Rietumsibīrijas līdzenums
- Detaļas
- Publicēts 25 Jūnijs 2017
- Autors Redaktors
Pats lielākais līdzenums uz Zemes.
Platība - ap 2 200 000 kvkm.
Garums meridiānu virzienā - ap 2500 km.
Platums - 1000-2000 km.
Ģeogrāfija. Atrodas starp Urāliem rieteņos un Jeņiseju austreņoes, Karas jūru ziemeļos un Turgajas plato, Kazahijas sīkpauguraini un Altaju dienvidos.
Ģeoloģija. Neliela augstuma starpība. Visvairāk pazemināta vidusdaļa, augstums līdz 150 m obas-Tazas upstarpā (Sibīrijas uvālos 200-285 m). Ziemeļu daļā morēnu pauguri un grēdas. Dienvidos Pieirtišas līdzenumā, Pieobas plato - paralēlu lēzenu grīvu sistēmas un iegravas. Rieteņos līdzenumu veido biezas, irdenas mezozoja un kainozoja slāņkopas (smiltis, māli, smilšakmens) virs paleozoja iežiem.
Lielas dabasgāzes, naftas un kūdras atradnes (Jamalas pussalā, Obas vidusteces rajonā, Puras-Tazas baseinā, Kondas baseinā, Kustanajas apgabalā u.c.).
Naftas ieguve un pārstrāde.
Klimats. Vidējā temperatūra jūlijā 4oC ziemeļos, 22oC dienvidos; janvārī -25oC ziemeļos un -18oC dienvidos.
Nokrišņi 200-600 mm/gadā.
Daba. Veģetācijas periods 100-125 dienas.
Ziemeļos tundra, gleja un podzolētās gleja augsnes; dienvidos - mežatundra (podzolētās gleja augsnes), taiga (ciedrupriedes, baltegles, egles, Sibīrijas lapegles un priedes galvenokārt podzolētās augsnēs), mežastepe (no taigas to atdala šaura lapkoku josla - bērzi, apses) ar raksturīgām bērzu birzīm - kolkiem (galvenokārt melnzemes), stepe (Barabas, Kulundas, Išimas stepes, melnzemes, kastaņbrūnās augsnes).
Hidroloģija. Galvenokārt Obas (Irtiša, Tobola) un Jeņisejas baseina upes.
Dienvidu daļā beznoteces rajons.
Obas-Irtišas upstarpā (Vasjugaņje) lielās platībās purvi.
Daudz ezeru - Čani, Ubinkas, Kulundas ezeri.
Saites.
Sibīrija.
