появившемся на пшеничном поле у Чилболтона этот элемент идентичен тому рисунку-пиктограмме, который также появился на поле у Чилболтона в августе 2000 года. Скорей всего есть связь между рисунком, возникшим в августе 2000 года, и рисунками августа 2001 года. В том месте, где в сообщении, отправленном с радиотелескопа "Аресибо" в 1974 году, был указан размер антенны, находится именно то изображение, которое было найдено рядом с Чилболтоном в августе 2000 года.

Ключом к пониманию кодировки является размер антенны радиотелескопа "Аресибо", указанный под ее изображением. Именно от него, в конечном итоге, зависит частота передачи. И здесь находится еще одно расхождение между возникшим на поле рисунком и тем сообщением, которое было послано с радиотелескопа "Аресибо". Это расхождение касается той части, где указывается размер антенны радиотелескопа. По словам Вигэя, кодировка здесь другая, и ему нужно выяснить, как была закодирована длина волны в сообщении, переданном с "Аресибо", и затем применить этот метод кодировки к полученному рисунку и посмотреть, какой результат будет получен. Пока есть предположение, что рисунок на поле августа 2000 года является ключевым сообщением и, возможно, именно с его помощью можно расшифровать все рисунки. "Если некие существа на другой стороне Вселенной смогли принять сигнал вроде того, который был отправлен с радиотелескопа "Аресибо", очевидно, что они смогли его расшифровать и понять, откуда он исходил. В конце концов, можно выяснить на какой частоте этот сигнал был принят".

Есть еще одно несоответствие, которое касается атомных номеров. Когда Вигэй в первый раз увидел аэрофотоснимок, он подумал, что это просто дефект на фотографии. "...И это было одной из основных причин того, почему я сегодня поехал туда увидеть все самому. Я понял, что это не ошибка, потому что изменение было сделано намеренно и оно зашифровано в последовательности. Прямо наверху есть ряд, обозначающий числа от 1 до 10. Сразу под ними находятся атомные номера основных элементов, которые являются строительными блоками, поддерживающими жизнь на Земле..." 

Это то, что обозначено буквами P, O, N, C, H; точнее - фосфор, кислород, азот, углерод и водород. Теперь можно расшифровать. То, что соответствует фосфору, обозначено длинной линией, т.е. 1111, что означает 15. Следующий элемент изображения, если читать его вертикально, дает 0001. Это соответствует 8, что, конечно, означает кислород. Следующий элемент (1110) соответствует 7, что означает азот. Следующий (011) соответствует 6, что означает углерод. И, наконец, последний элемент - это 1, которая соответствует 1 и означает водород.

"...В сообщении, отправленном с "Аресибо", показаны 5 колонок: водород, углерод, азот, кислород и фосфор. На рисунке на поле находится 6 колонок. Это можно увидеть, только если рассмотреть изображение детально, что я и сделал сегодня на поле. Таким образом, данная кодировка содержит дополнительный элемент. Этот элемент был вставлен между кислородом и фосфором, т.е. вместо ряда 1, 6, 7, 8, 15, имеется другой ряд, содержащий элемент, который обозначен как 0111, что соответствует 14. Таким образом, получается ряд: 1, 6, 7, 8, 14, 15. Элемент под 14-м атомным номером, называется кремний. Это очень интересное обнаружение, поскольку многие исследователи говорят, что если существуют какие-то другие формы жизни, которые, в отличие от земных форм, не основаны на углероде, то из всей периодической таблицы почти единственным элементом, который мог бы поддерживать жизнь, является кремний. Теоретически возможно, что существует планета, в которой кремний является преобладающим элементом. Если это действительно является двоично-кодированным сообщением, то наличие дополнительного элемента в виде кремния является важной информацией..."

Правильно или нет расшифрована эта Пиктограмма - не известно. Бесспорно, что содержит она ключевые представления о неких отправителях. И приглашение к диалогу.

По аналогии с тем, что содержало послание Аресибо...

 
Apļi Ziemeļamerikā. 

Seni nostāsti indiāņu vidū. Interesants ir Ziemeļamerikā, Vidējos Rietumos dzīvojošo algonkinu indiāņu cilts nostāsts. Kāds cilts mednieks medību laikā uzdūries apaļam laukumam ar nomīdītu zāli. Viņš šīs pēdas nevarēja izskaidrot un tādēļ paslēpās tuvējos krūmos, lai novērotu klājumu. Pēc kāda laika no debesīm nolaidās apaļš grozs, kurā sēdēja vairākas ļoti skaistas sievietes. Skaistās sievietes izkāpa no sava lidaparāta un klajumiņā sāka dejot. Mednieks savā slēptuvē tupēja tik ilgi līdz viņam radās izdevība nolaupīt vienu no sievietem. Pārējās sievietes pārbijušās un steigšus iekāpa grozā un izzuda mākoņos. Bet mednieks ar nolaupīto skaistuli atgriezies dzimtajā ciemā, un vēlāk viņiem piedzima dēls. Taču šis sakars nebija ilgs. Kāda reizē indiānis sievieti un savu dēlu uz mirkli atstāja vienus pašus. Sieviete to izmantojusi un aizbēga, paņemdama līdzi dēlu. Debesu sieviete devās uz klajumu un, tur nonākusi, izgatavoja jaunu grozu, kopā ar dēlu iekāpa tajā un pacēlās debesīs. Protams, ka nebūs noticis tā kā ir vēstīts algonkinu nostāstā, bet kāds reāls grauds, lai cik niecīgs tas būtu, tajā ir. Tomēr, svarīgi ir atzīmēt vienu momentu šajā nostāstā, proti, no tā izriet, ka atnācēji no debesīm visos laikos uzveduši savas savādās dejas. 

Liecības mūsdienās. 1965.gada 28.jūnijā Delrojā, ASV Ohaijo pavalstī fermeris Džons Stavano izdzirdēja sprādzienu sēriju. Pēc divām dienām viņš uzgāja zemē savādas pēdas. Augsnes paraugu un kviešu analīze neliecināja par nekādiem sprādzieniem. Kviešu stiebri likās burtiski izrauti no zemes (līdzīgi kā Kvīnslendā Austrālijā 1966.gadā vai Ponsī Francijā 1954.gadā). 
Šo gadījumu rūpīgi izpētīja vietējie speciālisti A.Kanduso un Larijs Moijerss kopā ar Hariju Devisu. Stavano fermā tie konstatēja uz paaugstinājuma dīvainu apļveida veidojumu. Tā centrā bija apmēram 70 cm diametra iespiedums. To pētīja ar urbšanu, bet 25 cm dziļumā bija tikai irdena augsne. Lielākā daļa kviešu bija izrauti ar saknēm, apkārt mētājās zemes pikuči no 6-10 cm izmēros. Zemē gulošie stiebri atgādināja riteni ar spieķiem – savērptais efekts, kā Austrālijas Tulli „ligzdās’ šeit netika novērots. 
1992.gadā ASV tika nodibināta BLT pētniecības grupa, ko vadīja pazīstams biofiziķis Dr.Uljams Livinhuds. Drīz šīs organizācijas filiāles parādījās Kanādā, Austrālijā, Izraēlā un Anglijā. Visās šais valstīs pētnieki vāca un sistematizēja informāciju par Apļiem.
2000.gada 24.augustā. Aplis parādījās Hazletā pie Swift Current, Saskačevānas provincē Kanādā. Ziņoja fermeris Eliss Randijs, tas uzgāja to no rīta. 22 m diametrā, rudzos. Stiebri noguldīti pulksteņrādītāja griešanās virzienā. Kaimiņš bija pilots, tādēļ tas spēja Apli nofotografēt no augšas ciparu attēlā. Fermera sieva Heather, kas pastaigājās pa nospiedumu, sajuta savādas enerģijas pieplūdumu. Pāris nedēļu iepriekš esot novērots NLO. 
Pēdējais no mistiskākajiem ASV maršrutiem ir lauksaimniecības zemes Nebraskas pavalsts austrumos, vēstī laikraksts USA Today. Tieši tur 1990. gadā pirmo reizi parādījās vēlāk Holivudas apdziedātie mīklainie apļi. Mistiķi uzskata, ka kviešos riņķi radušies no lidojošā šķīvīša. Reālisti apgalvo, ka apļus veido cilvēki, kuriem ir daudz brīvā laika.
Dīķa saimnieks apli ievēroja agri no rīta, taču arī ap pusdienlaiku to vēl tīri labi varēja redzēt. Aplis izzuda tikai tad, kad ledus bija gandrīz pilnīgi izkusis. Tonakt neviens neko aizdomīgu nebija ne redzējis, ne dzirdējis. Saimnieks neparasto parādī­bu nofotografēja pulksten 4:45 no rīta. Parādība šķitusi tik pārsteidzoša, ka pirmā doma bijusi —ātrāk fotografēt, kamēr tā vēl redzama, citādi neviens neticēs, ka vispār kaut kas tāds iespējams!
Skats patiešām bija efektīgs. Likās — kāds uz­manīgi un ļoti precīzi «iegravējis» to ledus virsmā. „Gravīra”aizņēma gandrīz visu ūdenstilpes virsu, tomēr aplis nekur nepieskaras krastam. Tieši tas vedināja domāt, ka cilvēka rokas kaut ko tādu radīt nespēj.
Viens no iespaidīgākajiem šāda tipa atgadīju­miem notika 1993. gada februārī Bostonā (ASV Masačūsetsas pavalstī). Toreiz vienas nakts laikā uz Čārlza upes ledus saradās desmitiem visdažādākā lieluma apļu un koncentrisku aploču. No rīta tos savām acīm redzēja simtiem cilvēku, to skaitā arī slavenā Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta līdzstrādnieki. Radās iespaids, ka visi minētie apļi šajā vietā radušies tikai tāpēc, lai pievērstu sev nopietnu zinātņu vīru uzmanību.
Vēlāk, 2001.gadā, arī februārī, daudz rakstīja par ledus apli Čērčvilā (ASV Merilendas štats). Šis savā ziņā unikālais «mākslas darbs» no ledus diametrā pārsniedza 9 m. Turklāt tas nebija vienkāršs aplis, bet īsta piktogramma. Tā ārmalai bija «kātiņš» ar asām malām. Tas vairāk at­gādināja taisnstūrveida celiņu. Pēc izskata viss ļoti līdzinājās piktogrammai miežu laukā Hempšīrā (Anglija), ko atklāja 1987.gadā. Šis mazais, taču ļoti izteiktais «kātiņš» it kā lika cilvēkiem saprast, ka te nav vainojami "dabiski apstākļi."
2003.gada 11.martā uz kāda dīķa ledus Norvalkas ciemā ASV Konektikutas pavalstī parādījās aplis aptuveni 8 m diametrā. Kā ziņoja masu saziņas līdzekļi, apļa līnijas platums nepārsniedza 63 mm. Kā vairākums jau zināmo ledus apļu, arī šis uzradās laikā, kad nakti sāk nomainīt agrs rīts. Kad gaisa temperatūra ir viszemākā — tonakt tā bija mīnus 23°C.

Īrijā,
Vācijā > 30,

Apļi Francijā. 1966.gada 28.jūlijā laulātie Lakosti pastaigājās Monsoro (Menas un Luāras departamentā) apkaimē. Piepeši tie pamanīja sarkanu bumbu, kas šķēla debesis gluži kā meteors. Taču bumba uzvedās visai dīvaini – sasniegusi zemi tā atkal pacēlās, dažas sekundes pakarājusies nelielā augstumā, pazuda no skata, kad līdz tam bija palicis tikai 350 m. Lode pacēlās gaisā un nozuda aiz meža.
Nākamajā dienā fermeris Alēns Ruije paziņoja, ka 8 m2 laukums viņa kviešu laukā ir piemīdīts un klāts ar kaut kādu dzelteni eļļainu šķidrumu. Kviešu lauka izbradājumu sasaistīja ar abu laulāto liecību. Lakosta kungs liecināja, ka lodes spīdēšana bijusi tik intensīva, ka apgaismojusi visu apkārtni. Liecinieki bija pārliecināti, ka redzējuši kādu jaunu radiovadāmu militāru lidaparātu. Viss novērošanas laiks bija turpinājies kādas 4 minūtes.

Itālijā (austrumu piekrastē zināms viens gadījums),
Spānijā,
Nīderlandē,
Zviedrijā,
Polijā,
Bulgārijā,

Apļi Latvijā (patlaban zināmi vismaz 5 gadījumi, ne visi ir īsti).
Jaunciema piktogramma. 1990.gadu vidū. Tā esot bijusi pirmā reģistrētā Apļu būšana Latvijā.
Bauskas (Ceraukstes) piktogramma. 1999.gadā. Pirmais piktogrammu pamanīja baušķenieks Guntars Petračevskis 7.jūlija rītā, braucot aplūkot savus kartupeļus. Baušķenieki pusaudži Jānis un Gatis naktī redzējuši sarkanu bumbu un spilgtus gaismas starus.
Venēras simbolam līdzīga piktogramma bija parādījusies 6.-7.jūlija naktī kviešu laukā. Pēc četrām dienām zīmes aprises kļuvušas kā ar nazi izgrieztas. 28.jūlijā veikta aerofotogrāfija (Foto: SIA „Vītiņš un kompanjoni”).
Piktogramma sastāvēja no 6 elementiem. Pašā šaurākajā vietā 40 m, bet garākajā - 72 m.
Kinorežisors Ansis Epners vēlējies šo notikumu uzņemt filmā.
Mālpils piktogramma. 2004.gadā. Rudzu laukā izveidojusies 20X35 m liela piktogramma. Piktogramma sastāv no trim daļām: pusapļa, taisnas joslas un sešiem koncentrētiem pusapļiem. Visi zīmes elementi ir savstarpēji savienoti. Piktogrammu veido 20–30 centimetrus no zemes aplauzti labības stiebri, kas virzīti pretēji pulksteņa rādītāju virzienam.
Apļveida zīmes Mālpils apkaimē esot manītas jau iepriekš.
Grenču piktogramma. 2006.gada jūnijā (jūlija beigās?) Tukuma rajona Zemītes pagastā. Toreiz labības laukā parādījās hantelēm līdzīgi nospiedumi.
Tā bija veidota no 17 dažāda lieluma apļiem (3, 6 vai 9 m diamatrā), kas savā starpā savienoti ar ejām.
Šobrīd ir noteiktas veidojuma ģeogrāfiskās koordinātas, noteikti azimuti un augstumi, kā arī veikti elektromagnētiskā un radioaktīvā fona pētījumi. Viens no faktiem, kas tomēr vieš šaubas par Grenču piktogrammas autentiskumu, ir labības stiebru lūzuma veids — šķiet, uz tiem būtu iedarbojies mehānisks spēks (kas nav īstiem Apļiem raksturīgs), tādēļ ir aizdomas par viltojumu. Tomēr, veicot aerofotografēšanu, nebija redzams nekas, kas liecinātu par piktogrammas mākslīgu izveidi, — stāsta Latvijas anomālo parādību izpētes centra «UFOlat» prezidents fiziķis Jevgeņijs Sidorovs.
Ugunskrusts pļavā pie Rīgas. Pēdējā konstatētā.
Pavisam Latvijā esot fiksēti 5 Apļu veidošanās gadījumi. Par nenoliedzami īstiem uzskatāmi Bauskas un Mālpils gadījumi.

