Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Mazāzijas pussala, Anatolija

Asia Minor un Anatolia, Anadolu.

Pussala Rietumāzijā, tagad politiski Turcijas galvenā teritoriālā daļa, vēsturiskais nosaukums - Anatolija.

Raksturlielumi. Garums - vairāk kā 1000 km.
Platums - 400-600 km.

Ģeogrāfija. To apskalo Melnā, Marmora, Egejas jūras un Vidusjūra.
ZR - Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumi.
Lielāko daļu pusalas aizņem Mazāzijas kalniene, austreņos - Armēnijas kalnienes rieteņu daļa.

Vēsture. No V-IV gs.pmē. Mazāzijas pussalu sauca par Anatoliju.
Bija Hetu valsts sastāvā. No VIII gs.pmē. bija pakļauta persiešu uzbrukumiem. No IV-II gs.pmē. sākumam bija Maķedonijas Aleksandra impērijas sastāvā. No II g.pmē. - Romas impērijas sastāvā, bet pēc tam līdz XI gs. - Bizantijas impērijas sastāvā. 
Samērā īsā laikā – līdz 1080.gadam savā varā visu Mazāziju pārņēma seldžuku turki. 
Osmaņu impērijas laikā par Anatoliju (Anadolu) sauca vilajetu Mazāzijas ZR ar centru Kitahjā. Kopš XX gs. 20.gadiem par Anatoliju sauc visu Turcijas Āzijas daļu.

Saites.
Turcija.