Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Ediakāras fauna

Nosaukums nācis no Ediakāras pakalniem (Ediacaran Hills) Dienvidaustrālijā, kur 1946.gadā tika atklāta 680 mlj. gadu seni neparasti pārakmeņojumi.

Ar to apzīmē dzīvu būtņu pasauli, kuru fosīlijas atrastas vispirms 680 miljonu gadu vecā kvarca smilšakmenī Ediakāras kalnos Austrālijā, bet vēlāk arī Anglijā, Dienvidāfrikā, Ņūfaundlendā un Sibīrijā. Tam raksturīgi daži niecīgi baktēriju un citu ļoti dīvainu būtņu – Ediakāras faunas atradumi.

Pašas senākās dzīvnieku pēdas uz Zemes ir apmēram miljardu gadu vecas, bet senākie pārakmeņojumi - 600 miljonu gadu seni. Pirmie dzīvnieki, kas parādījās uz Zemes bija mikroskopiski un mīksti un kā tādi diezin vai spēja pārakmeņoties. Tādēļ liecības par tiem ir netiešas, piemēram, alu un eju atliekas. Tomēr tieši viņi bija tie, no kā attīstījās tā saucamā Ediakāras fauna.

Vecums. 680 miljoni gadu atpakaļ, pārejas laikā pirmskembrija uz kembrija periodu.

Atklāšana un izpēte. 1946.gadā kāds austrāļu ģeologs uzgāja neparastus pārakmeņojumus kvarca smilšakmenī Ediakāras kalnos Dienvidaustrālijā. Dažas no fosīlijām atgādināja koraļļus, medūzas, tārpus, bet pārējās nebija līdzīgas nekam iepriekš redzētam.
Sākumā nolēma, ka Ediakāras dzīvnieki ir kembrija ēras dzīvnieki - t.i. no laika pirms 570-540 mlj.g., kad sākās vētraina dzīvnieku pasaules attīstība. Tomēr rūpīgāka izpēte parādīja, ka fosīlijas ir senākas un attiecas uz Vendas periodu (pirms kembrija). Līdz šiem atradumiem Vendas periods tika uzskatīts par bioloģijas "melno caurumu," jo biologiem nebija izdevies atrast nekādas dzīvības pēdas šai laikā.
XX gs. pēc 40.gadiem Ediakāras dzīvnieki tika uzieti citos attālinātos Zemes rajonos bet vēlāk arī Anglijā, Dienvidāfrikā, Ņūfaundlendā, Grenlandē, Sibīrijā un Namībijā.
Atradumiem raksturīgi daži niecīgi baktēriju un citu ļoti dīvainu būtņu – Ediakāras faunas atradumi.

Raksturojums. Šai periodā noticis kas mīklains. Līdz tam pirmjūrās eksistēja tikai vienšūnu vai daudzšūnu organismi, kuri būtu salīdzināmi ar mūsdienu medūzām. 100 miljonu gadu laikā šī fauna bija apbrīnojami stabila: nav konstatētas nekādas evolūcijas pazīmes. Kembrija sākumā šī fauna izzuda.
Ediakāras dzīvniekiem nebija galvas, astes vai ekstremitāšu. Nebija arī mutes atveru un gremošanas orgānu. Domājams, tie iesūca barības vielas no apkārt esošā ūdens. Ediakāras dzīvnieki bija līdzīgi ar šķidrumu pildītām dalītām matricām.
Lielākais šīs faunas ārstāvis ir dkinsonija - tā var sasniegt pat 1 m garumu. Sprigīna - līdzīga primitīvam trilobītam.

Teorijas. Ilgu laiku Ediakāras organismus uzskatīja par visu vēlāk radušos sugu priekštečiem. Taču tas ir mazticami, jo Ediakāras faunas organismiem ir citāda ķermeņa uzbūve nekā vēlākajiem dzīvniekiem, un tie arī funkcionēja savādāk. Daži pētnieki vispār uzskata, ka šie radījumi nemaz nav bijuši dzīvnieki, bet gan ķērpjiem līdzīgi organismi. 
1. Neizdevies evolūcijas eksperiments. Tas bija pirmējais Augstākā saprāta mēģinājums radīt dzīvību uz Zemes, kas nedeva cerētos rezultātus. Pētnieki uzskata, ka šie radījumi ir pilnīgi atsevišķs dzīvības atzars - tā saucamie vendobionti, kas izmira kembrijas ēras sākumā. Ir pamats uzskatīt, ka šī fauna tika mērķtiecīgi iznīcināta un aizstāta ar citu, kas radās un vētraini uzplauka tā dēvētā Kembrija sprādziena rezultātā.  

Tā kā faktiskā materiāla ir ļoti maz, speciālisti vēl nav nonākuši pie kopēja viedokļa. Daži no ediakāras dzīvniekiem devuši aizsākumu kembrija ēras dzīvniekiem, bet pārējie izmira.

Sites.
Bioloģija un biologi.