Aliens

Dvēseles aizlūgums

Aizlūgums par mirušo.

Pastāv arī t.s. "ekumēniskie aizlūgumi": pieminot visus agrāk cienīgā kristīgā nāvē mirušos, tāpat arī pieminot visus pēkšņā nāvē mirušos, bez baznīcas izvadīšanas.

Saites.
Dvēsele.
Dzīve pēc nāves.

Dievmaizīte

Arī hostija (no latīņu val.).
Mīklas izstrādājums, kas katoļu un protestantu baznīcās simbolizē Jēzus nesto upuri, un ko kristieši izmanto savā liturģijā.

Svētā vakarēdiena sakramentā dievmaizīte pārvēršas par Kristus miesu (vīns - par Kristus asinīm).

Vēsture. Svēto vakardienu ar cilvēkveidīgā dieva miesām visbiežāk baudīja, apēdot vai nu no mīklas izveidotu šās dievības attēlu, vai arī pašu to cilvēku, kurā esot iemājojis Dievs. Senajā Grieķijā un Romā šī dievību ēšana ieguva vieglāku formu - dievus sāka ēst maizes un vīna veidā.
Katoļi dievmizītes savā liturģijā Svētā vakarēdienā sāka lietot no XII gs.

Dievmaizīti gatavo no neraudzētas kviešu mīklas, lielāko tiesu ar jēra un krusta attēlu, kam jāatgādina par Jēzus nesto iupuri pie krusta. Reformātu baznīcās lieto parastu maizi. Pareizticīgo kopienās lieto prosforu - mazu bulciņu, kas izgatavota no raudzētas mīklas .

Saites.
Svētais vakarēdiens.

Dogma

Teoloģijā tā ir neapstrīdama dievišķa patiesība, kas itin kā saņemta dievišķā atklāsmē.

Jebkura ticīgā svēts pienākums ir atzīt dogmu bez ierunām.

Dieva jērs

Agnus Dei.
Jēzus kristus epitets, kas norāda uz to, ka viņš pats sevi ziedojis, lai izpirktu cilvēku grēkus.

Agrīnās kristietības laikā Jēzu Kristu bieži vien attēloja uz Romas katakombu sienām kā labo ganu, kas nes uz pleciem jēru. Par Agnus Dei sauc arī lūgšanu katoļu liturģijā.

Saites.
Jēzus Kristus (6.-27.g.).