Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas

Pirms 4500 gadiem, piramīdu celtniecības laikmetā, Gīza bija rosīga un plaukstoša osta, bet iepriekš par strādnieku ciematu uzlūkotās celtnes visdrīzāk kalpojušas kā karavīru barakas. Pie šāda secinājuma nonākuši arheologi, kuri nesen informēja sabiedrību par jaunāko, pie Gīzas izdarīto izrakumu rezultātiem.

Lasīt tālāk...

A.Šnē lekcija 'Vikingi: vēsture un mīti'

Trešdien, 12.februārī, Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF) notika cikla „Vēstures mozaīka” noslēdzošā lekcija par tēmu „Vikingi: vēsture un mīti.” Lekciju nolasīja doc. Dr.hist. Andris Šnē.

Lasīt tālāk...

Teroristu uzspridzināta bumba nodara lielus postījumus Kairas Islāma mākslas muzejam

Dienu pirms tā sauktā „Arābu pavasara” trešās gadadienas, 24.janvārī Ēģiptes galvaspilsētu Kairu satricināja četri sprādzieni. Pirmais sprādziens, kas notika pie policijas štāba, skāra arī Kairas Islāma mākslas muzeju. Šī nav pirmā reize (sk: A.Kraševiskis, "Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstīji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju", aliens.lv, 14.10.2013.), kad uzbrukumā tiek iznīcināti kultūras un arheoloģijas pieminekļi. Tikai šoreiz musulmaņu kaujinieku sarīkotā sprādziena rezultātā tika sabojātas un iznīcinātas nevis senēģiptiešu, bet islāma mākslas un kultūras vērtības. Tas tikai apliecina fanātisko musulmaņu teroristu aprobežotību un tumsonību. UNESCO paziņojusi, ka ir šokēta par notikušo barbarisma aktu. 

Lasīt tālāk...

Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstītāji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju

Kopš tā sauktā "Arābu pavasara" ietvaros Ēģiptē notikušās 2011.gada janvāra revolūcijas, senvietu postīšana un izlaupīšana ir kļuvusi par daudzu šīs valsts iedzīvotāju ikdienu un visai ienesīgu biznesu. Pats traģiskākais, ka „Musulmaņu brālības” kontrolētā prezidenta M.Mursi valdība, Senās Ēģiptes kultūru uzskatot par pagānisku, bija pievērusi acis uz pasaules nozīmes kultūras pieminekļu iznīcināšanu, arheoloģisko pieminekļu postījumiem pieņemot valsts vēsturē vēl nebijušus apmērus (sk. Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus..., aliens.lv, 20.06.2013.).

2012.gadā ievēlētā islamistu prezidenta Mohameda Mursi valdīšanai gals pienāca šī gada 3.jūlijā, kad Ēģiptes armija pēc ļoti plašām civiliedzīvotāju protesta akcijām apstādināja viņu no amata, izraisot valstī politisko krīzi. „Musulmaņu brālība,” nevēlēdamās samierināties ar sava līdera gāšanu, organizēja divas lielas sēdošas demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas universitātes. 14.augustā policija sāka sēdošo demonstrāciju likvidēšanas operāciju, kas izraisīja lielu asinspirti, kurā bojā gāja 600 cilvēku, viņu vidū vairāk nekā 40 policisti. Nākamajā dienā 200 jūdzes uz dienvidiem no Kairas Mursi atbalstītāji iebruka Mallāvi Senatnes muzejā Augšas Ēģiptē. 

Lasīt tālāk...

Papildinās senākās paleolīta alu mākslas vietu skaits Eiropā

Vecākie, līdz šim zināmie alu gleznojumi ir uzieti Kastiljas alā Kantabrijas provincē Spānijā. Seno cilvēku tur atstātie plaukstu nospiedumi, diski, bizoņa atveids un citi zīmējumi ir 40 000 gadus veci. Godpilno otro vietu aiz Kastiljas vecuma ziņā līdz šī gada septembrim ieņēma Šoves ala Francijā ar sienu gleznojumiem, kas radīti pirms 32 000 (36,600 - papildināts ar jaunākajiem datiem 20.04.2016.) gadu.

