Pipins Īsais (751.~759.g.)
- Detaļas
- Publicēts 02 maijs 2019
- Autors Redaktors
Karolingu dinastijas dibinātājs un tās pirmais ķēniņš no 751. līdz apmēram 759.gadam.
Radniecība. Dēls - Kārlis Lielais, nākamais karalis.
Nebija radniecībā ar Hilderiku III kurš bija merovings.
Dzīvesgājums. Iepriekšējā karaļa Hilderika III laikā bija madžordoms - otrais cilvēks valstī.
Kļuva par karali 751.gadā ar pāvesta Zakarija atbalstu, ar ko bija militārā savienībā pret langobardiem. 751.gadā gāza no troņa pēdējo merovingu – Hilderiku III.
Franku valsts nostiprināšanās karaļa Pipina Īsā valdīšanas laikā sekmēja arī kristiešu anklāvu valstiņu stiprināšanos Pireneju kalnos un tās saņēma militāru palīdzību no frankiem.
Pipins Īsais un Pāvesta valsts. 753.gada ziemā Romas pāvests Stefans II devās uz Franku valsti pie Pipina Īsā pēc palīdzības. nekad vēl pāvests nebija vērsies pie sekulāras valsts galvas pēc aizsardzības.
754.gadā šis pāvests Stefans II (752.-757.g.) kronēja par franku karali Pipinu Īso, kurš svinīgi apsolīja nodot pāvesta īpašumā visas zemes, kuras viņš turpmāk iekaros. Ar šo Pipina Īsā dāvinājumu pāvesti kļuva arī par laicīgiem valdniekiem, un izveidojās Pāvesta valsts, kas turpmāk pastāvēja vairāk kā 1000 gadu.
756.gadā nelielā Itālijas teritorijas daļā tika nodibināta Pāvesta valsts. Franku karalis Pipins Īsais atdeva pāvestam Romas pilsētu un Romas apgabalu par to, ka pāvests bija palīdzējis viņam kļūt par franku karali.
755.gadā Pipina Īsā karaspēks smagi sakāva langobardu spēkus un piespieda tos atzīt franku varu. Tā tika nosargāta Pāvesta valsts.
Franku karaļi, Pipina pēcteči, paplašinot pāvesta īpašumu teritoriju, tomēr paturēja augstāko varu pār šīm teritorijām.