Apļi Krievijā - ap 70, pēc organizācijas Kosmopoisk datiem, mēdiji ziņo par 3-5 gadījumiem.  Vieta Krasnodaras novadā, kur bieži rodas Apļi ir Ustjlabinska (Усть-Лабинск). 
Te ar paranormālo parādību izpēti aizraujas meklētāju apvienība Kosmopoisk (Нагатинская, 19-a, Москва 115533, www.kosmopoisk.ru vai www.kosmopoisk.org), dibināta Maskavas Aviācijas institūta paspārnē, kas lūdz, lai par visiem apļiem un ar tiem saistītām parādībām ziņotu viņiem. Paši krievi lepojas ar to, ka viņiem, un nevis iedomīgajiem britiem, izdosies pirmajiem izlasīt Vēstījumu, ko Ārpuszemes Saprāts caur Apļiem mums grib pavēstīt. Tas notikšot tādēļ, ka krievu Apļi ir visai labi aprakstīti un sistematizēti, atšķirībā no angļu Apļiem, no kuriem jau neviens vairs nespējot izšķirt, kuri ir īsti, bet kuri safabricēti.
Lielākais Apļu skaits parādās Krasnodaras novadā: Tihoreckā, Kropotkinā u.c. Kosmopoisk grupas dalībnieki sākot jau ar 1996.gadu katru vasaru brauc uz Novokubaņsku Stavropoles novadā, apmetas augstākā pakalna virsotnē pie vietas, kur visbiežāk tapuši Apļi. Viņu mērķis ir nofotografēt noslēpumainos māksliniekus, taču līdz šim tas nav izdevies. 
Tomēr, liekas, ka vismaz viens filmēts materiāls Krievijā tomēr ir. Kad vienības Kosmopoisk vadītājs Vadims Černoborovs vērsās Kurčatova institūtā Apļu sakarā, tad viņam tur uzdāvināja kaseti ar kādu ierakstu. To nofilmējis nejaušs garāmgājējs. Ierakstā redzami divi lodveida zibeņi, kas lido virs lauka, bet pēc tam zem tiem izveidojās viens liels un 4 mazāki simetriski apļi. 

