Aliens

Moiji

Herberts Cukurs atgriežas uz zemes, kļūst par mednieku un ieklīst tik dziļi Indoķīnas džungļos, ka satiek pat vēl necivilizētas tautas, no kurām vistuvākā Cukuram kļūst moiju cilts. “Vienā acumirklī sarkanbrūnie dabas bērni mūs ielenc un ar naivu ziņkāri tausta un pēta auto. Meža bērnu skaistie, labi noaugušie stāvi, atklātās sejas un kuplie, melnie mati, kas sasprausti cekulā, raibās rotas harmonē ar dabas mežonību. Šie ļaudis tūdaļ iekaro manas simpātijas,” - atzīst lidotājs. Viņš mūža mežos jau ir pavadījis vairākas nedēļas un nezina, kad tiks ārā, bet vienā mierā secina: “Dzīve mūžamežā ir interesanta, pilna savādas burvības, nejaušību un varbūtību. Jūtos te ārkārtīgi labi un, ja nebūtu ilgas pēc savējiem, tad labprāt paliktu te visu mūžu.”