Astrahaņa
- Detaļas
- Publicēts 23 Marts 2018
- Autors Redaktors
Pilsēta Dienvidkrievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, Astrahaņas apgabala administratīvais centrs.
Iedzīvotāji - 163 000 (1913.g.), 254 000 (1939.g.), 458 000 (1976,g,).
Vēsture. Pirmo reizi hronikās minēta XIII gs.
Sauca par Semanderu, kad bija Hazārijas kaganāta galvaspilsēta, vēlāk to pārsauca par Itilu.
Astrahaņas hanistes galvaspilsēta. Krievu cars 1522.gadā uzsāka 4-gadīgu kampaņu, kuras rezultātā krievu valstij iekaroja Kazaņas un Astrahaņas hanistes (atdalījušās no mongoļu valsts). Pievolga tika pievienota Krievijas impērijai un par krievu cara pavalstniekiem pirmo reizi kļuva musulmaņi.
No XVI līdz XIX gs. - galvenais ceļš Krievijas tirdzniecībai ar Āziju. XVIII gs. situācija Kaukāzā sāka mainīties, galvenokārt tas notika Persijas iekšējās nestabilitātes dēļ - impērija sāka sadalīties. Krievijā turpretim ķeizars Pēteris I sāka veikt progresīvas reformas, notika pirmie Persijas karagājieni - viņš gribēj nodrošināt drošu krievu tirdzniecību Kaspijā un Astrahaņā (tobrīd Astrahaņas tirdzniecība sastādīja 5-6% Krievijas tirdzniecības apgrozījuma).
1705.-1706.gados te izvērtās Astrahaņas dumpis, ko apspieda B.Šeremetjevs.
Vēršoties pret mēģinājumiem rakt Volgas-Donas kanālu, toreizējais Astrahaņas gubernators kņazs Goļicins paziņoja: "Tikai Dievs vienīgais vada upju tecējumu, un būtu pārdroša nekaunība, ja cilvēks savienotu to, ko Visvarenais ir izšķīris."
Aplūkojamie objekti.
Novadpētniecības muzejs.
S.Kirova memoriālmuzejs.
Gleznu galerija.
Kremlis. 1580.-1620.g. Arkitektūras piemineklis.
Troicas baznīca. 1698.-1700.g.
Uspeņices baznīca. 1700.-1710.g.
Saites.
Astrahaņas apgabals.
Astrahaņas haniste (?-1554.g.).