Lūk Kosmopoisk (un ne tikai) sniegtais Krievijas Apļu uzskaitījums: 
1. Esot kādi Apļi, kas aprakstīti krievu hronikās. Bet tas bija sen, un, kā saka, nav taisnība...
2. Pirmās ticamās ziņas nāk no Ziemeļkaukāza 1970.gadiem (laikam Stavropoles novadā).
3. 1980.gada Aplis (iespējams!) Tulas apgabalā. Esot bijis līdzīgs klasiskajam. 
4. 1983.gada rudenī „M zonā” (Permas apgabalā, Molebkā). Liecinieks Emīls Bačūrins (Эмиль Бачурин) mežā pamanījis gaiši zilu mirdzoņu pussfēras formā. Pēc tam mežmalā uzgājis piemīcītas zāles apli 62 m diametrā. Šī notikuma aprakstā tā arī palicis daudz neskaidrību, jo pēc citām ziņām Aplis pamanīts tā paša gada ziemā un sniegā. 
5. 1984.gadā autovadītājs no Borisogļebskas – Nikolajs Laptjevs (Николай Лаптев) pamanījis pirmos skaidri attēlotos Apļus. Tai pašā gadā Apļi parādījušies arī Rjazaņas apgabalā (nepārbaudīta informācija!) un pie Tambovas (tās pašas, kuras vilks esot mums par biedru!).
6. 1989.gada oktobrī Tomskas apgabalā netālu no Voroņina Pašņas (Воронина Пашня) ciema laukā uzgāja veselus 9 apļus. Tie kontrastēja ar savu sulīgo zaļumu pret rudenīgajā vītušajām lapām. Apļu diametri bija no 3-5 m un tie bija izvietoti krustā: 5 un 4 apļi attiecīgi. Viena apļa iekšpusē bija vienādmalu trijstūris, no ārpuses šai piktogrammai piekļāvās 3 simetriski izvietotas pussfēras.
7. 1990.gadā dīvainu Apli 10 m diametrā pamanīja un aprakstīja kazaņas ufologs Astahovs (arī Kosmopoisk biedrs). Dīvaini bijis tas, ka aplis bija radies tieši mežā, kur auga priedes ar 10-15 cm stumbru diametrā.
8. 1991.gada naktī no 24.uz 25.maiju parādījās pirmās piktogrammas Stavropoles novadā netālu no Budjonovskas (tās pašas, kur pēc 6 gadiem ieradās čečenu partizāņi un slimnīcā sagrāba ķīlniekus). Apvienības Stavropoļavtotrans ģenerāldirektors Anatolijs Višņakovs nejauši palūkojās laukā pa logu un ieraudzīja 5 ugunīgas bumbas ar nelielām „astītēm,” kas it kā krita no debesīm. Bumbas aši izlīdzinājās un debesīs parādījās milzīgs aparāts – futbola laukuma lielumā. Uz tā skaidri bija saskatāmi tērauda „kupri” un kādas citas nesaprotamas konstrukcijas. Drīz visi objekti nozuda aiz apvāršņa. To visu redzēja desmitiem vietējo iedzīvotāju. Pēc dienas netālajā laukā pie Čkalovas ciema uzgāja Apļus. „Apmēram 0,2 ha neregulārā laukumā iezīmējās seši, gluži kā ar cirkuli novilkti, apļi un divi nelieli taisnstūri,” – tā rakstīja vietējā avīze Sovetskoje Prikumje. Katra Apļa diametrs bija 7 m. 
9. 1991.gadā ļoti skaidras piktogrammas parādījās Krasnodaras novada ZR pie Jeiskas.
10. 1991.gada jūnijā trīs Apļu sistēma parādījās laukā pie iebraukšanas Novokubaņas pilsētā. Tos redzēja simtiem vietējo iedzīvotāju, kas bariem defilēja pa nomīdīto labību un sanāca pat kas līdzīgs svētku demonstrācijai. Tuvumā gadījusies kāzinieku korteža iegriezās uz tiem nobildēties.
11. 1992.gadā Apļi parādījās Kurskas apgabala Zolotuhinas rajonā tuvu Čornajam mežam pie Vorobjovkas ciema.
12. 1992.gadā it kā ekspedīcija no Voroņežas redzējusi Novohoperas anomālajā zonā vienā no pļaviņām spīdošas lodes atstātās pēdas, kas izskatījās kā tumši zaļākas zāles riņķis apmēram 7 m diametrā. Pēc viena no dalībniekiem – G.Silanova vārdiem, magnetometri šai vietā līdz pat šai dienai uzrādot „vētru.”
13. 1992.gada jūlijā vairāki Apļi no 6-13 m diametrā uzradās rudzu laukos Aizkarpatu apgabala Iršavas un Mukačevas rajonos. Pēc vietējā Kosmopoisk dalībnieka Sočkas ziņojuma, nekāda interese un pētījumi te nerisinājās.
14. 1993.gada 28.jūnijā Volgogradas apgabala Medvedicas Grjadā 28. Kosmopoisk ekspedīcijas laikā pamanīja 8-stūra nospiedumu leknas zāles laukā. Pēcāk šai vietā zālē atradās vēl senākas dažādi saglabājušās pēdas. Ekspedīcija tās aprakstīja.
15. 1993.gada beigās netālu no ceļa Sarātova-Voļska tika pamanīts liels un ass Aplis laukā. Aculiecinieki apgalvoja, ka pirms tā parādīšanās šeit piezemējušies „šķīvji.” 
16. 1995.gada jūlijā Aplis parādījās pie Jagodinas ciema Maskavas apgabala Možaiskas rajonā. Liecība: „Sestajā datumā mēs devāmies mežā pēc sēnēm un 300 m attālumā no šosejas Kaļiņina-Možaiska pie ceļa ieraudzījām pleķi, kas izrādījās pareizs aplis piemīdītā kviešu laukā ar trim skaidriem „atzariņiem” dažādos virzienos. Apļa diametrs bija 6 m, izmēri kopā ar „izaugumiem” – 8 m. Jebkādi piebraucamie ceļi vai takas, kas ietu pa lauku, nebija. Nobraukšana no lielceļa klājuma, kas atradās 2,5 m augstumā, bija neiespējama. Aplūkojot labības stiebrus ap pleķi izrādījās, ka tie ir pilnīgi veseli. Protams, visu to varētu norakstīt uz ciema puiku palaidnībām vai mājdzīvnieku izdarībām, taču tikai ar noteikumu, ka tie nokrituši laukā tieši no debesīm. Otrkārt, un kas arī ir pats galvenais, visvairāk mūs izbrīnīja noliektās labības orientācija. Pa kontūru līniju kviešu vārpas bija piespiestas un orientētas ar vārpām ziemeļu – dienvidu virzienā. Centrālajā daļā kvieši bija neskarti un stāvēja vertikāli. Atlikušajā apļa laukumā kviešu stiebri bija ne tikai vienmērīgi un cieši piespiesti zemei, bet arī savērpti pulksteņrādītāja virzienā, gluži kā ar milzu ventilatoru! Otrajā augusta pusē kviešus novāca ar kombainu, taču noslēpumainās vietas kontūras tā arī palika kā atgādinājums par vasaras notikumu. Pēc novākšanas mēs uzmanīgi apskatījām visu lauku, bet neko līdzīgu jūlija atradumam vairs neuzgājām. Vietējo iedzīvotāju aptauja atklāja, ka līdzīgus veidojumus kviešu laukos tie sastapuši arī agrāk.”
17. 1995. un 1997.gados taisnas un lauztas līnijas tika pamanītas Volgogradas apgabala Medvedickas Grjadā. Tiesa Kosmopoisk pētnieki nespēja konstatēt šais parādībās sistemātiskumu, iespējams, ka dēļ lielā laika, kas bija pagājis kopš to izveidošanās brīža. Tādēļ nekādi tālejoši secinājumi nebija izdarāmi.
18. 1996.gada jūnijā tika uzieta vesela sistēma no 3 apļiem pie Novokubaņskas pilsētas, kas bija sakārtoti viens uz otra kā sniegavīrs. Tos apzināja vietējie pētnieki Aleksandrs un Igors Čuckovi (arī no Kosmopoisk). Vietējie iedzīvotāji uz fenomenu reaģēja aktīvi, nāca šeit bariem, rīkoja svinības un pie veidojuma apstājās kāzinieku kortežas.
19. 1996.gada augusta sākumā laukā pie Starogordejevkas (Arseņjevas tuvumā) parādījās 3 apļi, kas savstarpēji saistīti ar taciņu. Vietējie pētnieki tika mērījuši radioaktivitātes fonu – zīmējuma malās tas izrādījies par 50 % mazāks par dabisko, bet centrā – par 150 % augstāks. 
20. 1997.gada vasarā apļi uzradās Krasnodaras novadā pie Belorečenskas.
21. 1998.gada 1.jūnijā sarežģīta piktogramma parādījās Krasnodaras novadā pie Ustjlabinskas. Attēls bija 300 m diametrā. Šis Aplis bija pirmais, ko aprakstīja Krievijas plašsaziņas līdzekļi. 
22. 1998.gadā „šķīvis” ilgi karājies virs Ņekrasovas staņicas (laikam Krasnodaras apgabalā). No rīta uzgāja Apli.
23. 1999.gadā reģistrēto Apļu daudzums Krievijā kļuva rekordliels. Pirmais ovālais zīmējums (izmēri 25 X 17 m) parādījās aprīlī uz dienvidiem no Novokubaņskas. Tas bija kā izdedzināts sovhoza miežu laukā un to paspēja nobildēt A.Čuckovs. Kā otrais parādījās Aplis pie ceļa starp Ļeņingradas un Koņevas stacijām, to pirmie pamanīja šoferi-tālbraucēji. 10.jūnijā parādījās Aplis kā gredzens 18,5 m diametrā uz DR no Novokubaņas. 27.jūnijā Kosmopoisk 66.ekspedīcija Černoborova vadībā pamanīja Apli trases Armavīra-Tihorecka 120.kilometrā uz ZR no Novokubaņskas.
24. 1999.gada jūnijā virs lauka, kur vēlāk uzgāja Apli, novēroja viensētas Zorjka iedzīvotāja.
25. 1999.gada jūlijā sovhozā „Komunists” netālu no Barnaulas aculiecinieks Aleksejs Šašovs no paziņām uzzināja, ka kaimiņu laukā parādījušies 3 apļi piemīdītu kviešu. Pēc Šašova vārdiem, pie Apļiem to it kā apžilbinājusi spilgta gaisma, viņš uz brīdi kļuvis neredzīgs un zaudējis samaņu. Sapnī redzējis kā ap viņu rosās cilvēki maskās. Kosmopoisk gan saka, ka šī informācija nav pārbaudīta un stipri atgādina pašu žurnālistu uzpūstu sensāciju.
26. 1999.gada vasarā trīsreiz uzradās Apļi Maskavas apgabalā. Bet visas trīs reizes vietējie iedzīvotāji to Kosmopoisk organizācijai paziņoja ar novēlošanos. 1999.gada septembrī organizācijas speciālisti izbrauca uz 2 vecu apļu atrašanās vietu pie Fjodorovkas ciema Krasnoarmeiskas rajonā. Par tiem bija ziņojusi kāda pensionāre-atpūtniece. 
27. 1999.gada 28.augustā uz ziemeļiem no Matiras ciema Luhovickas rajonā ( mazliet vairāk par 8 km no Luhovicas ) pēc Genādija N. Liecības parādījušies 3 Apļi, divi no tiem bija 6-8 m diametrā. Aculiecinieks tos bija pamanījis, kad ar ģimeni mašīnā atgriezās no Matiras uz Maskavu. Apļi bija iegūluši auzu laukā un labi redzami no betona uzbēruma pa kreisi no ceļa. Pietuvoties Apļiem Genādijs bijās, jo nospriedis, ka „vieta ir nolādēta.” Vietējie viņam pavēstīja, ka mazliet tālāk bijis vēl viens Aplis, ko pats nav redzējis, bet stāstītajam uzticas. Pēc mēneša braucis atpakaļ, laiki jau bijuši novākti un apļi pazuduši. Genādijs Kosmopoisk par to ziņojis tikai 17.04.2001. Tādējādi 1999.gads tiešām iezīmējies Krievijā kā Apļu rekordists, interesanti, ka tāds tas bijis arī Anglijā.
28. 2000.gada maijā Kosmopoisk dalībnieki devās lūkoties divus Apļus pie Fedorovkas ciema Istrinas rajonā Maskavas apgabalā. Par tiem ziņojuši V.Latišs un I.Ļenskis. 
29. 2000.gada jūnijā Kosmopoisk 81.ekspedīcija černoborova vadībā ieradās Novokubaņskā, lai fiksētu Apļu rašanos. Diemžēl traucēja biežie lieti un tieši pašu Apļu parādīšanos ieraudzīt neizdevās. Nobraukuši 1 500 km ekspedīcijas dalībnieki kļūdījās tikai mazliet – Apļi patiesi izveidojās, bet 30 km uz ZA no gaidītās vietas.
30. 2000.gada naktī uz 13.jūniju Novoaleksandrovkas dienvidu nomalē Stavropoles novadā virs Kubaņagro miežu lauka „pakārās” izplūdušas formas objekts ar 3 ugunīm pa malām. No rīta laukā atrada sarežģītu zīmējumu ( viens 2 m aplis un 3 mazi aplīši ap to ), kura centrā izrādījās 30 cm liela cilindriska atvere ar cietām, iespējams apkusušām, malām. Pēc citiem datiem piktohgramm pirmdien, 12.jūnijā uzgājuši fermas mehāniķi Nikolajs Šitikovs, Vladimirs Mišustins un agronoms N.Soboļevs, kad agri no rīta devušies uz darbu ( ziņojusi Anna Brehova, 11.07.2000. ). Neilgi pirms tam ( naktī no 9. uz 10.jūniju ) ceļu celtniecības brigādes sargs novērojis NLO nosēšanos no 300 m attāluma. Objekts bijis kādus 200 m diametrā, bumbiera veida. Tas strauji nolaidies no augstuma, pāris sekundes pakarājies virs lauka, tad atkal strauji pacēlies un nozudis rajona centra virzienā. Tur kviešu laukā NLO atstāja gandrīz tādu pat zīmējumu: centrālais aplis 20 m diametrā, 120 grādu leņķos no tā atgāja stari, kas beidzās ar 5-7 m apļiem. Apkārt visiem 4 apļiem bija ekscentriski novietotas 40-50 cm platas joslas. Centrālajā un vienā no mazajiem apļiem bija cilindriskas iedobes 10 cm diametrā un 30 cm dziļumā. Šo cilindrisko iedobju sienas bija ideāli gludas. Visi kvieši „noguldīti” pulksteņrādītāja virzienā. NTV televīzijas reportāžā ziņoja, ka piktogrammu izveidojusi „iedzērusi jauniešu grupa,” kas vilkusi aiz sevis virvē baļķi. Kosmopoisk 2000.gada jūnijā veica pētījumus un secināja, ka stiebri ir vērpti nevis nolauzti. Viena no pirmajām Apli apmeklēja E.Golovina.
31. 2000.gada jūlijā Aplis kukurūzas laukā parādījās Aleksejevas rajonā Volgogradas apgabalā. Dīvains Aplis parādījās pie Ļipeckas, Kosmopoisk par to pastāstīja vietējie žurnālisti un autovadītāji. 2000.gada 27.jūlijā tika uzieti 4 Apļi pie Timas ciema Kurskas apgabalā (4 mazāki 2,7 m diametrā un 1 lielāks 18 m diametrā,, savienoti ar līnijām). 2000.gada augustā Aplis parādījās laukā Medvedickas Grjadā netālu no Kosmopoisk 8.nometnes. Diemžēl tas notika vairākas dienas pēc ekspedīcijas beigām šai pašā apvidū un par Apli pastāstīja vietējie iedzīvotāji tikai nākamajā gadā. 
32. 2000.gada 10.augustā Dvor Čerepeto ciema (atrodas pakalnā 1,5 km no Korzunovas ciema Vitebskas apgabalā Baltkrievijā) iedzīvotājs izejot no mājas, laukā pamanījis gaismu. Domājis, ka bērni aušojas. Taču gaisma sākusi pacelties, kamēr kļuvusi par zvaigzni. Aculiecinieks šausmās ieskrējis mājā un aizslēdzis durvis. No rīta tai vietā rudzu laukā uzgāja 4 apļus no blīvi noliektiem labības stiebriem. Neviens no tiem nebija saplacināts vai salauzts. Trim mazākajiem apļiem bija katram 3 m diametrs. To centri bija novietoti iedomāta vienādsānu trijstūra virsotnēs. Tā mediānu un bisektrišu krustpunktā atradās 4.apļa centrs, kura diametrs ir 20 m. Šai centrā atradās cilindriskas formas iedobe 6 cm diametrā un 10 cm dziļumā. Zeme noteikti bija no iedobes izņemta un aizvākta. Apļu vārpās nebija graudu. Vēl svarīga detaļa: stiebri bija noguldīti gar koncentriskajām riņķa līnijām, taču lielajā aplī vienā virzienā, bet mazajos apļos – pretējā virzienā. Aizlidojošajam NLO apakšējā virsmā esot redzējuši gaismas „iluminatorus” 10.augustā (pēc avīzes Голос Расонщины korespondentes Valentīnas Skopas vārdiem). 10.augustā Apļus filmēja apgabala TV grupa, uzņemto materiālu demonstrēja un par to izrādīja interesi OPT. Skopa bija viena no pirmajām, kas sadūšojās ieiet Apļos. Pēc pašas vārdiem tuvinieki pēc tam „redzēja apkārt viņas galvai naktī, miega laikā, vāju spīdēšanu.” No citiem novērotājiem nāca līdzīga un tikpat intriģējoša informācija. Uščelepkas ciema iedzīvotājs Sergejs Malašenko pastāstīja: „Pirms divām dienām izgāju laukā uzpīpēt. Bija viens naktī. Skatos: debesīs karājas zvaigzne un no tās ieziet tievs balts stars. Kādas trīs minūtes tas verķis tur karājās, bet pēc tam izgaisa, it kā mirklī nodzisa. Es ienācu mājā, sievu, tās brāli pamodināju, stāstu, ka tā un tā, droši vien citplanētiešus redzēju, bet tie sāka par mani zoboties. Atmetu ar roku un likos gulēt...” Remonta-tehniskā dienesta inženieris Genādijs Vasiļjevs no Rosoniem dažus gadus atpakaļ nakšņoja pie mātes Korzunovas ciemā: „...Naktī nevarēju aizmigt, pēkšņi logā kāda atblāzma parādījās. Palūkojos. Laukā pie meža it kā ugunskurs degtu. Un spēcīgs, spožs tāds. Ar malku tādu neuzkurināsi – dīzeļdegvielas spaini tādam vajag uzšaut. Es vēl tā padomāju: kamdēļ gan jaunatne tādu ugunskuru dedzina? Ivana Kupalas svētki it kā taču pagājuši. Bet tagad apļus uzgājuši... es vēl tā piemetu: tieši no rudzu lauka gaisma nāca...” Pašas pārsteidzošākās ziņas sniedza Kļastiču ciema iedzīvotājs, jaunais fermeris Boriss Skarinovičs, kas, kā stāstīja ciematnieki, no rīta līdz rītam strādājot laukā: „Nakti atgriezās mājās pa ciema ceļu uz motocikla. Tieši virs manis, kādus 100 m virs zemes lidoja šķīvis, viegli spīdēja. Bet tās apakšā trīs spoži balti apļi. Un lidoja gar ceļu, tieši pa manu maršrutu. Tikai filmās par citplanētiešiem priecājas. Bet man dūša papēžos. Mati, skat, stāvus saslējās. Domāju: nosēdīsies tas verķis uz ceļa, aizvilks vēl mani kaut kur. Es uzgāzēju, atbraucu mājās, bet šķīvis iekārās virs līča [Nišas upes līča krasts]. Sievu un meitu pamodināju. Skat, – saku, - logā, varbūt esmu prātā jucis. Redzējām mēs to. Visi trīs. Tas virs līča minūtes divdesmit karājās. Spilgti balti-zaļā krāsā laistījās. Tad no tā vēl trīs mazāki atdalījās un aizlidoja uz visām pusēm. Un ātri gan lido tie verķi! Uz vietas stāv, hops – sekundes daļā jau pāris kilometru nolidojusi. Bet mums visiem trim pēc tam dikti acis sāpēja...” Tas viss notika tad, kad netālu no šīs vietas notika Kosmopoisk ekspedīcija un tikai kādus 15-20 km no Apļu vietas Kļasticu – Šalašņiku ciemu rajonā.
33. 2001.gada jūnijā Kosmopoisk 98.ekspedīcija (vad. Černoborovs un 14 cilvēku grupa) organizēja novērošanu no augstākā apkaimes punkta. Iespējamajā Apļu parādīšanās laikā debesīs tika novērots bumbveida NLO, bet pašu apļu veidošanās procesu novērot neizdevās. V.Kļimovs pārbaudīja vietējo autovadītāju sniegtās ziņas, ka Apļi parādījušies Viselokas rajonā, taču informācija neapstiprinājās. 
34. 2001.gada jūlijā 5 dažādu diametru Apļi parādījās pie Maikopas. Ārkārtas situāciju ministrijas darbinieki apsekoja šo vietu un nonāca pie slēdziena, ka apļu iekšienē „citplanētieši ņēmuši grunts paraugus” (Советская Россия, 19.07.2001). Šai gadījumā Apļi parādījās vēlāk nekā parasti un tikai pēc tam, kad Kosmopoisk noņēma savus novērotājus. Vai tā tikai sakritība? 
35. 2001.gada jūlijā uz rieteņiem no Elančinas ciema (uz ZR no Kruglojes ciema un no Mičurinskas pilsētas) redzējuši vairākus Apļus. Kosmopoisk vienībai aprakstu sniedza kāds aculiecinieks – autovadītājs G.Proņins 2002.gada jūlijā. To pierakstīja V.Černoborovs 2002.gadā, bet informācija nav pārbaudīta.
36. 2001.gada jūlijā Medvedickas Grjadā Volgogradas aogabalā parādījās vēl divi Apļi, labi saskatāmi no tuvējiem pakalniem. Pirmie tos pamanīja studenti no Saratovas, kas nejauši braukuši garām. No viņiem informācija nonāca Kosmopoisk nometnē, kas atradās 25 km tālāk. 
37. Laikā līdz 2001.gada 13.jūlijam pie vientulīga ceļa Sverdlovas apgabala Visimas Valsts parkā „Ņevjanskij Zimņik” tika uziets savāds veidojums. Sverdlovskietis Maksims pierakstījis: „...Pirmajā manā un manas pārinieces apmeklējumā tika pamanīti savādi piegūlumi – jostas garuma zāle bija saudzīgi pieliekta 3 vietās, vienā lielā, apmēram apaļā, 5-6 m diametrā, divos citos – 2-3 m diametrā. Blakus zāle bija pilnīgi normāla, nebija nogūlusies, krusa sen nebija bijusi. Krasi atšķīrās piegūlušās vietas no biežajām aļņu izgulētajām vietām kā izmēru, tā arī piemīdījuma veidu – zāle bijusi noblietēta ļoti līdzeni, vienā virzienā... Nākamajā dienā parādību redzējām atkal... Vairāk kā pēc gada, 2002.gada 11.augustā, kad atkal atrados pieminētajā vietā, es (arī kopā ar pārinieci) no jauna pamanīju dīvainas pēdas. Laiks bija lietains, taču bez krusas, apkārtējā zāle atkal izskatījās pilnīgi normāli. Aprakstītās vietas ir visai nomaļas, vasaras laikā cauriet kādi 50 cilvēki. Pats es, lai gan pieredzējis lauku darbos, racionālu izskaidrojumu pēdām neredzu...” Par to paziņots Kosmopoisk 2002.gada decembrī.
38. 2001.gada augusta vidū Omskas apgabala Sedeļņikovas un Muromcevas rajonos tika uzieti Apļi laukos. Ziņas no tīmekļa pauž, ka vietējie ufologi tādu parādību apgabalā novērojuši pirmo reizi.
39. 2001.gada augusta vidū notika arī avīzes Komsamoļskaja Pravda organizētais viltojums. Jau 2000.gada vasarā redakcija ko tādu mēģināja noorganizēt, jau iepriekš pieveda mēslojumu nolūkotajam laukam. Avīze apgalvoja, ka, ja izkaisīt ķimikātus apļu formā, tad pēc kviešu izaugšanas stiebri nogulsies „kā nākas” vēja ietekmē. Gaidītais Aplis tomēr neparādījās un šī versija izrādījās nepatiesa. Bet tā kā akcija jau bija izbazūnēta, tad tālāk Apli veidoja jau ar zāles pļaujamajām mašīnām. Rupjo viltojumu parādīja kaut kādam ufologam, kam nebija nekādas pieredzes Apļu izpētē, izspieda no viņa nepieciešamo komentāru un sensācija bija gatava. Šī akcija tikai vēlreiz parādīja, ka īstos Apļus viltot nav iespējams. Pat ja tam iztērē kaudzi naudas.
40. 2002.gada jūnijā un augustā, dienās, kad gaidīja Apļu parādīšanos, Kubaņā izcēlās 2 stipri plūdi. Tādā situācijā maz pievērsās Apļu meklēšanai un gaidītā ražīgā gada vietā tika fiksēti tikai 3 Apļi. 
41. 2002.gada 10. (vai 13.?) jūlijā uz austreņiem no Desjatovas ciema Tomskas apgabalā dažus km no Okas krasta parādījās Aplis un josla laukā. 
42. 2002.gada augustā kopējas krievu-japāņu ekspedīcijas laikā Permas apgabalā pie Molebkas ciema tika uziets ideāls Aplis 5 m diametrā zaļā zālē. Vietējie iedzīvotāji šeit nekādus darbus netika veikuši. Tieši šai laukā un tieši tai pat vietā 1995.gada maijā pētnieks no Jekaterinburgas V.Jakimovs pirmo reizi Permas anomālās zonas vēsturē videokamerā šeit fiksēja bumbas veida NLO.
43. Līdz 2002.gada 11.augustam pie pamestā „Ņevjanskas Zimņika” ceļa Visimas Valsts dabas parkā Sverdlovas apgabalā sverdlovskietis Maksims pamanīja dīvainus nospiedumus zālē (tādi bija arī 2001.gada 13.jūlijā).
44. 2003.gada 22.jūnijā 145.Kosmopoisk ekspedīcijas laikā V.Černoborova vadībā Irkutskas apgabalā netālu no Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles pie atzīmes „3896,8 no Maskavas” 15 m no dzelzceļa uzbēruma uzgāja labi redzamu Apļa nospiedumu leknā zālē 5 m diametrā.
45. 2003.gada augusta sākumā parādījās Aplis laukā pie Lobanovas ciema Permas apgabalā. Notikumu vēstulē aprakstījis kāds N.Subotins: „Apļus uzgāja permietis Oļegs Tihonovs, kad brauca uz savu vasarnīcu gar Gornija ciema kviešu lauku un pievērsa uzmanību dīvainām regulārām ģeometriskām figūrām. Pēc viņa vārdiem: „Vārpas bija noliektas uz vienu pusi apmēram 8-10 cm augstumā virs zemes, figūras bija pietiekami lielas, viena no tām pa diagonāli sasniedza 30 m. Robeža starp taisno un noliekto labību bija ļoti līdzena. Es saskaitīju 4 lielas figūras, tās atgādināja ovālus un taisnstūrus. Iesākumā es nodomāju, ka te kritusi krusa. Taču pārlieku jau nu lokāli un nelieli laukumi bija noliekti, un kvieši pēc krusas arī būtu pacēlušies...” Oļegs neparastās figūras uzņēma ar videokameru. Pēc nedēļas tika organizēts Permas ufologu un UTV TV kompānijas žurnālistu izbraukums. Diemžēl kviešu lauks bija jau pilnībā nopļauts. Taču auzu laukā kaimiņos tika uzietas analoģiskas mazāku izmēru figūras. Ufologi paši mēģināja izveidot tādas figūras, pieminot auzas ar kājām un veļoties pa tām. Taču stiebri lūza un bija redzams, ka tas ir cilvēku roku darbs. Uzietajos apļos stiebri bija savijušies, un to nevar panākt tos vienkārši pieminot ar kājām. Pirmajā un otrajā gadījumā netika uzietas arī tehnikas, dzīvnieku pēdas un vispār nekādas taciņas vai celiņi. Vietējo iedzīvotāju aptauja neapstiprināja anomālu parādību esamību figūru veidošanās laikā. Taču noskaidrojās, ka 2001.gadā virs Gornijas ciema masveidīgi novēroja NLO. To novērojušais aculiecinieks aprakstīja redzēto kā „spilgti starojošu lielu izmēru zaļganu pussfēru.” Objekts ilgu laiku karājies virs meža, tad no tā vēdekļveidīgi uz visām pusēm pašķīda daudz mazākas bumbveida zondes.”
46. 2003.gada augusta vidū Medveckas Grjadā Volgogradas apgabalā 148. Kosmopoisk ekspedīcijas dalībnieki pamanīja trijstūra veida pēdas leknas zāles laukā tieši kilometra attālumā no bāzes nometnes. Pārbaudot varēja apliecināt, ka viltojums izslēgts.
47. 2003.gada 20.augustā pie Artjarvi (tā jau ir Somija, netālu no Krievijas robežas), pie autoceļa Lahta – Vīborga Kosmopoisk dalībnieki E. un G.Čulkovi pamanīja pusmetrīgos kviešos 3 Apļus, kats no tiem ap 2 m diametrā. Apļi ievietojās vienādsānu trijstūrī un attālums starp tiem bija 2-3 m. 
48. Izplatījās baumas par Apļu parādīšanos Voroņežas apgabalā. Šai gadījumā tika noskaidrots, ka tās ir ķīmisko vielu atstātas pēdas. Pēc tam runāja par apļiem Ņižņegorodas apgabalā. Tos pētīja Ņižņijnovgorodas Kosmopoiska dalībnieki ar vecāko – S.Talaņinu. Rezultāts – drīzāk negatīvs. 
49. Kāds itāļu pētnieks nodeva Kosmopoisk rīcībā savus materiālus par 3 Apļiem, kas izveidojušies 2003.gada vasarā Itālijas austrumu piekrastē. Apļi bija izvietoti „sniegavīra” veidā uz vienas ass un lielākajam bija 50 m diametrs.
50. 2004.gada pusnaktī no 13. uz 14.jūniju vairāki Apļi un piktogrammas parādījās dzīvnieku fermas laukā pie Znamenskas ciema netālu no Krasnodaras. Uzreiz pēc saņemtās informācijas nekavējoši turp tika organizēta Kosmopoisk ekspedīcija Nr.193-A,B ar 17 dalībniekiem. Pa ceļam tika apsekotas arī citas vietas, kurās neapstiprinājās ziņas par Apļiem. Znamenskā ekspedīcija izvērsās vismasīvāk – tika iesaistītas 5 Kosmopoisk reģionālās grupas. Šeit uzietā piktogramma bija vislielākā kāda jebkad uzieta Krievijā – 129 X 105 m un pati tuvākā cilvēku mitekļiem. Diemžēl, tādēļ arī pati apmeklētākā...
51. Naktī no 12. uz 13.jūniju (nezinam kurā gadā!) Stavropoles iedzīvotāji debesīs rītausmā ieraudzīja 5-stāvu mājas lieluma zaigojošu NLO, kas piezemējās. Vietējais milicis: „NLO gāja lejup, no divām tā sānu atverēm nāca inversijas pēdas. Tāda ugunīga lieta.” Garāmbraucošajiem automobiļiem slāpa motori, bet autovadītāji izjuta miegainību. Nākamajā rītā izrādījās, ka kviešu laukā izveidojies sarežģīts zīmējums. Tā centrā atradās aplis 20 m diametrā, ap to grupējās pieskarošas riņķa līnijas. No lielā apļa sākās trīs stari, katrs 20 m garumā, un to galos atkal bija pa aplim 5-7 m diametrā. Divi no tiem bija savstarpēji savienoti ar loku. Kā parasti, kvieši bija noguldīti izcili kārtīgi. Lielā apļa centrā atradās 30 cm dziļa bedre ar pavisam gludām (raksta – kā pulētām) sienām. Blakus tai nestrādāja mobilie tālruņi. Liecinieki vēsta, ka bijusi zibenīga nosēšanās un tik pat ātra pacelšanās (dažas sekundes). Domājamais objekta diametrs – ap 200 m! Runā, ka tādu pat (vai ļoti līdzīgu) zīmējumu 1997.gada 9.jūlijā redzējis Krasnodaras apgabala Belorečenskas tuvumā vietējais kombainieris. 

