Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kolumbija

Valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Galvaspilsēta - Bogota.
Iedzīvotāji - apmēram 85 etniskas grupas. Čibči.

Vēsture. Pirms eiropiešu ierašanās mūsdienu Kolumbijas teritorijā bija divi attīstīti valstiski veidojumi - Muisku kultūra (centrālās Kolumbijas Andu kalni) un Taironu kultūra (Karību jūras piekraste). Tās simtiem gadu attīstījās neatkarīgi un nebija pakļautas ārējai ietekmei.
Eiropiešu ierašanās. Pirmā eiropiešu sauszemes ekspedīcija bija 1537.gada konkistadora Himenesa de Konstadas gājiens ar 800 konkistadoriem pa Kolumbijas teritoriju. Tās mērķis bija izveidot sauszemes ceļu līdz Inku valstij Peru teritorijā. Spāņi bija devušies ceļā pilnīgi neko nezinot par sagaidāmo. Vesels gads tiem bija vajadzīgs, lai nonāktu līdz ielejām Centrālajā Kolumbijā. Šausmīgajā pārgājienā no slimībām, bada un indīgajiem rāpuļiem gāja bojā 3/4 dalībnieku. Atlikušie nonāca muisku indiāņu apdzīvotajā teritorijā. Spāņi savai pilsētai izvēlējās vienu no nelielajiem muisku ciemiem, kas vēlāk izauga par tagadējo Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu. Citur teikts, ka konkistadori Bogotu dibināja čibču indiāņu valsts galvaspilsētas Bakatas vietā 1538.gadā.
1598.gadā Kolumbija teritorija ietilpa spāņu ģenerālkapitānijā.
No 1739.gada Kolumbija teritorija ietilpa Jaunās Granādas vicekaralistē.
Cīņa pret spāņu kolonizatoriem. 1810.gadā spāņu varas gāšanā Venecuēlā un Venecuēlas republikas pasludināšanā 1811.gadā piedalījās S.Bolivārs. Pēc republikas sagrāves S.Bolivārs nostiprinājās nostiprinājās Jaunajā Granādā - tagadējā Kolumbijā. 1813.gadā izveidoja Otro Venecuēlas republiku, bet arī neveiksmīgi. 1816.gadā S.Bolivārs atgriezās Venecuēlā un 1816.-1819.gados S.Bolivāra karaspēks atbrīvoja no spāņu varas Venecuēlu un Jauno Granādu  - 1819.gadā tika izveidota Lielās Kolumbijas republika. 
Bolivārs - prezidents (1819.-1830.g.). 1819.-1830.gados S.Bolivārs bija Lielās Kolumbijas prezidents, centās saliedēt Latīņamerikas valstis, cīnījās pret koloniālismu un feodālisma paliekām. Separātistu pretestības dēļ 1830.gadā atkāpies no amata.
No 1831.gada sauca par Jaunās Granādas republiku.
No 1863.gada sauca par Kolumbijas Savienotajām valstīm.
No 1886.gada sauca par Kolumbiju.
1948.gada aprīlī Kolumbijā notika bruņota tautas sacelšanās.
XX gs. 90.gados pienāca gals Pablo Eskobāram.
2021.gada 23.oktobrī Kolumbijas varasiestādes aizturēja visvarā meklēto noziedznieku valstī - "Līča klana" (Clan del Golfo) vadoni Dairo Antonio Usugu, sauktu par Otonjelu. Bandīts tika aizturēts Antokijas departamentā pie Panamas robežas, operācijā bija iesaistīti 500 karavīri un 22 helikopteri, viens no tiem zaudēja dzīvību. Valdība uzskata, ka pirms šīs aizturēšanas grupējumam bija 1800 kaujinieku.

Aplūkojamie objekti.
Zaļā elle.
Arī Kolumbijā, bet galvenokārt Brazīlijā.
Bogota. Kolumbijas galvaspilsēta.      

