Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Daringtonas valnis

Durrington Walls.
Daringtonas sienas ir viens no lielākajiem pasaulē zināmajiem neolīta apļveida zemes konstrukciju, t.s. hendžu pieminekļiem.

Atrašanās vieta. Lielbritānija Anglija, Viltšīras grāfiste. Tikai 3,6 km attālumā no Stounhendžas kompleksa.

Apraksts. Daringtonas sienu milzu aplis izveidots dabiskas ieplakas vietā, netālu no Īvonas upes. Rietumos un ziemeļos ieplaku norobežoja dabīga nogāze, kuru cilvēki iezīmēja ainavā, noņemot melnzemes virskārtu, to pastāvinot un atsedzot zem tās apslēpto spožo, balto krīta iegulu atsegumu. Nogāzes dienvidu pusē, kur tā kļūst zemāka un neizteiksmīgāka, uzslieto lielo akmeņu rinda, kopā ar rietumu un ziemeļu puses krauju, veidoja C formas arēnu.
Tā diametrs sasniedz 500 metrus. Pirms 4500 gadiem būvēto struktūru 1,5 km aplocē apņem 17 metrus plats grāvis un apm. 40 metrus plats ārējais valnis.
Vaļņa apļa iekšienē un arī ārpusē atrasti mazāki iežogojumi un koncentriski, kādreiz no koka stabiem veidoti apļi, piemēram, tā sauktā Vudhendža. Neilgu laiku neolītā Daringtonas sienu iekšējā teritorijā atradusies liela apmetne, kurā varēja būt pat līdz 1000 mājām un 4000 iedzīvotājiem. Īsu brīdi, ap 2600.g.pmē. šī apmetne, iespējams, bija lielākā apdzīvotā vieta Ziemeļeiropā. Tāpat, iespējams, tieši te dzīvojuši Stounhendžas megalīta celtnieki.
Lai arī saglabājušies akmens monolīti vēl arvien nav atrakti, taču jau tagad pētnieki pieļauj, ka tie bijuši saistīti ar vienīgo virs zemes esošo lielo akmeni Daringtonas sienu kompleksā. Par "Dzeguzes akmeni" dēvētais 2 x 1,5 m lielais smilšakmens bloks liek domāt, ka arī pārējie, pagaidam zem zemes virskārtas apslēptie akmeņi ir izgatavoti no tāda paša vietējās izcelsmes materiāla, kāds pamatā tika izmantots arī Stounhendžas celtniecībā. Iespējams pat, ka daļa no Daringtonas sienu rindas zudušajiem akmeņiem tikuši iebūvēti Stounhendžas kromlehā.

Atklāšana un izpēte. Daringtonas valnī izrakumi notiek kopš 1960.gadiem.
1966.gadā Daringtonas valnī arheologs Džefrijs Veinraits (Geoffrey Wainwright) atklāja divus, kādreiz no koka stabiem veidotus apļus.
2004.gadā arheologs Maikls Pārkers Daringtonas vaļņa iekšienē atklāja lielu neolīta apmetni un uz upi vedošu avēniju.
Ap 2600.g.pmē. Daringtonas apmetne, iespējams, bija lielākā Ziemeļeiropā: tajā atradās apmēram 1000 māju un dzīvoja ap 4000 cilvēku. Pēc Pārkera domām, apmetnē mitinājās Stounhendžas celtnieki.
2015.gadā "Stounhendžas apslēptās ainavas projekta" (SHLP) komanda, kurā profesora Vincenta Džefnija (Vincent Gaffny) un Volfganga Noibauera (Wolfgang Neubauer) vadībā darbojas pētnieki no Birmingemas universitātes un Vīnes Ludviga Bolcmaņa institūta, izmantojot ģeoradaru, zemē, 3 pēdu dziļumā zem Daringtonas vaļņa atklāja liecības par apmēram 90 lieliem akmens monolītiem. Tomēr 2016.gada augustā Pārkera vadībā veiktie izrakumi atklāja, ka zem Daringtonas vaļņa nav aprakti 90 stāvakmeņi jeb menhīri, kā sākotnēji bija šķitis. Patiesībā ģeoradars bija uzrādījis zem hendža vaļņa apraktas lielas bedres, kurās savulaik bija iestiprināti milzīgi, vairākas tonnas smagi koka pāļi.
Nesen atklātie milzīgie akmeņi, daļa no kuriem bija līdz pat 4,5 metrus augsti, atšķirībā no Stounhendžas aplī izvietotājiem monolītiem, pirms 4500 gadiem veidoja garu, izliektu stāvakmeņu (menhīru) rindu, kas vēlāk, būvējot hendžu, tika apglabāta zem 40 metrus plata zemes uzbēruma, kura augstums dažās vietās sasniedz pat 3 metrus. Šis masīvais valnis veido Daringtonas sienu apļa ārējo perimetru. Apraktus zem zemes zinātnieki uzgāja 30 veselus akmeņus, par pārējiem liecina vai nu to sašķeltās paliekas vai arī ģeoradara uzrādītās bedres, kurās tie kādreiz atradušies.
Mūsdienās vēl arvien redzams 1,5 km garš, 3 metrus augsts valnis un plats grāvis.

Atradumi.
Keramika. Daringtonas valnī atrasta tā saucamās "rievotās keramikas kultūras" (Groover ware culture) māla trauku lauskas. Arheologi, analizējot māla trauku formu, lielumu un materiālu, no kā tie izgatavoti, spēj iegūt diezgan daudz informācijas par seno cilvēku dzīvi. Jau 30 gadus arheologi analizē senos māla traukus, lai noteiktu, ko senie cilvēki tajos likuši.

Raksti.
Netālu no Stounhendžas atklātas liecības par iepriekš nezināmu, milzīgu stāvakmeņu rindu.

Saites.
Stounhendžas komplekss.
Viltšīras grāfiste.