Pēc mūsu ( www.aliens.lv ) datiem krievu Kosmopoisk kustība ir aprakstījusi vairāk kā 70 Apļu gadījumus, no tiem 40 ir izpētīti un atzīti par īstiem. 
Pētījumu rezultātā iezīmējusies Apļu ģeogrāfiskā izplatība Krievijā: gandrīz visi Apļi/Piktogrammas radās 5 joslās ap 100 km platumā. Divas neizteiktas joslas iet cauri Rietumukrainai un Pleskavai. Trīs „pamatjoslas”: Krievijas dienvidos, Vidējā joslā un uz ziemeļiem no Maskavas. Visas trijas joslas nav paralēlas, ja tās iedomāti turpinātu, tad tās krustotos Anglijas dienvidos – tieši tai rajonā, kurā visbiežāk novēroti Apļi. 
Lielākā daļa krievu Apļu tikusi novērota Krasnodaras novadā (Jeiskas-Novokubaņas-Labinskas līnija). Šejienes Apļi atšķiras ar ģeometrisko formu noteiktību un vairāk atrodas ceļmalās (it kā paši „lien acīs”!). Tieši tamdēļ šeit Apļus uziet jau nākamajā rītā. Šai joslā Apļi izvietojas pilnīgi paralēli un mazliet uz ziemeļiem no senajiem kaukāziešu dolmeniem. Tādas attiecības ar senajiem dolmeniem vērojamas arī citās valstīs.
Otra josla Kurska-Voroņeža-Volgogradas apg. ir vidēji izteikta. Tā ir kas vidējs aritmētisks starp jau aprakstīto „dienvidu joslu” un turpmāk aprakstīto „ziemeļu joslu.” Saistību ar dolmeniem te nav, jo nav pašu dolmenu.
Ziemeļu josla iet pa līniju Vitebskas apg. – Maskavas apg. Ziemeļi – Tomskas apg. Ziemeļi. Tā sastāv no ne pārāk viegli atrodamiem Apļiem, sastopamiem pārsvarā mežmalās, tālu no ceļiem un cilvēku mājokļiem. Tieši tādēļ tie tiek uzieti vēlāk vai pavisam netiek uzieti, kas ļoti apgrūtina to izpēti. Ziemeļu apļi nav tik stingras ģeometriskas formas un ne tik daudzveidīgi pēc izskata. Te ir manīta tikai viena Piktogramma Vitebskas apgabalā, arī tā ne pārāk sarežģīta. Saistību ar dolmeniem te nav, jo nav pašu dolmenu.

Apļi Ukrainā - 10–30. Itin bieži tie rodoties Zaporožjes (Ukrainas austreņos) anomālajā zonā, kur bieži novēro NLO lidojumus un nosēšanos.
Partizanskajabalka. (Балка партизанская) Vieta, kur bieži parādās Apļi laukos. Netālu no Zaporožjes pilsētas. Pēc pētnieku datiem gadā te parādas līdz pat desmkitam Apļu.
Местные уфологи несколько лет подряд находят и исследуют здесь "круги на полях": в особенно "урожайные" годы насчитывают до 30 пиктограмм, в 2000 году их насчитали около десятка, есть даже места, "облюбованные" Кругами (см. "Партизанская балка"). Часто (в летние месяцы) уфологи покидают зону с отснятыми фотографиями НЛО. Информацию в "Космопоиск" сообщил украинский уфолог Я.В.Сочка, а в мае 2003 года в эту зону была направлена и экспедиция "Космопоиска".

КРУГИ НА ПОЛЯХ В ДРУГИХ СТРАНАХ - феномен цереологии (появления кругов и пиктограмм) вне британской и российской территории.

В Австралии на месте посадки неопознанного летающего объекта (НЛО) были обнаружены 3 круга поваленного тростника, в одном из которых тростник лежал по часовой стрелке, а в двух других - против. 

В сентябре 1974 года пять колец шириной 0,7 м и диаметром 3,5 м были обнаружены близ Лангенбурга (провинция Саскачеван, Канада). 

Начиная с середины 1970-х годов, круги на полях ежегодно появляются на юге Швеции.

14 февраля 1996 пришли сообщения о появлении "следов пришельцев" (огромных Кругов) в Польше на овсяном поле Академии сельского хозяйства. Как сообщает "Газета Выборча", сломанные колосья овса создают один громадный круг 13 м в диаметре и два симметричных полукруга. "С точки зрения геометрии это абсолютно правильные круги", говорят очевидцы. Первым увидел странные круги рано утром 20-летний молодой человек, проживающий в 11-этажном доме неподалеку от овсяного поля. Сразу же вместе с соседом он забрался на крышу дома, чтобы лучше рассмотреть появившийся рисунок. Второй сосед считает, что "круги абсолютно правильной формы, и дети их сделать не смогли бы". Еще один очевидец не стал даже приближаться к непонятным кругам, объяснив это так: "Я столько смотрел по телевизору о странных пришельцах, кругах и ученых-уфологах. Я просто боялся". [РИА 'Новости' 2003.07.19 http://news.pravda.ru/science/2003/07/19/52535.html]. 


Izraēlā,
Japānā - 30,
Dienvidāfrikā,
ASV > 60,
Kanādā,

Apļi Austrālijā.
Kvīnslendas Apļi. Austrālijā konstatēti paši pirmie un senākie Apļi. Tā 1966.gada 23.janvārī laikraksta Sidney San Harald pirmajā lapā bija raksts „No jauna lidojošo šķīvīšu ligzdas.” Trīs tādas „ligzdas” bija uzgājuši Kvīnslendā. Tās izskatījās kā apaļas piespiestas sausu niedru vietas. Apkārtējās niedres bija pilnīgi neskartas.
1966.gada 19.janvārī 9 no rīta fermeris Džordžs Pedlijs (27 gadi), kas specializējās banānu audzēšanā, ar savu traktoru brauca garām purvam, ko sauca par Pakava līci. Pēkšņi viņš izdzirdēja skaļu svilpjošu skaņu – „it kā gaiss nāktu ārā no riepas,” – tā komentēja aculiecinieks. Tad tieši viņa priekšā tikai kādu 25 m attālumā viņš ieraudzīja no purva paceļamies zilgani pelēku aparātu apmēram 8 m diametrā. Rotējot tas pacēlās kādus 20 m virs zemes un tad aizlidoja kolosālā ātrumā. Tas viss notika dažu sekunžu laikā. Pēc tam viņš uzgāja pirmo „ligzdu,” kurā niedres bija nolocītas pulksteņrādītāja virzienā. 
Dodoties mājās, Pedlijs nolēma par redzēto nevienam nestāstīt, jo baidījās, ka viņu izsmies un neticēs. Taču visai drīz viņš satika Pakava līča īpašnieku Albertu Pennizi, kas, par lielu pārsteigumu, noticēja uzreiz un savukārt pats pastāstīja, ka veselu nedēļu tam sapņos rādoties lidojošais šķīvis, kas piezemējas viņa zemē. Tā jau ir vistīrākā mistika. 
Izpētīt šo gadījumu ieradās avīzes Sydney San Herald korespondents Bens Deivijs, kas noskaidroja, ka vēl desmitiem apkārtnes ļaužu redzējuši neparastas šķīvja formas lidaparātu. Liela daļa aculiecinieku to bija redzējuši vēl pirms Pedlija. Deivija konstatēja 5 „ligzdas” un publicēja to aprakstus. Vienas „ligzdas” pamats bija veidots no sapītiem meldriem, kas ar nesaprotamu spēku bija izrauts no purva dūņainā dibena 1,5 m dziļumā un tagad peldēja tajā kā platforma. 
Otro un trešo „ligzdu” atrada fermeris Toms Vorens, kas audzēja cukurniedres, un Penings – skolotājs no Tioli. Tās atradās apmēram 25 m attālumā no pirmās, bet bija slēpti ar biezu krūmāju. Trešā „ligzda” likās gluži svaiga un niedres tajā bija sagūlušas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Tā nebija ne apsvilusi, ne izrauta. Kvadrātveida pleķītī ar malas garumu 1,2 m, kas atradās apmēram metru no pirmās „ligzdas” malas, trāve bija nogriezta līdz pat ūdens līmenim, kas ir vēl nesaprotamāk. Apļu diametri bija no 2,5-10 m. Visos, izņemot pašu mazāko (trešajā), niedres bija sagūlušas pulksteņrādītāja virzienā. 
Simtiem interesentu aplūkoja šīs vietas vēl pirms preses apraksta. 
Izplatījās baumas, kas apsūdzēja PSRS, ka tā izmantojot mazapdzīvotus Austrālijas apgabalus savu ieroču izmēģinājumiem, nevis savas Sibīrijas apgabalus. Bija pagalam kusli un nejēdzīgi mēģinājumi šos apļus izskaidrot ar kādu putnu darbību vai ar „krokodīļu mīlas rotaļām.”

Jaunzēlandē,
Indonēzijā u.c.
Itālijā. novēroti valsts centrālajā daļā.