Nemakonas sāls šahtas. Nemocon. Muiski kādreiz lietus laikā vāca sāļo ūdeni, pēc tam iztvaicēja un ieguva sāli. Tagad kalnrači rok dziļi. Senatnē muiski sāli mainīja pret visu citu nepieciešamo, arī zeltu.
El Infernito. Ellīte. Vienīgais muisku akmens celtņu palieku piemērs.

Džamundi pilsēta. Te darbojas nemiernieki no Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem.

Kartāga. Visromantiskākā Latīņamerikas koloniālā pilsēta, UNESCO sarakstā. Tās biezie mūri un forti savlaik sargāja spāņu salaupīto zeltu. Izcili saglabājusies arhitektūra, šauru ieliņu labirinti, baznīcu ieskauti laukumi. XX gs. 20.gados pilsēta iemantoja bohēmiskas uzdzīves slavu. Pašlaik tās monumentus apdraud erozija un paaugstināts jūras līmenis.
      Markesa māja. Pilsētā uznemta ari daļa viņa romānu ekranizāciju epizožu.
      Zelta muzejs. Koloniju laikos Kartāga bija centrs, no kura uz Eiropu sūtīja inkiem nolaupīto zeltu.
      Siena. Pilsētu laupīt kāri bija toreizējie pirāti. Dēļ tiem 100 gadus melnie vergi cēla 12 m augstu, 17 m platu un 11 km garu mūri. Tas ir viens no iespaidīgākajiem pasaulē.

Guatavita ezers. (Laguna de Guatavita) It kā leģendārais Eldoradas ezers, kurā muisku indiāņu ķēniņš katru vakaru noskalojis savu zelta putekļiem klāto kermeni.

Sanaugustīna. Nezināmas indiāņu kultūras senpilsēts ar ļoti neparastām akmens milžu skulptūrām. 

Manisalesas upe. Tā atrodas galvenajā Kolumbijas zelta ieguves rajonā. Tās krastu klintīs vācu arheologi atraduši šumeru piktogrammas, kas attiecas uz kalnrūpniecību.

Laslahasas brīnums. Šai Kolumbijas ciematā parādījies 45 m augsts Dievmātes tēls.

Malagana. Šai pilsētā futbola laukuma būvniecības laikā uzietas ap 50 kapenes vecumā no 1,5-2,5 tūkstošiem gadu. Atradumi tajās liecina, ka senie cilvēki bieži karojuši un piekopuši kanibālismu. Vienā no kapenēm arī tikusi uzieta pirmā sieviete-šamane Kolumbijā, jo tradicionāli bija apbedīta ar seju uz leju.

Cano Cristales. Mēdz dēvēt par pasaules skaistāko upi. Tropu veģetācija, dīvainās klintis, daudzi ūdenskritumi, krāsainas un endēmiskas aļģes - pateicoties tām nosaukums "varavīksnes upe."

Tatacoa tuksnesis. Dīvaini sarkanas nokrāsas klinšu veidojumi.
Tierradentro pazemes kapenes. Paez indiāņi VIII gs. gleznainā kalnu apkārtnē izveidoja vairāk kā 100 apgleznotas apbedījuma svētnīcas, kam nav analoga visā Dienvidamerikā.
Bordonas ūdenskritums. (Salto de Bordones) 320 m augsts.
Mortina ūdenskritums. (Salto de Mortino) 180 m augsts.
Purace Nacionālais parks. Tam vārdu devis parka augstākais vulkāns. Augstkalnu plato, sniegiem klātas "uguns kalnu" virsotnes, Andu kondoru populācija Kolumbijā, ūdenskritumi, sēra raktuves un krāsaini karstie avoti.

Popajana. Saukta par "Balto pilsētu." Otra nozīmīgākā koloniālās arhitektūras pilsēta Kolumbijā uzreiz pēc Kartāgas.

Kafijas plantācijas.

Santamarta. Vecākā eiropiešu dibinātā pilsēta Dienvidamerikā. 

