Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Konstantīna dāvinājums

Pāvestu viltots dokuments, uz kuru Romas Katoļu baznīca dibināja savas pretenzijas uz pasaulīgo varu.

Ap 756.gadu - Pāvesta valsts dibināšanas laiku droši vien ar pāvesta Stefana II ziņu tika radīts viltots dokuments – tā dēvētais “Konstantīna dāvinājums,” kuru it kā esot sastādījis Romas imperators Konstantīns jau 315.gadā, dāvādams pāvestam Silvestram I un viņa pēctečiem laicīgo varu pār “Romas pilsētu, Itāliju un visām Rietumu zemēm un pilsētām.” Šis viltotais dokuments turpmākajos gadsimtos kalpoja kā tiesisks pamatojums pāvestu pretenzijām uz virskundzību pār visām Eiropas zemēm un to valdniekiem.

Dokumenta rašanās un saturs. Leģenda, kas pavada "Konstantīna dāvinājuma" rašanos ir gluži vai neticama. Konstantīns I saslimis ar spitālību. pagānu priesteri piedāvājusi viņam izpeldēties vannā no siltām zīdaiņu asinīm. Smagi slimo imperatoru vajājušas šaušalīgas vīzijas un viņš nav spējis ieiet šādā vannā.
Piepeši kādā naktī imperators sapnī redzējis apustuļus Pēteri un Pāvilu, kas ieteikuši Konstantīnam I kristīties pie Romas bīskapa Silvestra I. Viņš to arī izdarījis un izveseļojies. Līdz ar to Konstantīna I pateicība bijusi neizmērojama. Viņš esot atzinis, ka imperatoru vara ir tikai zemes virsū, bet bīskapa (pāvesta) vara ir augstāka. Varbūt tieši tādēļ Konstantīns pārvācās uz Bizantiju, lai dotu varu pāvestam Romā. Ar šo dokumentu imperators esot devis pāvestiem pilnīgu rīcības brīvību pār Romu, Itāliju un rieteņu provincēm.

Konstantīna dāvinājuma izmantošana. 753.gada ziemā Romas pāvests Stefans II devās pie franku karaļa Pipina Īsā ar nolūku pamudināt to uz karu pret langobardiem, tādejādi glābt Pāvesta valsti. Pāvests sev līdzi veda "Konstantīna dāvinājuma" dokumentu, tā pirmo reizi par to tapa zināms plašāk. Līdz ar to Stefans II no vēsturnieku puses arī tiek uzskatīts kā pirmais dokumenta izmantotājs un arī pats iespējamākais viltotājs.
Dokuments atstājis lielu iespaidu uz Pipinu Īso un iedvesmoja viņu uz karu pret langobardiem. Karš bija veiksmīgs, Pāvesta valsts tika izglābta un visas zemes atgrieztas baznīcai. 754.gadā Pipins Īsais dāvināja pāvestam tiesības uz īpašu pāvesta apgabalu. Stefans II pat kronēja franku karali, tā aizsākot Franku valstī Karolingu dinastiju.
Pēcāk vairākas reizes šo "dāvinājuma" dokumentu izmantojusi arī Krievijas Pareizticīgo baznīca. Balstoties uz to, klosteri pamatoja savas tiesības uz zemēm "Stoglavā" (burtiski no krievu valodas - "simtgalvniekā"), kas bija 1551.gada Stoglavu sapulces lēmumu sakopojums. Savukārt patriarhs Nikons to izmantoja, lai novērstu laicīgās varas iejaukšanos Baznīcas lietās. No XVII gs. vidus šis Konstantīna I edikts tika regulāri publicēts kā viens no Krievijas Pareizticīgo baznīcas likumiem.

Viltojuma atklāšana. Viltojumu konstatēja tikai pēc 700 gadiem - XV gs. To izdarīja Aragonas, Sicīlijas un Neapoles karaļa Alfona Augstsirdīgā sekretārs Lorenco Valla, kurš bija visai izglītots cilvēks un prata latīņu valodu.
Pētīdams dokumentu, viņš tajā uzgāja virkni neatbilstību. Viņš, piemēram, konstatēja, ka "Konstantīna dāvinājums" netiek minēts nevienā no atzītiem antīkajiem vēstures avotiem. Šāds "dāvinājums" būtu bijis pretrunā ar visiem Senās Romas likumiem.
Galvenais dokumenta trūkums tomēr bija valoda - tekstam bija izmantota nevis klasiskā IV gs. latīņu valoda, bet gan viduslaiku. Piemēram, tiek izmantots vārds beneficium ("zemes dāvinājums"), un šāds termns nebija apgrozībā antīkajos laikos, bet viduslaikos. Savus ienaidniekus dokumenta autors saucus par satrapiem, kādu vārdu nebūtu varējis lietot Kontantīns I IV gs. Dokumentā minēta arī Konstantinopole, lai gan tolaik pilsētu vēl sauca par Bizantiju - ļoti rupja kļūda.
Tādas un citas neprecizitātes L.Valla uzgāja skaitā ap 100.
Bažās par savu dzīvību L.Valle šo savu atklājumu paturēja noslēpumā pie sevis. Tikai jau pēc viņa nāves XVI gs. sākumā šo atklājumu padarīja plaši zināmu vācu humānists Ulrihs fon Hutens. XVI gs. 2.pusē kardināls Cēzars Baronijs savā daudzsējumu katoļu baznīcas vēsturē atzina viltojumu. 
Vairums mūsdienu vēsturnieku uzskata, ka "Konstantīna dāvinājums" ticis safabricēts VIII gs. ar mērķi pamudināt karolingu karali Pipinu Īso uz karu pret langobardiem.

Mūsdienās Pāvesta valsts vēl saglabājusies kā neliela autonomiska administratīvi politiska vienība Romas pilsētas teritorijā – Vatikāns.

Saites.
Vatikāns (756.g.-mūsdienas).
Stefans II.