Apļu skaits. Patlaban uzskaitīti ap 9000 Apļu (XX gs. beigu dati!). Ja pieņem vairuma pētnieku viedokli, ka ap 30% Apļu ir cilvēku roku darbs, tad paliek ap 6000 Apļu ar nezināmu izcelsmi.

Vēsture. Piktogrammas laukos novērotas jau viduslaikos. Praktiski visās Eiropas valstīs bija teikas par to kā raganas un velni apļos izmīda labību.
Vēl XVI gs. zviedru bīskaps Olafs Magnuss izpētīja tādus apļus un nonāca pie secinājuma, ka tiem par cēloni ir elfu dejas: „Viņi [elfi] atstāj tik dziļus nospiedumus zemē, ka tur pēc tam neaug nekāda zāle – tā vienkārši izdeg dēļ neticama karstuma.” Avots: Harpur, Daimonic Reality, 142.-143.lpp. Iespējams tomēr, ka šis zviedru bīskapa aprakstītais fenomens vairāk attiecas uz NLO nosēšanās vietām raksturīgo izskatu un tādejādi nav tieši saistīts ar mūsu aplūkojamo tēmu (jāatceras tomēr NLO un „mazās tautiņas” saistību!).
Kornvolas novadā XIX gs. apkārt cirkulēja stāsti par elfiem, kas „atnāk naktīs, lai maltu fermeriem graudus.” Avots: Evans-Wentz, Fairy Faith, 175.lpp. Tas stipri atgādina šai rakstā aplūkojamo fenomenu.
Pirmā dokumentālā liecība nāk no Āsenes Holandē 1590.gadā. turienes laukā parādījies Aplis.
Ir saglabājusies 1687.gada gravīra no Vācijas, kurā ragains velns apļos saliec labību – „Pļaujošais velns” (The Mowing Devil).
Jau XVII gs. angļu avīzēs ir publicēts stāsts par dīvainajiem notikumiem auzu laukā pie Hertfordšīras (The Mowing-Devil: Or, Strange NEWS out of Hartford-shire). Naktī lauks it kā ticis liesmu apņemts, bet no rīta atklājies, ka auzas nopļautas, pie tam tā, "kā neviens mirstīgais to nevarētu." Tā laika cilvēki neapšaubāmi tādu parādību saistīja ar velna jokiem. Rakstā tā arī teikts, ka triji akri auzu "tikuši akurāti velna vai kāda cita elles gara nopļauti, jo neviens mirstīgais tā nevarētu." Par šo seno atgadījumu atcerējās tikai mūsdienās, kad izvirzījās AL problēma.
Ir pierakstītas aculiecinieku liecības no XX gs.20.gadiem, kad tie bija spēlējušies šādos Apļos.
XX gs. 30.gados tādi parādījās Īrijā, 40.-50.gados – Dienvidāfrikā un Anglijā. Tais laikos pret šo fenomenu izturējās ar izsmieklu.
Tādēļ pirmie pēc ilgāka pārtraukuma, kas par to ierunājās, bija austrālieši: strikti 3 Apļi parādījās pie Tulli upes niedru laukā Kvīnslendas ziemeļos 1966.gada 23.janvārī.
1968.gadā pirmo reizi Anglijā AL parādījās Stounhendžas monumenta tuvumā.
1972.gadā pirmo reizi fiksēts gadījums, kad divi liecinieki (Brjūss Bonds un Arturs Šatlvuds) savām acīm redzēja, kās gūlās labības stiebri un izveidojās Aplis.
Apmēram 10 gadus pēc šī novērojuma AL sāka parādīties masveidīgi. Tobrīd ziņojumu skaits par AL jau pārsniedza 9000 un 90% tādu nāca no Anglijas.
Lielā skaitā šīs figūras (sauktas par kropcirkliem) parādījās 1980.gadā Hempšīras grāfistē Lielbritānijā. Pēc tam piktogrammas sāka parādīties visā valstī: 1987.gadā – 47, 1988.gadā – 98, 1989.gadā – vairāk kā 400. Dažos sekojošos gados parādījās pat 500 un vairāk Apļu labības laukos. Visbiežāk AL fenomenu saista ar Angliju tamdēļ, ka šeit šis fenomens tiek vislabāk uzskaitīts, un Apļi britiem dāsni „atbildēja.”
80.gados notika vēl kādas izmaiņas – Apļi mainīja izskatu: parādījās kvadrāti un taisnstūri, citi zīmējumi sāka atgādināt alu gleznojumus. AL izplatījās pa visu pasauli un tos jau lielākā skaitā sāka uziet ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, PSRS un pat Japānas rīsu laukos.
Iesākumā tie interesēja tikai vietējo presi, bet 1986.gadā statistiķis un viens no BUFORA pētniekiem Pols Fullers (strādāja Hempšīras grāfistes Padomei) kopā ar Dženiju Rendlzu gatavoja pirmo publikāciju par „raganu apļiem.” Šo brīdi pieņemts uzskatīt par cereoloģijas (zinātne par Apļiem) dzimšanas brīdi. Drīz vien šie abi publicēja pirmo brošūru „Apļu mīkla” un izsūtīja to uz visiem kaut cik vērā ņemamiem laikrakstiem. Drīz pēc tam vēl organizēja simpoziju Londonā, kurā visi par AL varēja izteikties kā nu mācēja. Tika izvirzītas pirmās hipotēzes – meteroloģiskā un ārpuszemes.
XX gs. 80.gados AL jau visai nopietni sāka uzlūkot kā Citplanētiešu "vizītkarti." Ufologiem tā bija samērā jauna parādība, kuru ar entuziasmu ņēmās apsekot.
Ar laiku cereoloģija ieguva popularitāti un milzums britu sāka izklaidēties ar kafiju un maizītēm zaļajos pakalnos pa nakti vērojot apkārtni – vai tik kur neparādīsies kārtējais Aplis?
Diemžēl sarosījās un attīstījās arī Apļu viltotāju kustība. Pirmais tāds fiksētais gadījums notika 1986.gadā, kad kāda vietējā avīzīte samaksāja fermerim par piktogrammas radīšanu savā zemē. Notikums neizraisīja plašu atpazīstamību, ko gan nevar teikt par 1991./92.gadā notikušajiem viltojumiem, kuru autori bija Southemptonas pensionāri Dugs Bouvers un Deivs Čorlijs. Apļu viltotāju darbības tik ļoti ir diskreditējušas pašu Apļu fenomenu, ka vairums cilvēku izturas pret to kā pret pilnīgu fikciju.
Tomēr fenomens patiesi eksistē un tiek intensīvi pētīts. Pēdējā laikā palielinājies arī nofilmēto materiālu skaits. Pirmo tādu izdevās uzņemt pētniekam Endrjū Kolinsam (Colin Andrews) 1960.gadā.
Dažādi Apļi. 1980.gada augustā avīzēs parādījās reportāžas par uzietajiem Apļiem laukā Viltšīrā (Anglija) ar diamtru 18 m.
1996.gada jūlijā pie Stounhendžas parādījās figūra, kas sastāvēja no 150 apļiem. Pats Delrado pierādīja glifa matemātisko precizitāti.
1998.gadā veseli astoņi AL parādījās Beļģijā sākot ar jūniju. Laukā pie Hjūzas Oudenārdē bija apaļa piktogramma ar diametru 30 m. Vietējie ufologi to nosauca par "Dāvida zvaigzni" dēļ sešstaru zvaigznes piktogrammas centrā. Tās autori ir cilvēki - jokdari no Beļģijas televīzijas.
1998.gada vasarā Viltšīrā laukā parādījās matemātiski ļoti precīza piktogramma. 

Apļu raksturojums.
Apļu izskats un forma.

AL obligātie raksturlielumi:
1) nospieduma asums;
2) neatkārtojamība;
3) griešanās figūras (vai figūru) klātiene;
4) stiebru savērpšanās „nestrupceļainība”;
5) figūrās nav atrodams ne sākums, ne beigas;
6) fraktalitāte.
Apļi savos zīmējumos izmanto logaritmiskas proporcijas, Fibonači virtenes vai Zelta griezumu. Dažos iekodētas teorēmas.
Ne Anglijā ne arī kādā citā vietā nav konstatēti identiski Apļi, tiesa, ir viens izņēmums – klasisks apaļš Aplis bez papildinājumiem. Tas nozīmē desmitiem tūkstošus dažādu figūru! Un veseliem tūkstošiem ir arī to fotogrāfiju.
Bieži ir novērotas līdzīgas tendences. Tā piemēram, laikā no 1996.-2000.gadam Krievijas apļos bija vērojami līdzīgi trijstūri: tie bija veidoti no liela centrālā apļa un trim mazākiem aplīšiem ap to. Rietumos ap šo pašu laiku bija raksturīgas dažāda lieluma apļu virtenes skaitā no 2-3 līdz pat vairākiem desmitiem.
Vēl Apļiem ir novērota tendence kļūt sarežģītākiem:
1) sākumā visās valstīs piktogrammas sākas ar pavisam vienkāršiem apļiem,
2) pēcāk seko apļu kombinācijas ar līnijām – arī visai vienkāršas,
3) vēl vēlāk piktogrammas kļūst sarežģītākas dēļ tā, ka samazinās taisno līkņu skaits, kuru vietā nāk dažādas līknes, bet
4) piktogrammas kļūst apzināti divdimensionālas.
3.stadijā arvien biežāk parādās fraktalizācija, visi simetriju veidi (centrālā un ass). Apļu virtenēs visu kaimiņu apļu starpā ir vienas un tās pašas matemātiskās attiecības. Retāk - šīs attiecības pakļaujas sarežģītākai matemātiskai formulai, respektīvi, ir koeficients. Mēdz būt sastopami fraktāli zīmējumi – piemēram, aplīši, kas veido lielāku apli.
Nu un lūk, speciālisti uzskata, ka Anglija ir priekšā visām citām valstīm, jo tās Apļi jau raksturojas ar 3. un 4.stadiju. Krievijā – ar 2.un 3.
Pētnieki (Dž.Houkinss u.c.) saskatījuši Apļu formās zināmas likumsakarības.
Gan vienkāršajiem, gan arī sarežģītajiem zīmējumiem nav ne gala, ne sākuma. Tie it kā ir „zīmēti” ar vienu vilcienu. Šādā pat stilā ir veidoti zīmējumi Naskas plato un arī dažās citās vietās.
Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka Apļu formai nav gadījuma raksturs.
Apļu izejmateriāls. Tie ir dažādi graudaugi un zāle. Pārsvarā gadījumu veidojas kviešu laukos, 10-15% gadījumu veidojas auzās, reizēm arī griķos vai citos graudaugos, biešu laukos vai vienkārši zālē.
Labības stiebru deformācija.
Labības stiebru noliekums. Īstajiem Apļiem ir raksturīgs īpašs labības stiebru deformācijas veids – tie maigi tika nolocīti 90 grādos apmēram collas augstumā virs zemes, tai vietā, kur stiebram ir pirmais gredzens. Stiebrs salocījās apmēram 90 grādos un no jauna kļuva ciets.
Ir rakstīts, ka stiebri nolocīti pa spirāli, kas saskan ar logaritmiskām proporcijām, Fibonači skaitļiem un Zelta griezumu (tie ir arī gliemežnīcā vai auna ragā).
Salocījās pat sausie stiebri, kamēr viltotajos apļos tie vienkārši salūza. Apļiem patīk parādīties tieši nobriedušā sausā labībā, kad līdz ražas novākšanai bija atlikušas vairs tikai dažas dienas. Salocītie stiebri nekad negāja bojā, bet turpināja augt. Tāpat reizēm stiebros var novērot parādījušos dobumus, it kā stiebri būtu sasiluši no iekšienes. Novēro skartā apgabala šūnu struktūras izmaiņas, kā arī izmaiņas dīglī.
Labības stiebru gūluma virziens. Vēl viena raksturīga īpatnība ir tāda, ka noliekto stiebru virsotnes nekad neatduras pret zīmējumu kontūru, bet izvietojas pa līnijas pieskari. Visai vienkārši tas ir realizējams apļos, jo stiebri ir savērpti pulksteņrādītāja virzienā (ir arī pretēji pulksteņrādītāja virzienam – taču krietni retāk). Taču grūtāk un gandrīz vai neiespējami tas ir sarežģītākās piktogrammās (taisnstūra figūrās vismaz vienā pusē galotnēm taču ir jābūt pret malu). Lieta tā, ka zīmējumu līnijas savijas tik izmanīgi, ka tā tomēr nenotiek un viss līgani pāriet citās līnijās.
Apļu pamatne no salocītajiem stiebriem var sastāvēt no līdz pat 5 atsevišķiem slāņiem, kuros katrā stiebri nolocīti pretējā virzienā nekā iepriekšējā slānī, bet blakusesošie stiebri guļ cits citam blakus ļoti akurāti. Apļu centrā stiebri var savīties pavisam viltīgos veidos un visai bieži pašā centrā stāvus atrodas viens vienīgs stiebrs (parasti gan kūlītis).
Apļu malas. Tās izveidotas gluži vai ar ķirurģisku precizitāti, ko atkal nevar teikt par viltotajiem Apļiem.
Apļu pamatne. Tā var sastāvēt pat no 5 slāņiem, kuros katrā stiebri savērpti pretēji blakusesošiem slāņiem. Katra vārpiņa guļ ideāli akurāti blakusesošajām. Apļu centrā vārpas savijas īpaši viltīgi, lai gan kūlītis vārpu (vai pat tikai viena vienīga vārpa!) stāv vertikāli neskarts.

Apļu fizikālais raksturojums.
Pastiprināts infrasarkanais starojums. Tāds ir gan Apļu iekšā gan arī ārā.
Magnētisms. Kompasi nespēj noteikt pareizas debespuses Apļu iekšienē. Videokameras, mobilie tālruņi un akumulatori tajos mēdz nedarboties. Virs tiem lidojot arī lidmašīnu aparatūrā vērojami darbības traucējumi.
Bieži apkārtnē izļādējas automobiļu akumulatori. Reizēm tuvējos ciemos vispār atslēdzas elektrība.
Domā, ka noslēpumainie spēki, kas Apļu veidošanai izmanto ārkārtīgi sarežģītas Eiklīda ģeometrijas figūras, veidošanas procesā izmaina vietas magnētisko struktūru.
Radiācija. Geigera skaitītāji rāda apmēram 3 reizes augstāku radiācijas līmeni nekā fonam. Apļos gulošajos graudaugos konstatēti radioaktīvie izotopi. Dons Skots savā eksperimentā pierādīja, ka jau pirms Apļa izveidošanās tai vietā palielinās radioaktivitātes fons. Krievi raksta, ka viņu Apļos visi starojumi ir normā tikai Apļa malās konstatēta paaugstināta alfa daļiņu radiācija.
Novērots, ka dzīvnieki izvairās no Apļu vietām pirms vēl pat tie nav radušies.