Taironas Nacionālais parks. Šai novadā esot radies nostāsts par noslēpumaino Zelta zemi - Eldorado. Taironu indiāņu senpilsētas drupas un skaistākie Kolumbijas džungļi.

Rozālijas salu arhipelāgs. (Islas del Rosario) Karību jūrā.
Volcan de Lodo El Totumo. Dubļu vulkāns, te var labi relaksēties.
Zipakiras sāls raktuves. 
Sāls katedrāle. 200 m dziļumā zem zemes.

Buritaka. Lielākā no izmirušo kagabu indiāņu pilsētām.

Medelīna. Kolumbijas otrā lielākā pilsēta. No 2016. līdz 2019.gadam Medelīnas “Zaļā koridora” projektā laikā sastādīja kokus un izveidoja lietus dārzus, tādejādi atbalstot bioloģisko daudzveidību. Kopumā izveidoja 36 zaļos koridorus, iestādīja 8800 kokus un 90 000 mazākus augus. Tas ir nodrošinājis iedzīvotājiem ēnas vietas, kur var atvēsināties un pavadīt laiku svelmainajās dienās. “Zaļā koridora” projekts ir lielisks piemērs tam, kā pilsētplānotāji un valdības izmanto dabu gudrā pilsētvides projektēšanā. Kopš projekta uzsākšanas 2018. gadā vidēja temperatūra pilsētā pazeminājās par 2 grādiem.

Ķīlnieku problēma Kolumbijā.
1. 2007.gada sākumā valsts ZR FARC kreisie partizāņi aplenca 19 tūristus, kuri bija devušies izbraukumā ar laivu pa Atrato upi Coko departamentā un tobrīd bija piestājuši krastā. Par ķīlniekiem tika paturēti 6, bet pārējiem paņēma naudu un tālruņus. Visi nolaupītie ir Kolumbijas pilsoni.
2. Nedēļu pirms iepriekšējā tika atbrīvotas divas sievietes, kas tika turētas gūstā 6 gadus.
FARC nodibināja ap 1964.gadu M.Marulanda, marksisma ideju pārņemts emnieka dēls. Ar laiku tas kluva par spēcīgu nemiernieku armiju, kas kontrolēja lielu daļu Kolumbijas teritorijas. Ziedu laikā tam bija ap 20 000 bruņotu vīru. Pēdējos gados viņiem gāja švaki, atteicās no komunisma ideologijas un kļuva par noziedzīgu grupējumu, kas pelnījās ar narkotiku kontrabandu. Kaujinieku skaits samazinājies līdz 9 000 vīriem. Kaujiniekiem tik apsolīta amnestija, ja tie noliks ieročus uniznāks no džungļiem.

Kopumā uzskata, ka FARC gūstā ir ap 750 ķīlniekiem. 
Kolumbijas armija nogalinājusi vienu no Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku jeb FARC (Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia) vadītājiem Raulu Reijesu, atsaucoties uz kolumbiešu valdību vēsta BBC. Viņš gājis bojā uzbrukuma Tetejas pilsētai laikā, sadursmē ar valdības karaspēku.
Reijess, pazīstams arī kā Luiss Edgars Devija, bija viens no septiņiem FARC sekretariāta locekļiem. 
Pēdējā laikā valdības spēkiem ir izdevies atgūt kontroli pār rajoniem, kas iepriekš atradušies FARC varā, dumpinieki saglabā spēcīgas pozīcijas valsts nomaļākajos reģionos. Tāoat viņu gūstā joprojām atrodas daudzi ķīlnieki. Gan ASV, gan Eiropas Savienība atzinusi FARC par teroristisku organizāciju.
2008.gadā 78 gadu vecumā nomira ar sirdslēkmi FARC līderis Manvels Marulanda, kas organizaciju vadīja 40 gadu.

Tradīcijas. 
Teko. Gandrīz vai kolumbiešu nacionālais sports. Metāla gabals jāiemet mazā aplītī, ja ne - tad ap to ir pulvera kapsulas, kas sprāgst.