Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Černobiļas katastrofa (1986.g.)

Kodolavārija Černobiļā (Ukraina) 1986.gada 26.aprīlī, kad uzsprāga atomreaktors.

1986.gadā Krievija paziņo par Černobiļā (Ukraina) notikušo kodolkatastrofu – divas dienas pēc atomelektrostacijas avārijas.

Notikumu gaita. Katastrofa notika Černobiļas AES 4.reaktorā, netālu no Pripetes pilsētas, veicot eksperimentu ar mērķi izstrādāt metodi, kā nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Bija plānots, ka eksperimentu veiks dienas maiņa, taču to nācās pārtraukt dēļ tehniskām problēmām.
Eksperimentu turpināja nakts maiņa, kas nebija sagatavojusies tā veikšanai — pēc sākotnējā plāna tai būtu vajadzējis tikai uzraudzīt jau izslēgtu reaktoru. Tiek uzskatīts, ka šī neuzmanība arī bija galvenais katastrofas cēlonis.

Cīņa ar sekām. 7 mēnešus pēc avārijas 1986.gadā virs 4.reaktora tika izveidota pagaidu konstrukcija no tērauda un betona – „avārijas sarkofāgs.” Tas zem sevis glabā vairāk kā 200 t izkusušas kodoldegvielas, kas sajaukta ar betonu, 30 t radioaktīvo putekļu, 2000 t viegli uzliesmojošu materiālu, kā arī toksisks lietus ūdens un kodoldegvielas putekļu maisījums.
Pārsegā drīz vien radās plaisas un caurumi, caur kuriem vidē nonāca augsts radioaktīvais piesārņojums. Tomēr tiek uzskatīts, ka tas daudz maz varētu kalpot vēl kādus 15 gadus.

Pēc avārijas radioaktīvie izmeši dažādā līmenī piesārņoja daudzas teritorijas Eiropā. Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāk kā 336 000 iedzīvotāji.
Radioaktīvajiem elementiem sabrūkot, radiācijas piesārņojums Pripetes apkārtnē pakāpeniski mazinās, taču tā joprojām ir slēgtā zona. 2007. gadā Ukraina slēgto zonu ap Černobiļas AES atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā pagaidām ir maz pētīta. Nākotnē teritorijai varētu būt liels potenciāls kā vietai, kur pētīt dzīvās dabas aizsargmehānismus pret radiāciju.  

Plānots būvēt jaunu sarkofāgu un 1997.gadā izveidoja fondu, lai līdz 2013.gadam uzbūvētu jaunu sarkofāgu, nojauktu veco pārsegumu un 4.reaktora drupas. Tas prasītu 1,5 miljonus eiru.
105 m augsto, 250 m plato un 160 m garo arkveida konstrukciju plānots samontēt netālu no objekta, bet vēlāk novietot virs tā. Pēdējā posmā aizbetonēs angāra galus. Pēc tam varēs sākties bojātā reaktora ēkas demontāža un tur esošo kodolmateriālu savākšana un noglabāšana.
2011.gadā šim pasākumam trūka vēl 600 miljoni eiru.

Kā tūrisma objekts. 2019.gada maijā ASV TV kanāls HBO sāka demonstrētpiecu sēriju filmu "Černobiļa." Līdz ar to Černobiļas katastrofas vieta ieguva fantastisku popularitāti tūristu vidū. Vienas dienas ekskursija uz notikumu vietu maksā ap 100 ASV dolāriem.

Izotopi. Tikai nesen NASA kosmiskā zonde "Odisejs" spēja noteikt ksenona-129 koncentrāciju Marsa atmosfērā. Tādā pašā daudzumā šīs vielas koncentrācija konstatēta vietās uz Zemes, kur notikušas kodolkatastrofas, piemēram, Černobiļas atomspēkstacijas avārija 1986.gadā.

Aplūkojamie objekti.
Sarkofāgs. Milzīgais tērauda sarkofāgs klāj eksplodējušā kodolreaktora paliekas.
Pripetes pilsētas spoku panorāma. 
Černobiļas muzejs. Atrodas Kijevas senajā tirgotāju rajonā Podilā. Daudzos foto un video un publikācijās atspoguļota patiesība par 1986.gada 26.aprīļa katastrofu.

Saites.
Kodolkatastrofas.