Kā parādās Apļi?
Veidošanās laiks. Parasti tie veidojas naktīs no 23:30–4:00.
Veidošanās ilgums. Apļiem raksturīga ļoti ātra izveidošanās - aculiecinieki apgalvo, ka no 1s līdz vairākām minūtēm. Nav fiksēta neviena liecība, kas apgalvotu, ka Apļi veidojušies ilgstoši. Tiesa, parasti liecinieki tomēr saka: „Vakarā nebija, ieraudzījām no rīta.” Parasti Apļi veidojas naktīs.
Skaņa. Novērotāji atzīmē, ka parasti Apļu veidošanās bijusi bez skaņas. Dažos gadījumos bijusi zumēšana vai nepatīkama zvanīšana ausīs. Kopumā process it kā nav ne reizi nav apdraudējis novērotājus. Laikam kāds no lieciniekiem šo skaņu ir pierakstījis un to analizējusi NASA – atzinusi par mākslīgas izcelsmes skaņu.
Liecības. Tā tas arī notiek nomaļos laukos, taču pašam veidošanās procesam pa šiem gadiem ir saradies visai daudz liecinieku, jo kāds tomēr tuvumā tam visam gadās. Tādējādi patlaban pasaulē uzkrājies vairāk kā 50 tādu aculiecinieku stāstījumu.
Anglijā fiksēts gadījums, kad Aplis nakts laikā cilvēku acu priekšā parādījās stingri apsargātā teritorijā - Lielbritānijas premjerministra rezidences pļaviņā. Kāds pāris staigājot ar suni novēroja kā nedaudz sekundēs gaisa virpulis netālu no tiem radīja nelielu Apli. Vorminsterā (Viltšīras grāfistē) novērotāji sajuta tikai vēju, labība pašķīrās kā vēdeklis un Aplis bija izveidojies. Parasti nekā sevišķa liecinieki nav manījuši.
Pavisam uzskatāma kāda Apļa veidošanās Anglijā tika pēc tam, kad izdevās to nofilmēt.
Meklēšanas apvienība Kosmopoisk tādus lieciniekus Krievijā apzinājusi veselus 10 gabalus.

Apļi un NLO. Īpatnēji, ka visvairāk tādi ziņojumi saņemti no Krievijas - pirms Apļa izveidošanās virs attiecīgās vietas novēroti karājamies NLO. Vismaz viens tāds gadījums ir zināms arī Anglijā – Sentmārgaretbejā (Kentas grāfistē) esot bijusi novērota caurspīdīga kolonna, kas izskatījusies kā „glāze, kas novietota virs lauka.” Tobrīd esot lijis stipris lietus, un ūdens notecējis pa kolonnas sāniem, neielīdams tās iekšienē, kurā radās viesulis, kas izveidoja zīmējumu.

Saistība ar anomālajiem zemes urbumiem. Interesanti, ka dažu Apļu centros uzieti tādi anomāli urbumi.

Saistība ar enerģētiskajām līnijām un senajām svētvietām. Literatūrā bieži minēts, ka Apļi parādās virs vietējām enerģētiskajām līnijām. Pašus Apļus labi var uziet ar kārkla rīkstes palīdzību, to vietas parādās vēl nākamajos gados pēc Apļu rašanās.
Anglijā Apļi intensīvi grupējas netālu no Stounhendžas, pirmo reizi pie tās Aplis fiksēts 1968.gadā. Bet, tā kā Anglijas zeme ir kā nosēta ar seniem megalītiem, tad apgalvojums par Apļu saistību ar senajām kulta vietām Anglijā vienmēr būs grūti apstrīdams.
Krievu Kosmopoisk grupa apzinājusi 5 Apļu parādīšanās joslas Krievijā. Viena no tām – „Dienvidu” (Jeiskas-Novokubaņas-Labinskas līnija) izvietojas tieši paralēli un mazliet uz ziemeļiem no senajiem Kaukāza menhīriem. Tādējādi, iespējams, ka Apļu parādīšanās ir saistīta ar Zemes enerģētiskajām līnijām, uz kurām varbūt izvietojās arī senie menhīri.

Apļu pētīšana.
Tos pētījis slavenais britu astronoms Džerals Houkinss.
Krievijā informāciju par Apļiem sistematizē meklēšanas vienība Kosmopoisk.
Ne reizi vien laboratorijās pētīti salocītie stiebri no Apļiem. Piemēram, tie tikuši pētīti Dr.V.Levenhuka biofiziskajā laboratorijā ASV. Pētījumi parādīja, ka stiebra locījuma vietā auga šūnas ir kā uzpūstas, līdzīgi kā būtu cietušas no mikroviļņu apstarojuma. Kāda karstuma avota iespaidā labības stiebri uzkarst, salocās un atdziestot atkal tai vietā paliek stingri. Cilvēkam it kā nebūtu pazīstams tāds veids, kā to izdarīt.
1992.gadā ASV tika nodibināta BLT pētniecības grupa, ko vadīja pazīstams biofiziķis Dr.Uljans Livinhuds. Drīz šīs organizācijas filiāles parādījās Kanādā, Austrālijā, Izraēlā un Anglijā. Visās šais valstīs pētnieki vāca un sistematizēja informāciju par Apļiem. Pētnieki rūpīgi pētīja atlasītos augu stiebrus un pētīja tos zem mikroskopa un novērtēja to fizioloģiskās un histoloģiskās izmaiņas. Lielākā vairumā gadījumu tika uzietas vairākas novirzes no normas: graudu ārējās membrānas šūnām bija patoloģiski sabiezinātas sieniņas, stiebra mezgli bija izkropļoti un stipri palielināti izmēros, vārpās sēklas vai nu nebija vispār vai arī bija kroplīgas un neattīstītas.
BLT grupas iegūtie dati sakrita ar britu pētnieka Peta Dolgado pētījumu datiem, kurā 1989.gadā arī bija izpētījis šos augus.
Uz šo datu bāzes Livinhuds publicēja nopietnu zinātnisko darbu. Secinājumi tajā ir sekojoši: Apļos iesaistīti augi sevī satur īslaicīgu elektriskā lauka impulsu un ārkārtīga karstuma iedarbības pēdas. Tādu fizikālo faktoru kokteili varētu radīt jonizēti-plazmātisks virpulis. Pētnieks uzskatīja, ka citplanētieši zīmējumus laukos varēja izveidot ar mikroviļņu radiācijas palīdzību, kas veidojas ap jonizētu plazmu.
Izpētot Apļus dažādās ģeogrāfiskās vietās, secināja, ka stiebru nogulšanās tajos visos notiek pēc vienas sistēmas. Tātad stiebru gulšanās veids ir universāls, ne lokāls.

Cilvēku veidotie apļi. Kas nu to tā aprēķinājis, kas ne, bet šodien nosacīti uzskata, ka apmēram 30 % Apļu varētu būt cilvēka roku veidoti.
Pirmā fiksētā mistifikācija tika izveidota 1986.gadā, kad kāda vietējā avīzīte samaksāja fermerim par piktogrammas radīšanu savā zemē. Tiesa gan, interesi par notikumu noturēja pavisam neilgi, un to atmaskoja kāds Jans Mržiglods. Neviena avīze par to neuzrakstīja, tādējādi viltojuma vaininieki ilgstoši neuzskatīja par vajadzīgu atzīties.
Šis pirmais viltojums tomēr atvēra Pandoras lādi un viltojumi vēlāk plūda straumēm.
Tomēr pats lielākais trieciens cereoloģijai tika dots 1991./1992.gadā. Tad prese izbazūnēja, ka noslēpumainos apļus angļu laukos veidojuši divi angļu pensionāri – Dugs Bouvers un Deivs Čorlijs no Southemptonas. Viņi apgalvoja, ka apļus viltojuši izmantojot virves un dažus dēļus jau no paša sākuma (kopš 1978.gada?), ko varot pierādīt ar fotogrāfijām. Kinokamerām vērojot, tie radīja Apli Kentā. Tika uzaicināts Pats Dolgado, kurš, nenojaušot izjokošanu, apliecināja, ka aplis ir izdevies. Par falsifikāciju viņam pavēstīja tikai pirms pašas atmaskojošās publikācijas laikrakstā Today.
Vairākas dienas abi „mākslinieki” atbildēja uz reportieru jautājumiem un uzņēmās vainu par 200 glifu pagatavošanu kopš 1975.gada (apbrīnojama pacietība un darbaspējas!). Motivācija – vēlme izklaidēties un kļūt slaveniem. Tā kā abi uzskatīja ka īstu Apļu nemaz nav, tad nodomāja, ka bez viņiem darbojas vēl kādi viltotāji, jo uzieto Apļu daudzums bija daudz lielāks.
Interesanti, ka abi nolēmuši viltot apļus pēc tam, kad līdzīgus Apļus bija redzējuši Austrālijas džungļos 1966.gada janvārī (tos jau nu gan diez vai kāds bija viltojis, jo tur mudžēja no indīgām čūskām!). Par agrākiem Apļiem viņi nekad nebija pat dzirdējuši.
Protams, ka tik masveidīgi viņi darboties nav spējuši, jo tad būtu nepieciešama slepena organizācija ar 1000 dalībniekiem. Un patiesi – drīz notika masveida „atzīšanās.” Taču pārbaudot izrādījās, ka jaunizceptie Apļu „veidotāji” nespēja neko pamatot.
Pat tie, kas ar dievu uz pusēm tiešām parādīja kā veidojuši apļus, neizturēja salīdzinājumu ar īstajiem Apļiem, jo tāda īpaša veida labības stiebru deformāciju Apļos nespēja panākt.
Tagad abu spējīgāko viltotāju darbi aplūkojami portālā www.circlemakers.org
Ufologu vidū cirkulē informācija, ka abus pensionārus bija instruktējusi Britu valdība pēc CIP lūguma. Pensionāri bija aicināti uzņemties atbildību arī par daudziem citiem Apļiem, ar kuriem tiem nebija ne mazākā sakara. Tādējādi varas iestādes mēģināja diskreditēt šo fenomenu, un daļēji tas arī ir izdevies.
TV intervijas laikā noskaidrojās patiesā aina: abi pensionāri daudz un ilgi pinās savos paskaidrojumos, tā, ka galu galā neviens vairs īsti nesaprata, ko viņi ir, bet ko nav taisījuši. Vairāk kā puse Piktogrammu tika uzieta 50 jūdzes uz rieteņiem no Silsburijhilas, bet abi pensionāri noliedza savu saistību ar tām vispār. Tālāk labāk – raidījumā/os tā arī netika rādīts nekas no tā, ko pensionāri bija patiesi izbradājuši, bet rādīja lielus, plašus un skaistus zīmējumus.
Pēc tam TV pārraidēs ir figurējuši daudzi un dažādi Apļu taisītāji, kas dažādas motivācijas dēļ ņēmušies pa laukiem. Tādējādi uz viņu rēķina patlaban noraksta ap 30% no Apļiem.
Daži no Apļu veidotājiem tādā veidā esot mēģinājuši atbildēt uz īsto Veidotāju sūtījumiem.
2000.gadā viens no tādiem „apļologiem” – Metjū Viljamss, tika arestēts par „apzinātu kaitējuma nodarīšanu,” jo darba procesā tika pat nofotografēts.
2001.gada novembrī parnormālo parādību pētnieks no Austrālijas apsūdzēja Volta Disneja studiju (Dysney Studios), ka tā viltojot Apļus visā pasaulē, lai reklamētu savu filmu „Zīmes” (Signs) Melam Gibsonam klātesot. Ja Cien. Lasītājs atceras, tad kinolentē gāja runa par fermeri, kas Apļus atrod savā laukā.
Dažus gadus apakaļ šādu viltotāju grupu noalgoja ziņu programma NBC un aizveda tos uz Jaunzēlandi, lai pagatavotu tur lielu un skaistu Piktogrammu.
Daži agronomi uzskata, ka, ja ziemāju laukā vēlā rudenī pa apli nokaisīt minerālmēslu trieciendevu, tad tādas slāpekļa pārbarošanas rezultātā stiebri Apļa ietvaros augs ātrāk. Ātri izaugušie tievie stiebri noguļas pie mazākā vēja pūtiena. Tādus stiebrus var noguldīt pa spirāli ar virves palīdzību, kā to 2001.gadā nodemonstrēja vienā no Piemaskavas fermām Komsomoļskaja Pravdas korespondentiem. Taču pilnvērtīgu Apli tāpat tā izveidot nav iespējams, jo nevar atkārtot zīmējuma „asumu.”

Videomateriāli.
Kolinss Endrūss (Colin Andrews) – 27 gadus pēta apļus laukos ASV. Viņš uzņēma Apļa veidošanās brīdi Anglijā 1960.gadā. 3 punkti + 2 punkti. Noliecas stiebri. 90 grādos tie turpina augt, bet tiem nekad nenobriest vārpas. Tai vietā nestrādā elektroaparāti.
1996.gadā viņš šo ierakstu demonstrēja Paranormālo parādību pētnieku konferencē Helsinkos. Šim pētniekam izdevās pierādīt, ka piktogrammas veidojas spīdošo ložu darbības rezultātā. To raksturs tā arī nav tapis skaidrs – lodveida zibens, NLO analogs vai kāda psihoaktīva būtne no paralēlajām pasaulēm.
Arī britu pētniekam Aleksandram Stīvam izdevās nofilmēt Apļus to rašanās brīdī. Kā parasti, nofilmējot figūras laukā, pētnieks filmas skatīšanas laikā pamanīja, ka tajā redzama arī kāda neliela balti spīdoša lode. Tā nolaidās uz lauka un sāka manevrēt virs figūrām, gandrīz vai aizķerot labības augu virsotnes.
Krievijā Kosmopoisk pētnieciskās grupas dalībnieki sākot jau ar 1996.gadu katru vasaru brauc uz Novokubaņsku Stavropoles novadā, apmetas augstākā pakalna virsotnē pie vietas, kur visbiežāk tapuši Apļi. Viņu mērķis ir nofotografēt noslēpumainos māksliniekus, taču līdz šim tas nav izdevies.
Tomēr, liekas, ka vismaz viens filmēts materiāls Krievijā tomēr ir. Kad vienības Kosmopoisk vadītājs Vadims Černoborovs vērsās Kurčatova institūtā Apļu sakarā, tad viņam tur uzdāvināja kaseti ar kādu ierakstu. To nofilmējis nejaušs garāmgājējs. Ierakstā redzami divi lodveida zibeņi, kas lido virs lauka, bet pēc tam zem tiem izveidojās viens liels un 4 mazāki simetriski apļi.
Tātad, pēc Mazā Zaļā šodienas informācijas, pasaulē eksistē, iespējams, 3 Apļu veidošanās nofilmējumi.

Hipotēzes. Visas hipotēzes, kas mēģina izskaidrot Apļu fenomenu var iedalīt trijās lielās grupās: nezināmu dabas spēku, citplanētiešu un cilvēku-jokdaru.

