Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dvēsele

Mistiska un netverama dievišķa substance, kas, iespējams, mīt katrā no cilvēkiem un pamet tā fizisko ķermeni pēc nāves.

Daudzi pētnieki apgalvo, ka jaizšķir cilvēka astrālais ķermenis un dvēsele. Dvēsele savienojas ar dievišķo, bet astrālais ķermenis pēc cilvēka nāves turpina kopēt fiziska ķermeņa aprises, no tiem ceļoties spoki.

Mūsdienu klasiskā zinātne, izņemot dažus brīvdomātājus, noliedz dvēseles eksistenci. Tā piemēram, antropologs Vestons Bārs saka: „...priekšstati par dvēseli, kas ir spējīga eksistēt ārpus miesas, jau sen zaudējusi kādu jel nozīmi... un visus iespējamos dvēseles atribūtus ir jega skaidrot tikai un vienīgi zinātnes terminos.”

Seno ēģiptiešu priekšstati par dvēseli. Ēģiptieši uzskatīja, ka cilvēkam ir vismaz trejas dvēseles. Viena no tām ir ba – cilvēkam nomirstot tā dodas uz debesīm. Cita – ka, paliek mirušā ķermenī līdz pilnīgai tā sairšanai. Atdzimšana iespējama tikai saplūstot ba un ka, tādēļ svarīgi bija iespējami labāk saglabāt mirušā ķermeni, proti, mumificēt. Dieviem un faraoniem varēja būt vairākas ka un ba. Piemēram dievam Ra bija veselas 14 ka. Vēl bija arī kāda dvēseles substance ah – to varētu tulkot kā „svētlaimīgais” vai „apgaismotais,” un šī dvēsele atbilda aizkapa inkarnācijai. Dieviem un faraoniem bija vairākas ah, parasti septiņas.
Iesākumā tika uzskatīts, ka nemirstīga dvēsele ar visiem tās komponentiem ka, ba un ah piemita tikai dieviem un faraoniem, bet pēcāk – ka visiem cilvēkiem.
Tādējadi ēģiptiešiem bija pieņemts aizgājējam kapā dot līdzi visu, ko tas bija lietojis arī dzīves laikā: stabilu mājokli, uzturu, kalpus, vergus, visus pirmās nepieciesamības priekšmetus. Zināmu laika periodu senie ēģiptieši, tāpat kā dogoni Āfrikā, uzskatīja, ka mirušo dvēseles pirmajā laikā apmetas uz Oriona un Sīriusa.
Lai dvēsele varētu pārcelties aizkapa valstībā, kā mācību līdzeklis radīti "Piramīdu teksti," "Sarkofāgu teksti" un "Mirušo grāmata." Dvēselei būtu jānonāk Aizkapa valstībā/Paradīzē - "Niedru laukos" (Sehet-Aaru), kas tikai nedaudz atšķiras no Zemes. Te nonākt cilvēks var tikai tad, ja pārvēršas par "mirdzošo dvēseli" (Aks) un pievienojas "Mūžīgajām Zvaigznēm" jeb "Nesagraujamajām Zvaigznēm," ar kurām tika saprastas piepolārās zvaigznes ziemeļo, jo tās nekad nenorietēja aiz horizonta, t.i. "nemira." Šis priekšstats izskaidro kādēļ mastabas un piramīdas senajiem ēģiptiešiem tika orientētas uz ziemeļiem.
Mirušā dvēseli iztēloja kā putnu ar cilvēka galvu, kas lido uz ziemeļiem kā gājputns.