Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pulsāri

Romantisks nosaukums – „Piena ceļa bākas.”
Dažas neitronu zvaigznes izstaro regulārus impulsus.

Zvaigznes ar ārkārtīgi blīviem kodoliem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir sabrukuši (kolapsējuši). Griežoties ar milzīgu ātrumu, tie izstaro noteiktas frekvences elektromagnētiskus impulsus, kurus var konstatēt ar radioteleskopu palīdzību.

Uzskata, ka pulsārus rada ātri rotējoša neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku, kas ģenerē šaurus EM starojuma kūļus diametrāli pretējos virzienos. Laika intervāls starp puulsāra impulsiem ir vienāds ar neitronu zvaigznes rotācijas periodu.
Pirmos pulsāru pamanīja pirms 40 gadiem (1969.gadā?). Nu jau astronomi reģistrējuši simtiem šo mīklaino uzplaiksnījumu, taču tuvāk to izcelsmes atminējumam nav tikuši.
Līdz ar gamma staru teleskopa parādīšanos (Fermī) pētnieki spēs pamanīt tos pulsārus, kurus nevar samanīt ar radioteleskopu (Habls).
Rotacija. Tipisks pulsārs apgriežas ap savu asi vienā sekundē.
Izstarojuma impulsi saistīti ar varenu magnētisko lauku,kas ietver ārkārtīgi ātri rotejoso neitronu zvaigzni. Impulsu periodi svarstās no 1 s līdz 1 ms. Ja šāda zvaigzne atrodas dubultsistēma, tad tā iesūc zvaigznes–kompanjones vielu, šo procesu sauc par akrēciju. Izsūcamā viela iegūst ārkārtīgi lielu ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Izstarojuma frekvenci astronomi var izmantot kā ļoti labu hronometru, tas ļauj izskaitļot dubultzvaigžņu orbitālos periodus.

Pulsārs J1614-2230. Ietilpst divu zvaigžņu sistēmā – pulsāra kompanjons ir baltais punduris. Divas reizes smagāks par Sauli, izstaro imulsu ar milisekundes periodu. Pulsāra īpatnība ir tā, ka impulss vērsts tieši Zemes virzienā,tamdēļ to labi var konstatēt ar teleskopiem. Baltais punduris, kas ir viena sistema ar šo pulsāru, ar savu gravitaciju spej palēlinat pulsara izstaroto impulsu. Pateicoties tieši šim efektam izdevas aprēķinat pulsāra J1614-2230 masu. To aprēķināja amerikāņu astronoms Pols Demorests no Valsts radioastronomiskās observatorijas Virdžīnijas pavalstī ASV. Visu 2010.gadu viņš ar kolēģiem sekoja šai dubultsistēmai ar teleskopu Gran Benk.
Baltā pundura masa izrādījās puse no Saules masas, bet neitronu zvaigznes masa – 1,97 no Saules masas. 

Saites.
Zvaigznes.
Kosmoss.