Nezināmu dabas spēku teorijas.
Metereoloģiskā. Tādu pirmais izvirzīja Londonas simpozijā Terenss Midens. Apļus veidojot nezināmas atmosfēras parādības. To atbalstīja arī pirmpētnieki P.Fūlers un D.Rendlzs. Piemēram, mikrotornado, elektrizēti gaisa virpuļi, krusa u.c. Ja vienkāršu zīmējumu gadījumā to vēl kā varētu izskaidrot, tad sarežģītu – nekā.
Plazmas virpuļa teorija. Meteorologs Toreno Milejs uzskata, ka virpuļojoši gaisa stabi, kas sevī nes elektrisko lādiņu, var būt par Apļu rašanās iemeslu. Tādējādi ir iespējama miniviesuļa rašanās, kas kādu laiku noturas vienā vietā. Beigu beigās viesulis izjūk, pieliekdams stiebrus pa spirāli. Dīvainās spīdēšanas un skaņa var rasties elektriskā lādiņa dēļ.
Fluksa nospiedums. Krievu fiziķis Boriss Rodionovs izvirzījis domu, ka AL zīmē ārkārtīgi smalki pavedieni, kas veidojas no monolaukiem un lineārās matērijas – tā saucamie fluksi (vai pats saprati, ko uzrakstīji? – tā Mazais Zaļais).
Enerģijas plūsmu nospiedumi. Krievu fiziķis Andrejs Oļhatovs domā, ka AL fenomens varētu būt tas, kas rodas energoapmaiņas rezultātā starp Zemes garozu un atmosfēru.
Virpuļveida svārstības Zemes magnētiskajā laukā. Endrjū Kolinss uzskata, ka apmēram 20% Apļu varētu būt radušies šādā veidā. Iespējams, ka sasaucas ar iepriekšējo teoriju.
Stāvviļņi. Romāns Aleksjuks no Viņņicas izteicis domu, ka Apļus laukos, zālē un sniegā veido elektromagnētiski stāvviļņi.
Vainojami lodveida zibeņi.

Ārpuszemes saprāta teorijas.
Ārpuszemes. Populārākā un visticamākā no hipotēzēm. Šo domu aizstāvēja Kolinss Endrjūss, Pats Delgado, Pols Fūlers. Šeit pat varētu pieskaitīt NLO apakšas nospiedumu – vienkāršotā veidā. Sarežģītāk – Apļi radušies NLO nolaišanās rezultātā. To nevar ne apstiprināt, ne noliegt, jo NLO daba un īpašības mums ir neskaidras. Katrā ziņā apbrīnojamā Apļu dažādība liek domāt, ka tādā gadījumā arī NLO vajadzētu būt visvisādiem.
Šī teorija atspoguļota arī vienā no seriāla „Slepenie materiāli” (X-files) sērijā.
Informācijas nodošana. Kāds mums sūta signālus no kosmosa?
Saprātīgā labība. Šādi zīmējumi varētu būt labības kolektīvā saprāta izpausme? Vispār, man iepatikās – teorijas viena labāka par otru! Ir taču zināms, ka augi savstarpēji veic apmaiņu ar informāciju. Varbūt labība lūdzas tai nedarīt pāri? Bet mēs to nedzirdam!
Ezotēriskie signāli. Visai murgaina hipotēze, ka zemieši ar savu tehnokrātisko civilizāciju izpostījuši zemi un kļuvuši par traucēkli citu civilizāciju attīstībai. Tādēļ Apļi esot informācijas lauku izpausme.
Paralēlo pasauļu iejaukšanās.

Cilvēku joki.
Apļu viltošana. Nu beidzot vismaz kas taustāms! Tiesa gan, tad visā pasaulē jāpastāv spēcīgai un labi organizētai organizācijai (arī visai turīgai!), kas darinātu Apļus lielos daudzumos un visā pasaulē. Laba tēma sazvērestības teoriju cienītājiem. Protams, daļa no Apļiem tiešām ir cilvēku veidoti, bet tiem ir viegli konstatējama pazīme – lauzti, ne liekti stiebri. Šai teorijai ir visai nopietni atbalstītāji – tā piemēram Endrjū Kolinss (17 gadus pēta Apļus) uzskata, ka apmēram 80 % no tiem ir cilvēku radīti. Atbalsta šo domu arī Jans Mržiglods. Tomēr vairums pētnieku šodien sliecas domāt, ka viltojumu skaits nepārsniedz 30% no kopskaita.
Lāzera vai kāds cits vadāma stara ierocis. Vispār ir iespējams, ka stipri papūloties, ko tādu var panākt ar lāzeru. Taču patlaban nav zināmi tāda veida eksperimenti, kas gan neizslēdz, ka tādi ir notikuši.

Citas teorijas.
Mājas un savvaļas dzīvnieku izmīdījumi. Šitā ir labā! Smieklīgi, bet cilvēki visai nopietni visā vainojuši dažādus dzīvniekus - pirmām kārtām zirgus, pēc tam ezīšus (pārošanās laikā!) un pat ziloņus (kā jau Britu salām raksturīgus dzīvniekus!). Austrālijas 1966.gada Apļus mēģināja skaidrot ar putniem un krokodīļu mīlas rotaļām. Tomēr piselīgie ezīši maz ko līdz Apļu skaidrošanā!
Kā atsevišķa šeit jāizdala teorija par īpaša veida skudrām. Tāds secinājums izriet no nesenā amerikāņu pētnieka Dona Skota veiktā eksperimenta. Tādu pašu teoriju izvirzījis arī britu entomologs Roberts Īstvols. Viņš pilnā nopietnībā apgalvo, ka Apļus veidojot kādas cilvēkam nepazīstamas saprātīgas skudras. Pētot Apļus Īstvols tajos ir atradis skudru darbības pēdas. Viņu zemē atstātie musturi uzvedināja pētnieku uz šādu domu. Tālāk – vēl labāk! Īstvols ir atšifrējis kādu vēstījumu no Piktogrammām, kas saka: „Sveikiņi! Nebaidieties no mums. Mēs drīz nāksim.” Tādējādi skudras uzskatot sevi par īstajiem Zemes saimniekiem. Viņas dzīvojot dziļi zem zemes un virspusē izsūta savas ekspedīcijas, kam ar mums, cilvēkiem, būtu jādibina kontakti. Pētnieks plāno Apļos veikt izrakumus un noķert vismaz kādu no šīm skudrām.
Augsnes ķīmijas dēļ. Izsaka domas, ka augsnē varētu norisināties kādi īpatni procesi, kas izmaina tās sastāvu un rezultātā veidojas Apļi. Leišu ufologi uzsver, ka visbiežāk Apļi veidojoties mālainās augsnēs. Tie esot eksperimentāli konstatējuši, ka vietās, kur māla slānis atrodas augstāk par 1-1,2 m, vērojama graudaugu stiebru bojāeja.
Augu sēnīte.
Burvestības un rituālās zonas. Atzīmē Stounhendžas megalīta klātbūtni Viltšīras grāfistē, kas ir visbiežākā Apļu veidošanās vieta Anglijā. Šo sakarību apjauta meteorologs Toreno Milejs, kurš uzskatīja, ka senos megalītus cilvēki būvēja tieši šādās aktīvās Apļu vietās.
Saistība ar folkloras personāžiem. Vietējie iedzīvotāji stāsta par Apļu saistību ar rūķiem (elfiem) un laumām. Folklora saglabājusi liecības par tiem kā dejojošiem „raganu apļos.” Apļu centros augot burvju sēnes, kuras rūķi izmantojot kā sēdekļus. Rūķiem ir zaļas jaciņas ar sarkanām cepurītēm vai sarkanas jaciņas.

Elektroniskā Apļu datu bāze: CropCircle-Archive.com

--------------------------------------------------

КРУГИ НА ПОЛЯХ (пиктограммы) - непонятное явление, при котором по невыясненной пока причине на полях возникают круги и (или) четкие линии и фигуры.

Круги и пиктограммы на полях возникали (и возникают) в Англии, Ирландии, Германии, Франции, Испании, Нидерландах, Швеции, Польше, Болгарии, Израиле, Японии, Южной Африке, США, Канаде, Австралии, Новой Зеландии, России и в других странах.

По количеству Кругов лидирует Великобритания. По состоянию на конец ХХ века обще количество зафиксированных Кругов и Пиктограмм было следующим:
Англия - более 2000 (а вместе с непроверенными - в 2-3 раза больше),
Нидерланды - 97,
Россия - более 60,
США - более 50,
Германия - более 30,
Япония - 30,
Украина - около 20-30,
Остальные страны несколько отстают от лидеров. Что касается России, то здесь приведены данные "Космопоиска", по данным же СМИ, в РФ было всего-навсего 3-5 Кругов (см. "Круги на российских полях").

Сохранились средневековые гравюры, изображающие как рогатый черт загибает пшеницу кругами, место действия - Германия. Слухи и легенды о том, что черти и (или) ведьмы по ночам делают Круги, долго бытовали практически по всей Европе, включая и Россию...

Появились Круги в незапамятные времена, самое раннее изображение Кругов относится к 1687 году (известная гравюра "Дьявол с косой", The Mowing Devil). Сохранились рассказы очевидцев, которые в детстве играли на пшеничных Кругах в 1920-е годы, встречались они и позже - в 30-е (в Ирландии), 40-50-е годы ХХ века (в Южной Африке, Англии)...

После долгого периода высмеивания "дедовских предрассудков", возможно, первыми вновь заговорили о Кругах австралийцы: около реки Тулли на севере Квинсленда в январе 1966 года (в Австралии это середина лета) возник четкий круг на тростниковом поле.

В 1968 году Круги появились впервые возле Стоунхенджа Англия). В наибольшем количестве и разнообразии такие фигуры (кропцирклы) появлялись в 1980 году в графстве Хэмпшир (Великобритания), Потом пиктограммы стали появляться по всей стране. Потом пиктограммы стали появляться по всей стране. В 1987 году в Англии появилось 47 странных кругов, в 1988 - 98 кругов, 1989 - более 400, в некоторые другие последующие годы фиксировалось появление 500 и более кругов и пиктограмм на полях зрелой пшеницы.

Круги на полях (еще часто говорят "круги на английских полях", но от английской приставки мы очень скоро избавимся) - это непонятное явление, при котором по невыясненной пока причине на поверхности возникают круги и (или) четкие линии и фигуры - если говорить совсем строго, появились впервые совсем не в Англии.

Сохранились средневековые гравюры, изображающие как рогатый черт загибает пшеницу кругами, место действия - Германия. Слухи и легенды о том, что черти и (или) ведьмы по ночам делают Круги, долго бытовали практически по всей Европе, включая и Россию... После долгого периода высмеивания "дедовских предрассудков" первыми вновь заговорили о Кругах австралийцы: около реки Тулли на севере Квинсленда в январе 1966 года (в Австралии это середина лета) возник четкий круг на тростниковом поле.

Англичане завоевали право назвать Круги "английскими" лишь благодаря врожденной тяге к систематизации и фиксированию всего из ряда вон выходящего. Все знают, как британцы любят свои привидения и родных духов, вот также они сразу же полюбили Круги за их таинственность. И Круги ответили им взаимностью. В большом количестве и разнообразии такие фигуры впервые появлялись в 1980 году в графстве Хэмпшир (Великобритания). В 1987 году в Англии появилось 47 странных кругов, в 1988 - 98 кругов, 1989 - более 400, в некоторые другие последующие годы фиксировалось появление 500 и более кругов и пиктограмм на полях зрелой пшеницы.

Поначалу проблема Кругов интересовала по большей части местную прессу, но в 1986 году один из исследователей BUFORA и статистик, работавший для Совета графства Хэмпшир, Пол ФУЛЛЕР объединился с Дженни РЕНДЛЗОМ для подготовки первой публикации, посвященной "ведьминым кругам". Наверное, этот момент и следует считать временем зарождения цереологии - науки о кругах. Вскоре эти же авторы опубликовали первую брошюру "Загадка кругов", разослали экземпляры во все серьезные периодические издания, а вскоре еще и организовали симпозиум в Лондоне, на котором были представлены все имеющиеся тогда мнения по этому вопросу.

Теренс МИДЕН выдвинул свою теорию, основанную на погодном факторе (Круги делают неведомые атмосферные явления). Колин Эндрюс и Пат Дельгадо защищали идею внеземного происхождения кругов. П.Фуллер и Д.Рендлз повторили содержание своей брошюры, поддержав доктора Мидена, но также заметили, что некоторые из кругов являются фальсификацией. Фактически Ян Мржиглод разоблачил первую мистификацию тогда же в 1986 году, когда одна национальная газета пыталась обмануть своих конкурентов, заплатив фермеру за создание пиктограммы на своей земле. Однако в тот конкретный момент интерес прессы оказался очень недолгим, и ни одно периодическое издание не опубликовало эту историю. Так что виновники забыли об этом розыгрыше и не считали нужным признаваться публично очень долгое время. Но указанные действия были лишь детской шалостью по сравнению с тем потоком подделок, что хлынул чуть позже. Англичане так любят свои привидения, что когда духи долго не появляются, то их придумывают...

Согласно "картотеке подделок" Д.Рендлза, самый значительный удар по цереологии был нанесен в сентябре 1991 года, когда 2 безработных художника из Саутгемптона, Дуг БОУЭР и Дэйв ЧОРЛИ, тайно связались с некой национальной газетой. Они признались, что якобы с самого начала фальсифицировали загадочные круги и могут доказать это фотографиями. Под наблюдением кинокамеры они создали простой круг в Кенте. Пат ДЕЛЬГАДО был приглашен представителем газеты засвидетельствовать его достоверность, и тот, по наивности не ожидая подвоха, поспешил сделать положительное заключение. Перед тем как в газете "Тудей" была напечатана передовая статья с разоблачением этой фальсификации, репортеры поставили бедного цереолога перед лицом шокирующей правды. (В России подобное же "разоблачение" прошло позже по еще более желтому сценарию, "наша" газета пошла на откровенный и - что немаловажно - заочный обман.)

В течение нескольких дней, отвечая на вопросы репортеров, художники объясняли свой поступок желанием "оттянуться", поиздеваться над наивностью граждан, а по возможности еще и прославиться (что, согласитесь, очень немаловажно для любого художника). Поэтому они взяли на себя "всю ответственность за изображение пиктограмм" и признали, что, начиная с 1975 года, им удалось сделать более 200 кругов. Поскольку они считали, что настоящих Кругов не существует (а найдено их было в сотни раз больше), то понимали: не они одни замешаны в этих трюках. Вместе с тем, в заявлениях Дуга и Дэйва был и ряд слабых мест. Например, они утверждали, что решились на подделку после того, как обнаружили в январе 1966 года в австралийских джунглях круги, но эти-то Круги вряд ли кто-либо мог подделать: тамошняя местность просто кишела ядовитыми змеями. О существовании кругов в более ранние сроки художники даже не слышали. Итак, для постройки кругов нужна была тайная организация численностью в тысячи человек, и действительно, вскоре началась волна признаний. Однако, кроме пары художников, пары скучающих пенсионеров все остальные многочисленные "кругостроители" оказались простыми самозванцами ибо на поверку не могли внятно объяснить принцип построения криптограмм.