Tagad spāņu un franču zinātnieki noteikuši vecumu iepriekš nedatētiem, aizvēsturiskiem sienu gleznojumiem Altkseras alu sistēmā, Gipuskojas provincē, Spānijas ziemeļos. Pētījuma rezultāti publicēti izdevuma "Journal of Human Evolution" 2013.gada oktobra numurā un liecina, ka šie attēli tapuši pirms aptuveni 39 000 gadu. 

Lasīt tālāk...

Pompeju saglabāšanu apdraud tūristi, mafija un ūdens

Saņemot UNESCO brīdinājumu, ka, turpinot pasliktināties Pompeju ēku stāvoklim, pilsēta var tikt iekļauta apdraudēto pasaules nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, Itālijas varas iestādes uzdevušas Antimafijas izmeklēšanas vienībai (Direzione Investigativa Antimafia) pārraudzīt “Lielā Pompeju projekta” administrāciju un finanšu izmantošanu.

Lasīt tālāk...

Viduslaiku cietoksnī atrod bulgāru despota indes gredzenu

Bulgāru arheologi, veicot izrakumus Kaliakras cietoksnī, kas atrodas Melnās jūras krastā, 2013.gada augustā uzgājuši savdabīgu bronzas gredzenu, kas, ļoti iespējams, pirms apmēram 700 gadiem ticis izmantots politiskās slepkavībās.

Lasīt tālāk...

Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla

Starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot jaunākās atomu un daļiņu fizikas tehnoloģiju analītiskās metodes, apstiprinājusi, ka pasaulē senākie līdz šim zināmie dzelzs priekšmeti - deviņi kreļļu posmi no piecus tūkstošus gadu veciem apbedījumiem Ēģiptē - patiešām ir darināti no meteorīta dzelzs. Raksts par pētījuma rezultātiem 2013.gada 20.augustā publicēts izdevuma Journal of Archaeological Science tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk...

Senākās zemkopības izcelšanās reģions paplašinās, iekļaujot arī Auglīgā pusmēness austrumu daļu mūsdienu Irānas teritorijā

Dienvidrietumu Āzija, ko labāk pazīstam kā Tuvos Austrumus, jau kopš XX gs. vidus tiek uzlūkota kā pasaulē senākais zemkopības šūpulis. Arheologi, cenšoties noskaidrot, kur tieši radusies un kā izplatījusies lauksaimniecība, bija izpētījuši daudzas senas apmetnes par Auglīgo pusmēnesi (AP) XX gs. sākumā nosauktā reģiona rietumos un vidusdaļā - Levantē un Mezopotāmijā. Savukārt, reģiona dienvidaustrumu apgabali, kas atrodas mūsdienu Irānas teritorijā, līdz šim, lielākoties politisku iemeslu dēļ, bija palikuši mazizpētīti. Tagad šis robs zināšanās daļēji ir aizpildīts - žurnāla Science š.g. 4.jūlija numurā publicēts raksts par irāņu un vācu arheologu kopīgiem pētījumiem pirmskeramikas neolīta apmetnē pie Čogagolāna (Chogha Golan) ciemata Īlamas provincē Irānā. Izrakumu rezultāti liecina, ka šīs apmetnes iedzīvotāji ar primitīvu mežonīgo graudzāļu kultivēšanu sākuši nodarboties jau pirms vairāk nekā 11 000 gadiem - gandrīz vienlaicīgi ar agrīnajiem zemkopjiem AP rietumu un ziemeļaustrumu zemēs, mūsdienu Izraēlā, Sīrijā un Irākā.

Lasīt tālāk...

Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus...

Smiltīs nomesta norauta mūmijas galva, krūmos ieķērušās, plīvojošas lentas, kurās bijis ietīts mumificētais ķermenis, sadauzīti koka sarkofāgi, klaiņojošie suņi, kas vazā apkārt pirms 3000 gadu mirušo stilba kaulus - tāda aina šodien paveras daudzviet Ēģiptē, kur jau vairāk nekā divus gadus pēc 2011.gada janvāra revolūcijas plašumā izvēršas līdz šim nebijusi senvietu izlaupīšana.

Lasīt tālāk...