Citplanētu dzīvības enerģijas avots varētu būt kosmiskā radiācija

Vairāki amerikāņu folkloras supervaroņi, piemēram Halks vai Zirnekļcilvēks, atbilstoši leģendai, savas īpašās spējas ir ieguvuši, kad nejauši nonākuši augsti enerģētiskas, jonizējošas radiācijas ietekmē. Zinātnieki gan noliedz iespējamību, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt reālajā dzīvē. Tieši otrādi – jonizējoša radiācija jebkuram Zemes dzīvniekam, ieskaitot cilvēku, ne tikai nedos nekādas pārdabiskas spējas, bet nodarīs smagus audu un DNS bojājumus kā rezultātā tas saslims, gūs traumas vai pat ies bojā. Taču pavisam savādāk varētu būt, ja organisms, sākot jau no pašām vienkāršākajām dzīvības formām būtu attīstījies radiācijas ietekmē. 

Lasīt tālāk ...

Nibiru atgriešanās jeb 9.planēta no Saules

Ideja par nezināmu, attālu, ar gaismas teleskopiem nesaskatāmu Saules sistēmas objektu, planētu vai dubultzvaigzni, kas vienu melnu dienu parādīsies pie debesīm un tiešā (ietriecoties) vai pastarpinātā (ar iznīcinošu meteorītu lietu) veidā atnesīs Zemei iznīcību, nekādi nenoiet no dzeltenās preses lappusēm, jūtūbes kanāliem un feisbuka lapām... Dažnedažādi psihiski nestabili un/vai ezotērisku murgu varā esoši personāži, jokdari, krāpnieki, pseidozinātnisku sacerējumu autori ik pa laikam pasludina kārtējo Nibiru (var. – Nemesīdas, Planētas X, utt.) ierašanos ("nāves zvaigznes" atlidošana tika solīta arī šajās dienās, 2016.g. augustā), saceļ lielāku vai mazāku vētru tējas glāzē un tad, izgāzušies kā vecas sētas, klusu, nemanāmi pazūd savos tumsonības caurumos, lai pārgrupētos un pēc brīža nāktu klajā ar nākamo "Pastardienas vēstneša" numuru (2017.gadā planēta X gan beidzot būšot klāt kā likta)...

Lasīt tālāk ...

Meteorīts liecina: uz Marsa plūdušas silta ūdens upes

Ja jautājums par to vai uz Marsa kādreiz ir bijis šķidrs ūdens apšaubīts vairs netiek, tad domas par tā temperatūru ir dalījušās. Tagad britu planetāro zinātnieku komanda, izpētot Marsa meteorītu sastāvu, noteikusi, ka uz planētas savulaik plūdis silts, dzīvības attīstībai piemērots ūdens.

Lasīt tālāk ...

Uz Jupitera pavadoņa Eiropas ir pietiekoši daudz dzīvību uzturošās enerģijas

Jupitera pavadonis Eiropa varētu būt dzīvībai piemērots arī tad, ja zem tā virsmu sedzošā ledus apvalka notiek tikai niecīga vulkāniskā aktivitāte vai tās nav nemaz, teikts jaunā pētījumā, kas publicēts interneta tiešsaistes žurnālā Geophysical Research Letters.

Astronomi uzskata, ka apakšā zem Eiropas virsmu sedzošās ledus kārtas atrodas sāļš šķidra ūdens okeāns. Šajā okeānā, ja vien tas vajadzīgajās proporcijās satur bioloģisko sistēmu apgādei ar enerģiju nepieciešamās ķīmiskās vielas, piemēram skābekli un ūdeņradi, teorētiski pieļaujama dzīvības pastāvēšana. 

Lasīt tālāk ...

Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.

Lasīt tālāk ...

Pirmais starpzvaigžņu ceļojums nenotiks ātrāk par 2200.gadu

Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Lasīt tālāk ...

Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas

Trīs, iespējams, dzīvībai piemērotas eksoplanētas atklātas riņķojam ap blāvu, aukstu, sarkanu pundurzvaigzni, kas ir tikai nedaudz lielāka par Jupiteru, teikts pētījumā, kas publicēts šī gada 2. maijā iznākušajā žurnāla Nature.

Strādājot ar pašreizējām tehnoloģijām, reālākās iespējas pirmo reizi atklāt ārpuszemes dzīvību ir tieši uz tām tālajām Zemes lieluma planētām, kuras riņķo orbītās ap šāda veida, ļoti vēsām, sarkanām pundurzvaigznēm, sacīja pētījuma vadošais pētnieks, Ljēžas universitātes (Beļģija) astronoms Mišels Žilo (Michael Gillon). 

Lasīt tālāk ...

Jauna definīcija ierobežo tālo sauļu planetāro sistēmu apdzīvojamības zonu robežas

Meklējot dzīvību uz citu sauļu planētām, astronomi vadās pēc to novietojuma pētāmās sistēmas apdzīvojamības zonā. Attālumam līdz planētai jābūt tādam, lai no zvaigznes saņemtais siltums būtu optimāls šķidra ūdens esamībai. Ja planēta atradīsies pārāk tālu, tā būs iekalta ledū, bet, riņķojot pārāk tuvu zvaigznei, ūdens iztvaikos un viss dzīvais ies bojā no karstuma un radiācijas. Kornela universitātes uzturētajā tīmekļa e-publikāciju vietnē arXiv.org 2009.gada 9.jūnijā publicēts raksts, kura autori veikuši aprēķinus, kas liks pārvērtēt līdz šim pieņemto apdzīvojamības zonu tuvāko robežu. To nosakot vajadzēs ņemt vērā arī zvaigznes gravitācijas izraisītās planētas iežu tektoniskās kustības.

Lasīt tālāk ...

Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai

Pensilvānijas (ASV) Valsts universitātes zinātnieki piedāvājuši jaunu skaidrojumu Fermī paradoksam, kurš norāda uz pretrunu starp saprātīgu civilizāciju eksistences augsto varbūtību un to pēdu novērojumu trūkumu. Raksts publicēts Kornela universitātes uzturētajā zinātnisko e-rakstu arhīvā arXiv.org. Slavenā paradoksa autors, fiziķis Enriko Fermī jautājumu īsumā formulēja sekojoši: „Ja ārpuszemes civilizāciju ir tik daudz, tad kur tās ir?"

Lasīt tālāk ...

Vai atklāta ārpuszemes dzīvība?

Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra (ISRO) paziņojusi, ka stratosfērā, 40 km virs Zemes tai izdevies atklāt trīs jaunas baktēriju sugas.

Lasīt tālāk ...