Но самое главное - даже те, кто смог перед свидетелями построить более-менее ровный круг (и ввести в заблуждение нетерпеливых и недалеких исследователей), не знали главного секрета. При ближайшем рассмотрении их круги имели резкие отличия от "настоящих Кругов". Например, в Кругах даже перезрелая и пересушенная пшеница плавно загибалась на 90 градусов, но продолжала расти как ни в чем ни бывало, в то время как на подделках хрупкий сухой стебель легко надламывался. Кстати, настоящие Круги почему-то "любят" появляться именно на сухих стеблях в период, когда остается несколько дней до уборки пшеницы.

Самозванцы же, утверждающие, что именно они занимались вытаптыванием хлебных полей, так и не сумели загнуть большое количество колосьев с должной точностью и таким образом, чтобы они продолжали расти в загнутом положении.

Каковы версии этого феномена?

Появление четких фигур пытались объяснить самыми различными гипотезами от метеорологических до божественных.

1) "Причуды природы". Самая распространенная версия - микроторнадо, воздушные вихри. Честно говоря, если в случае "простеньких" геометрических Кругов еще можно как-то свыкнуться с вихревым происхождением, то при одном только взгляде на более сложные фигуры пиктограмм, пропадает всякое желание полагаться лишь на слепые силы природы и хаотическое движение потоков воздуха... Среди иных атмосферных причин называли: сильные ветры, вихри, град и т.п... 2) "Отпечаток днища НЛО". Вторая по распространенности версия - Круги образованы в результате посадок НЛО. Мы не можем утверждать, что "этого не может быть" (поскольку НЛО до сих пор неопознаны), но огромное изобилие непохожих друг на друга Кругов и пиктограмм, а также порой сложность структуры их рисунка указывают на то, что следы оставляет не банальное "плоское днище корабля". Во всяком случае, не все так просто.

3) "Вытаптывание домашними и дикими животными". В этих грехах обвиняли всех - от ежиков до слонов, в первую очередь - лошадей. Как правило, обвиняли зря... 4) "Химия почвы". Утверждали, что к возникновению Кругов может привезти и изменение естественных характеристик состава почвы, а также водоснабжения... А по мнению литовских уфологов, полегание пшеницы и других злаковых культур часто наблюдается на фоне глинистости почвы. Экспериментально ими было установлено, что в тех местах, где глинистый слой расположен выше 1-1,2 м, наблюдается гибель колосьев пшеницы. 5) "Шутки людей". В огромном большинстве появлений сложнейших Кругов, которые практически невозможно подделать, такое объяснение годится только для ленивых кабинетных ученых... 6) "Лазерное или иное направленное оружие". Испытание лазерного оружия, установленного на ИСЗ, очень с большой натяжкой могло бы сделать нечто подобное (может или нет - никто не знает, т.к. ничего подобного пока не испытывали)... 7) "Отпечаток флюкса". Физик из МФТИ Борис Устинович РОДИОНОВ выдвинул гипотезу из которой следует, что Круги могут "чертить" на полях сверхтонкие нити, образованные из монополей и линейной материи (флюксов).

8) "Отпечаток энергопотока". Российский физик, канд.физ-мат.наук Андрей ОЛЬХОВАТОВ не исключает, что Круги - это некая форма энергообмена между земной корой и атмосферой.

9) "Стоячие волны". Роман Петрович ОЛЕКСЮК из Винницы выдвинул гипотезу о том, что круги на полях (и на траве, и на снегу) образуются стоячими электромагнитными волнами.

10) "Передача информации". Кто-то подает нам сигналы из Космоса? Но кто и как?.. 11) "Разумная пшеница". Круги - это коллективные осмысленные действия колосьев?! Почему мы отказываем растениям в праве на собственное мнение? То, что между деревьями, кустарником, травой существует постоянный обмен информацией - с этим уже мало кто из биологов спорит. Но как далеко может заходить такой "обмен информацией" и не может ли спонтанно или при неком внешнем воздействии вылиться в появления сигналов (информации), уже предназначенной для "не-растений"?! Быть может, растительный мир просто просит нас не губить его почем зря...
12) "Эзотерические сигналы". Члены Ростовской группы "ЭНИО" рассказали журналистам, что Круги - это проявления информационных полей. Они считают что "цивилизация землян пошла по пути псевдоразумной эволюции - технократическому. Вся наша история - разработка методов и способов самоуничтожения и уничтожения среды обитания. Эта информация через информационные поля стала оказывать негативное влияние на ход эволюции других цивилизаций. Поэтому в Мироздании включились процессы нашей нейтрализации..." [А.Брехова, http://rostov.ru/reports/articles/2000/07/11/16.29],
Свое эзотерическое объяснение феномену дал известный исследователь С.Н.Лазарев во 2-й своей книге "Диагностика кармы" ["Чистая карма" ОНЕР, Алматы, 1996, с.174]... Среди других возможных причин отечественными исследователями также перечислялись: атмосферное электричество, свадьбы и хороводы ежиков, вмешательство привидений, воздействие параллельных миров, зависания аномальных объектов типа шаровых молний и т.д...

Да, за все время изучения этого явления неоднократно находились самозванцы, утверждающие, что именно они занимались фальсификациями и вытаптыванием хлебных полей, однако, многочисленные эксперименты однозначно показали, что человек не в состоянии загнуть большое количество колосьев с такой точностью и таким образом, чтобы они продолжали расти в загнутом положении. Ни одна из существующих ныне гипотез не подтверждена официально (вероятно, еще и потому, что за разгадку тайны разгадку тайны обещан значительный призовой гонорар).
Ни в России, ни в Англии, ни в других странах до сих пор не было отмечено ни одного абсолютной одинаковой пиктограммы. За исключением, быть может, классического ровного Круга без всяких излишеств. Из этого следует, по крайней мере, то, что пиктограммы не являются своеобразным "алфавитом", на котором нам "свыше диктуют" некий текст, смысл которого мы должны разгадать.

Но несмотря на огромное разнообразие (десятки тысяч разных фигур), у них есть четкие отличительные признаки и общие черты. Есть и преобладающие тенденции. Так, в 1996-2000 годы в России наметилась тенденция преобладания похожих рисунков - треугольников, составленных из 1 большого центрального Круга и 3 маленьких Кругов. На Западе в тоже время преобладающим рисунком стало сочетание из нескольких (от 2-3 до нескольких десятков) Кругов разной величины в одной цепочке.

И среди российских, и среди английских Кругов есть тенденция к усложнению рисунка:
1) поначалу во всех странах пиктограммы начинаются с простых незамысловатых Кругов,
2) затем идет простое сочетание Кругов и линий,
3) потом эти сочетания усложняются за счет уменьшения прямых линий и увеличения кривых,
4) появляются осмысленные двумерные изображения картин, схем, графиков.
Россия с 1996 года по настоящее время находится на 2 и 3-м этапе, Англия - на 3 и 4-м.

На третьей стадии усложнения рисунков все чаще проявляются самоподобность (фрактальность) и все виды симметрии (осевая, линейная и т.д.). Если встречается цепочка Кругов, то соотношения между ними практически всегда равны (каждый последующий Круг больше предыдущего во столько же раз, во сколько раз он меньше последующего), либо реже - эти соотношения подчиняются более сложному закону (коэффициент соотношений размеров увеличивается или уменьшается по какой-то математической формуле с экстремумом или без него).

Иногда встречаются фрактальные рисунки: например, Круги "выполненные, составленные" из более мелких кружков.

Важная особенность всех Кругов и пиктограмм: склоненные стебли никогда не упираются своими верхушками в стенки. Понятно, как это достигается в Кругах и фигурах вращения - там стебли наклонены просто по часовой (реже - против), поэтому стебли расположены по касательной к стенкам периметра. В сложных пиктограммах, казалось бы, добиться этого невозможно - если повалить стебли в виде любой линии или прямоугольной фигуры, то минимум в одной стороне четырехугольной фигуры или в одном торце отрезка стебли должны лечь в сторону стенки. Однако фигуры и линии в пиктограммах так хитро переплетаются, что этого не происходит, и "торцевые" стенки плавно переходят в отрезки, а концы отрезков - в фигуры вращения. Так или иначе, но и простые Круги, и самые сложные пиктограммы не имеют ни начала, ни конца. Они как бы выполнены "одним мазком", одним непрерывающимся движением гигантского механизма. В качестве аналогии можно привести похожие движения, которые осуществляют рисующие курсоры в компьютерных программах, чертежные плоттеры или некоторые художники, рисующие без отрыва карандаша от бумаги. Кстати, в том же стиле построены фигуры в пустыне Наска и в других местах.

Итак, форма Кругов не случайна.
Многие исследователи после изучения большого количества Кругов на полях (в том числе: специалисты "Космопоиска", американский астроном Джеральд Хоукинс и другие) пришли к выводу об определенных закономерностях в совокупности их форм.

Перечислим основные обязательные черты форм Кругов и пиктограмм, которые нам удалось выявить:
1) четкость,
2) неповторяемость,
3) присутствие фигуры (фигур) вращения,
4) "нетупиковость" закрутки стеблей,
5) отсутствие в фигурах начала и конца,
6) фрактальность...

Как появляются Круги?
Хотя обычно они стараются появляться без лишнего шума, но трудно сейчас находить десятки и сотни мест даже в ночных полях совсем без посторонних. Только в России мы сумели найти около десятка свидетелей, утверждавших, что Круги образовались за очень короткое время (утверждают - от 1 секунды до нескольких минут). Нет ни одного сообщения, где этот процесс растягивался бы на больший срок (чаще всего, впрочем, очевидцы ничего не могут определенного сказать кроме: "Вечером не было, утром увидели").

В Англии также существуют аналогичные свидетельства. Как утверждалось в газетах, однажды ночью прямо на глазах людей странный рисунок появился на строго охраняемой территории - прямо на лужайке резиденции премьер-министра Великобритании!

Однажды пара, выгуливающая собаку, наблюдала, как за несколько секунд невидимое вращение воздуха создало неподалеку от них небольшой круг. В Уорминстере (Уилтшир) произошел случай, когда поле неожиданно расступилось, словно раскрывшийся веер, наблюдатели заметили только пронесшийся над этим местом ветер.

Обычно ничего сверхъестественного при образовании кругов в Англии не наблюдалось - кроме тех же порывов ветра. Это только в России (вот она, наша национальная особенность!) перед Кругами почти в обязательном порядке идут НЛО. Впрочем, существует и сообщение из Сент-Маргарет-Бэй (графство Кент) о трубчатой полупрозрачной колонне, которая выглядела как "стакан, помещенный над полем". В это время шел сильный дождь, и вода стекала по стенкам колонны, не проникая внутрь. Вихрь, вращающийся внутри этого "стакана", и образовал круг на траве.

Как утверждают англичане, хотя свидетели и сообщали о жужжании и неприятном ощущении звона в ушах, но пока никто из наблюдателей не пострадал. Одним словом, сам процесс образования Кругов не представляет для наблюдателя никакой видимой опасности.

Образцы полегших растений не раз попадали на лабораторный стол к исследователям.
Пшеничные стебли были исследованы в США в биофизической лаборатории доктора В.Левенгука. Установлено, что клетки растений в зоне изгиба вздуты, как будто они испытали воздействие микроволнового излучения.

Феномен Кругов не локален.
После многочисленных наблюдений и протоколирования Кругов в Европе, было доказано, что полегание растений происходит по определенной системе, которая точно повторяется на Кругах, удаленных один от другого на сотни километров.

Было бы очень здорово, если бы россияне оперативно сообщали о появлении Кругов (мы ждем такие письма). Самыми ценными для ученых являются очевидцы не просто существования рисунка на поле, а его появления. Пока в мире известно лишь чуть более полусотни случаев, когда свидетели наблюдали образование Кругов без человеческого вмешательства.

Хотя обнаружены и сфотографированы уже тысячи кругов (в России "наши" снимки были лишь третьи!), но свидетелей этого явления существует мало, каждый рассказ - весьма серьезное подспорье в работе. Если вам повезет, и вы в середине или конце лета окажетесь ночью на поле пшеницы (Круги "любят" пшеницу, хотя иногда, в 10-15 % случаев "не брезгуют" овсом, ячменем, другими злаковыми, свеклой или просто травой) и станете свидетелем образования "ведьминых кругов", постарайтесь запомнить каждую деталь, сфотографируйте, зафиксируйте все и немедленно сообщите нам:
115533, Москва, Нагатинская, 19-а, "Космопоиск"; или по интернету: http://kosmopoisk.ru ; http://kosmopoisk.org .

И желательно - хотя бы пару дней не сообщать никому, ибо важно исследовать Круг до того, как его затопчут десятки и сотни ног любопытствующих и желающих приобщиться к "внеземному". Быть может, когда количество данных о достоверных Кругах достигнет критической величины, мы сможем, сложив воедино фрагменты зашифрованной мозаики, понять общий смысл возможно великого послания, которого мы, слепцы, были удостоены. Англичанам, которым уже вовек не разобраться - где были оригиналы, а где подделки - не светит разгадка этой, как они называют "тайны века".

www.aliens.lv aicina visiem gudrot savas hipotēzes, vēl jo vairāk tādēļ, ka par tādas pierādīšanu esot paredzēts labs „kušķis.” Balvu esot apsolījusi Anglijas karaliene! Mazais Zaļais gan prasītu Sera titulu un Bikšulences ordeni – būtu labs iemesls nopirkt bikses! 

Vietas, kur bieži veidojas Apļi laukos.
      Askūla. (Аскулы) Krievija, Samāras apgabals.
      Anomālie urbumi. (Скважины аномальные)
      Južnaja. (Южный) Krievija, Krasnodaras novads.
      Korzunova. Baltkrievija, Vitebskas apgabals.
      Medvedicas grjada. Krievija, Volgogradas apgabals.
      Molebas trijstūris. (Молебский Треугольник) Krievija, Permas apgabals.
      Novokubaņas apļi. (Новокубанские круги) Krievija, Krasnodaras novads.
      Partizanskajabalka. (Балка партизанская) Ukraina, Zaporožjes apgabals.
      Tima. (Тим) Krievija, Kurskas apgabals.
      Ustjlabinska. (Усть-Лабинск) Krievija, Krasnodaras novads.
      Voroņinapašņa. (Воронина Пашня) Krievija, Tomskas apgabals.
      Zaporožjes Apļi laukos. (Круги на полях в Запорожье) Mazā Aleksandrovka.
      Zvanu tornis. ("Часовня") Krievija, Maskavas apgabals. 

Saites.
Ufoloģija.
Apļi ūdeņos.