Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kunersdorfas kauja (1759.g.)

Kauja Septiņgadu kara laikā 1759.gada 12.augustā pie Kunersdorfas ciema Vācijā, kurā krievu-austriešu armija sakāva prūšu karaspēku.

Kaujas vieta. Vācija, Kunersdorfas ciems 4 km uz austreņiem no tagadējās Frankfirtes pie Oderas.

Spēku samērs. Prūšu armiju komandēja Prūsijas karalis Frīdrihs II. Daudzums - 48 000 karavīru, 200 dižgabalu.
Krievu-austriešu armiju komandēja ģenerālis-anšefs Pēteris Saltikovs (Петр Салтыков). Sabiedroto pusē bija skaitliskais pārspēks - ap 60 000 karavīru, 41 000 o tiem bija krievi, 248 dižgabali.

Kaujas gaita. Saltikova plānos bija piespiest prūšus uzbrukt krievu kreisajam flangam, kas bija izvietots šķēršļotā apvidū, bet pēc tamarkopēju triecienu no centra un labā flanga prūšus sakaut.
Kaujas sākums izvērtās sabiedrotajiem neveiksmīgi - tie kauju praktiski zaudēja. Frīdrihs II patiesi uzbruka sabiedroto kreisajam flangam, tomēr notikumi uzreiz sāka attīstīties ne pēc P.Saltikova plāna. Ļoti neizdevīgi krievi bija izvietojuši savu artilēriju. Kauja bija nikna un Frīdriha II karaspēka uzvara kreisajā bija pilnīga. Tika sagūstīti 5000 krievu kareivji un 180 dižgabali. Frīdrihs II jau svinēja uzvaru un pavēlēja sagūstītos krievus un dižgabalus nosūtīt uz Berlīni.
Ja Frīdrihs II šai brīdī būtu apstājies, tad tā arī būtu uzvara. Tomēr viņš, lai gan bija jau vakars, saviem piekusušajiem kareivjiem deva pavēli uzbrukt sabiedroto armijas centram, kur krievu pozīcijas atradās augstienēs. Tādejādi prūšu kājnieku un kavalērijas uzbrukumi bija pilnīgi nesekmīgi. Kaut gan krievi bija pazaudējuši ielu daļu artilērijas, tomēr atlikusī nodarīja lielus zaudējumus uzbrūkošajiem prūšiem. Tika pat ievainoti vairāki prūšu ģenerāļi.
Pilnīgi izgāzās prūšu gvardes - leibkirasieru, uzbrukums, kas tika pilnīgi sakauti sadursmē ar kazakiem. To komandieris pat nokļuva gūstā.
Saltikovs, redzot, ka prūšu uzbrukumi ir apslāpuši, pavēlēja doties vispārējā pretuzbrukumā. Prūšu galīgo sakāvi veica austriešu kavalērijas uzbrukums ģenerāļa Ladona vadībā.
Tā sabiedrotiem par uzvaru pārvētās jau gandrīz zaudēta kauja.

Kaujas nozīme. Tā bija viena no slavenākajām Septiņgadu kara kaujām. Tās rezultātā Prūsija atradās uz katastrofas robežas, jo Frīdrihs II vairs nespēja savākt armiju savas valsts aizsardzībai. Prūšus no pilnīgas iznīcības paglāba tikai nesaprašanās sabiedroto nometnē, paglāba tikai nule Krievijas tronī kāpušais Pēteris III, kas, būdams prūšu karaļa Frīdriha II cienītājs, tūdaļ piedāvāja tam mieru. Pat savienību - pat tādu, kas krievu kareivjus pavērsa pret iepriekšējo sabiedroto - austriešiem.

Saites.
Septiņgadu karš (1756.-1763.g.).
Kauju saraksts.